"Milzīgu lomu spēlē uzticēšanās. Es domāju, ka šī ģimene nevienam nav uzticējušies kā man un otrai surogātmammai. Manuprāt, tāda uzticība nepastāv pat starp vīru un sievu," par savu pieredzi, iznēsājot kāda cita bērniņu, sarunā ar portālu "Apollo.lv" stāsta latviete Ina.

Kas mudināja jūs vispār apsvērt domu - kļūt par surogātmāti?

To, ka es gribēšu būt surogātmamma, zināju jau 20 gadu vecumā, kad mācījos medicīnas skolā. Protams, dzīvojot Latvijā, sapratu, ka tas nekad nenotiks, bet, pārvācoties uz Angliju, nāca citi dzīves notikumi, tāpēc nekad nesanāca tajā visā tā kārtīgi ieskatīties. Tad nu beidzot nu jau pirms pieciem gadiem es sāku meklēt kaut kādu informāciju, kā to realizēt Anglijā. Atradu vairākas lielās surogāciju apvienības, kur gan visiem, izņemot pašus surogātus, bija par dalību jāmaksā. Mans lielākais informācijas avots bija ļoti labi vadītas grupas vietnē "Facebook".

Sakāt, ka jau sen zinājāt, ka gribat būt surogātmamma. Kāpēc?

Es nezinu, nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Man vienkārši gribējās, es zināju, ka es gribu. Man likās, ka tas ir kaut kas tāds... Es pat nevaru izstāstīt. Es zināju, ka es gribēju, un zināju, ka to izdarīšu. Ja man tagad nebūtu 40, es to noteikti darītu vēlreiz, bet nu jau man sevis mazliet vairāk žēl.

Kā uz lēmumu reaģēja jūsu ģimene un draugi?

Man ir vīrs, divi bērni, kuriem tagad ir 19 un 12 gadi. Pirms pieciem gadiem, kad sākām šo visu plānot, visi bija jaunāki. (Smejas.)

No sākuma runāju ar savu vīru - ko viņš par to teiktu, kā tas viss notiktu. Viņš teica, ka manās acīs taču jau redzams, ka esmu visu izdomājusi, esmu jau pieņēmusi lēmumu to darīt.

9

Tad runājām ar bērniem. Meita to pieņēma ļoti viegli, dēls īsti nesaprata, kā tas viss ir, kā tas tā var būt, ka cita mamma nevar. Mēs sarunājām tikties un tad viņš saprata - tai mammītei ir "saplīsis vēderiņš". 

Nevienam nekas nebija iebilstams. Vienīgi mana mamma sākotnēji nesaprata, kam to visu vajag, bet arī viņa, kad bija iepazinusies ar to pāri, šo situāciju pieņēma.

Bija cilvēki, kas bija vairāk pārsteigti. Par to jau neviens nerunā, par to ir maz informācijas, jo īpaši Latvijā, bet kad to saņem, arī šie cilvēki savu attieksmi mainīja un palika atbalstošāki.

Kāds bija šis process - gatavošanās, ģimenes atrašana, pats gaidību laiks?

Kad pievienojos šīm grupām, es iepazinos ar četriem pāriem. Bija viens šis pāris, ar kuriem mēs, es pat nezinu kā to nosaukt... "sagājāmies". (Smejas.) Mēs veselu gadu tikāmies, runājāmies, dzērām kafiju, ēdām pusdienas. Viņi iepazinās arī ar manu ģimeni - uz šīm kafijošanām vienmēr līdzi bija vai nu mans vīrs vai bērni, bet reiz pat mana mamma. Kad sapratām, ka jā, mēs viens otram derēsim, sākām veikt izmeklēšanas.

Viņiem saldētavā bija piecas dienas veci embriji. Sākās manas veselības pārbaudes - diezgan ilga un gara psiholoģiskā pārbaude, kā arī fiziskās veselības pārbaude.

Kad viss bija atzīts par labu esam - lika to bēbīti iekšā.

9

Kā aizritēja gaidību laiks?

Visus šos deviņus mēnešus regulāri satikāmies. Vispār šis pāris no manis dzīvoja patālu - apmēram četru stundu braucienā. Uz tādām svarīgākajām pārbaudēm viņi brauca vienmēr, bet uz tām parastajām piecu minūšu vizītēm, kur man noņēma vienkārši asinsanalīzes, tik tālu ceļu braukt likās muļķīgi, tāpēc šīs vizītes centos ielikt nedēļas nogalē, lai visi kopā varam pavadīt arī foršu dienu, nevis pēc ātras ārsta apmeklēšanas jāsteidz atpakaļ uz darbu.

Es domāju, ka šīs attiecības nekad nezudīs.

9

Īpaši Covid-19 dēļ satikties tagad sanāk reti, bet mēs sarakstāmies, sazvanāmies, sūtam bildes - tas nekur nav zudis, un es domāju, ka arī nezudīs.

Arī šīs meitenītes mamma par šo tēmu ir ļoti atklāta, neslēpj, ka viņas bērniņš pasaulē nācis ar surogātmammas palīdzību. Pirms pusgada pasaulē nāca trīnīši no citas surogātmammas.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Kreena Dhiman (@kreenadhiman)

Viņa to stāsta arī mazajiem - meitenīte zina, kas es esmu.

9

Pirmajā gadā bijām pat uz dzimšanas dienu, tagad tās tikšanās ierobežo pandēmija, bet viņai viss tiek stāstīts un mēs noteikti vēl tiksimies.

Kāda bija dzemdību pieredze?

Nedēļu pirms noteiktā datuma, šis pāris noīrēja dzīvokli blakus pilsētā, lai nebūtu šis četru stundu brauciens un nesanāk visu nokavēt. 

Man nogāja ūdeņi, sākās sāpes un mēs visi reizē devāmies uz slimnīcu. Radās nelieli sarežģījumi, kā dēļ sacīja, ka varbūt būs nepieciešama operācija - ne ķeizargrieziens. Tajā brīdī man bija jāizvēlas tikai viens līdzi nācējs, kurš, protams, bija mans vīrs. Beigās atļāva arī tai mammai nākt, bet kamēr tur visu sakārtoja, zālē bijām visi, arī bērniņa tētis.

Tā mēs tur visi kopā bijām - viens man turēja vienu roku, otrs - otru, bet trešais ķemmēja matus. (Smejas.)

9

Kad meitenīte piedzima, pirmajiem viņu rokās iedeva mammai un tētim. Pēc tam vēl slimnīcā pavadījām divas dienas, kuru laikā auklēju arī es.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Kreena Dhiman (@kreenadhiman)

Man šis ceļojums bija vienkārši brīnišķīgs. Ir, protams, dzirdēti visādi stāsti, bet parasti jau dalās ar briesmu stāstiem, kad kāds ir paņēmis, atņēmis, pazudis, bet man tā nebija - man viss bija pasakaini.

Iznēsāt un laist pasaulē bērniņu tomēr ir ļoti emocionāli, kā no tā norobežoties šādā situācijā?

Es zināju, ka tas bērniņš nav mans.

9

Man grūtniecība grūtības nesagādāja, es nezinu. Man nekad nebija šaubu, ka šajos deviņos mēnešos kaut kas varētu mainīties. Es domāju, ka to var izdarīt tikai tās sievietes, kuras to droši zina. Es pat nevaru atbildēt, jo man nebija ne baiļu, ne aizdomu, ka es gribētu paturēt vai tas nu tagad būtu mans bērniņš. Nemaz! Nemaz, nemaz.

Arī tagad, kad saņemu bildes, es uz viņu raugos kā ģimenes draugu bērnu. Absolūti nekas.

9

Varbūt tas izklausās auksti vai nežēlīgi, bet man jau arī māsas bērnu negribas paturēt. Paciemojās un aizbrauc.

Bet māsas bērns nebija jūsu vēderā!

(Smejas.) Jā, nu, nezinu, man nav ne nožēlas, ne apjukuma, nekā. 

Latvijā šāda prakse atzīta netiek, ko varat teikt šī sakarā?

Tas ir ļoti nepareizi. Ja viss tiek darīts korekti, tur nekādām problēmām nevajadzētu būt. Es pat nezinu, kas to varētu mainīt, bet to noteikti vajadzētu. Vai tad tiešām neviena gribētāja neatradīs veidu, kā to izdarīt, piemēram, Ukrainā? Kāpēc lai to nedarītu Latvijā? Nevienu jau ar varu nespiež, nevienu istabā uz deviņiem mēnešiem nespundē. 

Anglijā, piemēram, ar šo pelnīt nevar, bet saprotams, ka tiek nodrošināts viss grūtniecības laikā nepieciešamais, kā arī manai ģimenei šis pāris uzdāvināja ceļojumu, ko pēc visa šī kopīgi izbaudīt.

Ko varat ieteikt sievietēm un ģimenēm, kuras šaubās, vai pieņemt lēmumu par labu surogācijai vai tomēr nē?

Ja atrod īsto cilvēku, šaubīties nevajag!

Milzīgu lomu spēlē uzticēšanās. Es domāju, ka šī ģimene nevienam nav uzticējušies kā man un tai otrai surogātmammai. Manuprāt, tāda uzticība nepastāv pat starp vīru un sievu. (Smejas.) Tur tomēr ir iejauta cita cilvēciņa dzīvība iekšā.

Kamēr tu tiec līdz tam īstajam pārim, to var pielīdzināt iešanai uz randiņiem. Var gadīties, ka ej, ej un beigās nekā tur nav. 

9
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Kreena Dhiman (@kreenadhiman)

Mēs brīvprātīgi iepazināmies tik ilgi, mums abām tā tomēr bija pirmā reize. Cik zinu, otrajā reizē viņiem viss notika daudz raitāk, arī šī surogātmamma bija to darījusi jau vairākas reizes. Patiesībā, viņi sākotnēji uzrunāja mani, kam es pat piekritu, bet man no tās pēdējās grūtniecības bija nelielas veselības problēmas un es apdomāju, ka nevēlos vēlreiz savu ķermeni tam pakļaut. Ja man būtu 35 gadi, es noteikti to darītu vēl.

Ir sievietes, kas to grib un var. Ir tādas, kuras nevar. Man ir daudzas sievietes teikušas, ka viņas tā nevarētu. Bet es to saprotu!

9

Tāpēc jau arī tu to nedari, tev tas nav jādara! Tas jau nav vienas dienas lēmums. Tu par to domā, lasi, interesējies. Tikai tad tu saproti, vai to varēs pavilkt. Un es šo savu pieredzi noslēpumā neturu.

Ir jau, protams, arī riebīgi komentāri, piemēram, ko gan naudas dēļ neizdarīs? Bet tikai es zinu, ka man par to nesamaksāja nemaz.

9

Labi, aizbraucām ceļojumā, bet ne jau es šīs pieredzes dēļ tagad dzīvoju pilī un man ir mājkalpotāja. Tā nav ne man, ne citām man zināmām surogātmammām.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!