Igaunijā parādījusies jauna, neticami naiva krāpnieku shēma (2)

"Ko jūs darītu, ja izmeklētājs jums piezvanītu un teiktu, ka jūsu bankas kontā ir viltoti rēķini, kas jāizņem un jānodod policijai, un pēc kāda laika jums tiks atgriezta īstā nauda?" vaicā laikraksts.

Igaunijā Ida-Harju policijai šobrīd ir zināmi divi gadījumi, kad krāpnieki pierunājuši cilvēkus izņemt naudu no bankomāta, kuri atdevuši viņiem skaidru naudu. Vienā gadījumā krāpšana izdevās un upuris iedeva 10 000 eiro. Otrajā gadījumā banka spēja potenciālajam upurim paskaidrot, ka tā ir krāpšana, tādejādi novēršot gandrīz 44 000 eiro lielus zaudējumus. Abi gadījumi notikuši divu nedēļu laikā.

"Abos gadījumos ar upuriem sazinājās caur lietotni "Viber". Krieviski runājošais vīrietis sevi identificēja kā bankas apsardzes darbinieku, sakot, ka upura kontā tiek veikti aizdomīgi darījumi un piedāvājis palīdzību, lai tos apturētu.

Krāpnieki ieguvuši piekļuvi kontam un mēģinājuši no tā pārskaitīt naudu, taču banka bloķējusi šo darbību. Pēc tam krāpnieki mainījuši shēmu un sāka cilvēkus pārliecināt doties uz banku, lai viņi izņem skaidru naudu," sacīja policijas pārstāvis.

Pirmajā reizē cietušajam tika lūgta palīdzība, lai atklātu negodīgo bankas darbinieku.

Krāpnieks pa tālruni paskaidrojis, ka sadarbojoties bankai un policijai, tiek veikta operācija, lai identificētu bankas darbinieku, kurš palīdz krāpniekiem. Lai to izdarītu, upuri lūdza ierasties bankas filiālē un izņemt skaidru naudu, kuru vajadzēja pārskaitīt tā saucamajam "aģentam". Upuris (kāda sieviete) ieradās norunātajā vietā, kur viņai tuvojās vīrietis ar brillēm. Viņa lūgusi vīrieti sevi stādīt priekšā, un, lai arī viņš atteicās uzrādīt dokumentus, viņš tomēr pārliecinājis sievieti viņam dot naudu. Pēc tam krāpnieks aizgājis prom, nozogot vairāk nekā 10 000 eiro. 

"Otrajā gadījumā krāpnieki pārliecināja cilvēku doties uz banku, lai izņemtu naudu un nodotu to skaidrā naudā. Bankā paskaidroja, ka tā ir krāpšana, tādejādi izdevās ietaupīt gandrīz 44 000 eiro," saka policijas pārstāvis.

Policija uzsver, ka neviens - ne policists, ne bankas darbinieks, ne valsts iestāžu darbinieks - neprasīs personai informāciju par piekļuvi, kā arī neprasīs dot paroles vai doties uz banku izņemt naudu.

"Lai arī bērnībā mums māca, ka mēs nevaram dot naudu svešiniekiem, daudzi baidās atteikties vai jūt vēlmi palīdzēt. Krāpnieki zina, kā veikli manipulēt ar cilvēkiem, viņi pastāvīgi maina savus stāstus un shēmas. Krāpnieki mēdz rīkoties ātri, apgalvojot, ka pretējā gadījumā persona paliks bez naudas. Viņi neļauj sarunu pārtraukt, lai cietušajam nebūtu iespējas, piemēram, pazvanīt bankai un pārbaudīt informāciju vai konsultēties ar policiju, vai paziņām," saka policija.