Krasta ielas 300 000 eiro vērtā alejas apzaļumošanas projekta dižkoki tikko velk dzīvību

FOTO: Ekrānuzņēmums no TV3 raidījuma «Nekā Personīga»

Mazliet vairāk nekā nedēļa atlikusi līdz vasaras Saulgriežiem, kad dabā vērojams skaistākais laiks. Taču to nevar teikt par apstādījumiem Rīgā Krasta ielā, kur rēgojas ap simt koku tikpat kā bez dzīvības pazīmēm, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Iespaidīgo 300 tūkstoš eiro vērto projektu par alejas apzaļumošanu cieši līdzās brauktuvei pērn pasūtīja Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, bet īstenoja "Rīgas meži". Abos uzņēmumos augstākā vadība kopš pasūtījuma īstenošanas jau nomainījusies, un, cik tagad rīdziniekiem izmaksās nepārdomātā projekta labošanas darbi, vēl pateikt nevar.

Zaļo zonu Krasta ielā no Salu līdz pat Dienvidu tiltam iecerēja kā vērienīgu apzaļumošanas projektu. 120 dižkoki, ap 3000 dažādu krūmu un iekopts zāliens. Tomēr koku aleja starp abām divvirzienu brauktuvēm nemaz neiepriecina. Ozoli izskatās pēc rēgiem, to vainagi vienīgi galotnē ir zaļi. Bet platlapu bērzi izskatās praktiski nokaltuši.

300 tūkstošu eiro vērtais projekts ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījums. To steidza pabeigt pērn vēlēšanu gadā.

Krasta ielas apstādījumu projektu izstrādāja jau pirms četriem gadiem. To veica SIA "ALPS Ainavu projektēšanas darbnīca". Pēc varas maiņas Rīgas domes vēlēšanās tika steigā pasūti dižkoki un tos stādīja vēlā rudenī īsi pirms bargās ziemas. Tobrīd departamenta vadībā atradās pieredzējušais Anatolijs Aļeksejenko, kurš arī kandidēja vēlēšanās, taču domē neiekļuva.

Raidījums norāda, ka pēc rūpīgas speciālistu izmeklēšanas ir skaidrs, ka stādu kvalitāte nav vainīga. Arī fotogrāfijas "Rīgas mežu" mājas lapā, un "Nekā personīga" pērn novembrī filmētais rāda, ka bedres dziļums, augsnes sagatavošana un laistīšanas sistēma atbilst labai praksei. Kāpēc koki jūnijā nav saplaukuši – atbilde meklējama tajā, ka vēlēšanu gadā projektu sasteidza un dižkokus iestādīja pirms ziemas, un kokus nobeigusi uz brauktuves kaisītā sāls.

Sāls kaitīgā ietekme ir vispārzināms fakts. Kokiem pilsētā un pie šosejām ir plaši novērojami sāls emulsijas bojājumi.

Tā kā pavasaris bija nokrišņiem bagāts, tas mazināja sāls koncentrāciju vainagos, tomēr koki joprojām ir sliktā stāvoklī. Un tiem steidzami nepieciešama vainaga retināšana. Lielākajai daļai koku vainags jāapgriež pat no 70 līdz 95 procentiem.

Koku eksperts rekomendē jaunus kokus mirušo vietā vairs nestādīt. Un vēl pagaidīt līdz nākamajam pavasarim.

Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs, amatā ir nesen un neredz, no kā prasīt atbildību par notikušo. Projekta autors izvēlēts vienpersoniski no viņa priekšgājēja Anatolija Aļeksejenko puses un līgumu nav vizējis ne departamenta jurists, ne finansists. Viņš arī apzinās, ka izvēlētais laiks rudens nav bijis piemērots stādīšanai tikai tāpēc, ka jāsteidz apgūt budžets līdz gada beigām.

"Rīgas mežos" raidījumam sniedza atbildi, ka koku sugu un stādīšanas laiku noteica pasūtītājs.

No šīs pašas piegādes viens bērzs un divi ozoli esot iestādīti Kronvalda parkā. Tur tie ir sazaļojuši, kas apliecinot piegādāto dižkoku kvalitāti un spēju augt.

Šobrīd vēl pāragri spriest, cik koku izdzīvos šajā un nākamajā gadā. Ar Aļeksejenko raidījumam neizdevās sazināties. Aļeksejenko zaudēja jaunās domes koalīcijas uzticību un patlaban ar domi tiesājas par nepamatotu atlaišanu.

Vairāk skaties "Nekā personīga" sižetā: