Raidījums: Pirms valdības restarta politikas aizkulisēs runāts par Saeimas ārkārtas vēlēšanām

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš piedalās Saeimas sēdē.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Runas par iespējamu Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām bija aktuālas vēl pirms "Varakļānu incidenta". To Latvijas Televīzijas raidījumam "De Facto" apstiprināja vairāki politiķi. Nu pēc koalīcijas un valdības restarta politiskā situācija esot stabilizējusies, uzskata premjera Krišjāņa Kariņa vadītās "Jaunās Vienotības" (JV) pārstāvji, ziņo raidījums.

Lai gan arī citi koalīcijas partneri pieļauj, ka tagad valdība varētu nostrādāt līdz nākamā gada rudenim, rāmi gatavoties Saeimas vēlēšanām partijas nevarēs.

Iekšējā viļņošanās partijās varētu neaprobežoties vien ar Ilgas Šuplinskas skaļo izstāšanos no Jaunās konservatīvās partijas (JKP). Jau jūlijā par apvienības nākotni spriedīs "Attīstībai/Par!" (AP!), un zināmu spriedzi šai procesā varētu ieviest frakcijas vienbalsīgais lēmums neuzņemt savās rindās bijušo Rīgas domnieku Māri Mičerevski.

Lai gan iepriekš premjers Krišjānis Kariņš (JV) bija apsolījis, ka par koalīcijas turpmāko modeli valdība spriedīs pēc pašvaldību vēlēšanām, trīs ministru nomaiņa un viena atgriešanās strauji tika realizēta jau nedēļu ātrāk.

“KPV LV” izstumšana no koalīcijas jau bija prognozējama, nedaudz lielāku rezonansi izraisīja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas nomaiņa un viņas publiskā izstāšanās no JKP. Taču pēc pirmās valdības sēdes jaunajā sastāvā premjers neslēpa prieku par tagad valdošo labo gaisotni.

Tomēr vēl ne tik sen šķita, ka Kariņa dienas premjera amatā ir skaitītas, un kuluāros tika spriests par to, ka vienīgā izeja no politiskā strupceļa būtu Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Tagad to neslēpj JV Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis:

"Neviens netika ar to biedēts, bet vienkārši, ja tas haoss turpinātos, tad tāda iespēja netika izslēgta. Nu mēs jau redzējām, ka mēs īstenībā ar balsojumu par Satversmes tiesas lēmumu par Varakļāniem bijām īstenībā tuvu tam.

1

(..) Tā situācija tieši kaut kā pēdējo divu mēnešu laikā samilza. (..) Es uzskatu, ka tā ir atrisināta, jo intereses, kā jau teicu, tika salāgotas. Saprotiet, ir nodrāzti it kā teikt – nu, kompaktāka [koalīcija]. Tā jēga tam kompaktumam ir tāda, ka premjers un arī mēs gribējām disciplinētu koalīciju."

Ar disciplinētu koalīciju valdība varot rēķināties, ka tās nosūtītam likumprojektam ir balsis Saeimā un ka koalīcijas partijas atsevišķos balsojumos nesaslēgsies ar opozīciju. Tāpēc brīdī, kad partijas atrada risinājumu, premjeram vairs nebija iemesla ar izmaiņām valdībā vilcināties, skaidro Latkovskis.

JKP valdības restarts ietekmēja visbūtiskāk – par ministriem kļuva deputāti Gatis Eglītis un Anita Muižniece, bet no partijas aizgāja ministres amatu zaudējusī Šuplinska. JKP rezultātiem pašvaldību vēlēšanās valdības rokādes gan nekādu acīmredzamu ieguvumu nedeva. Tomēr JKP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans norāda, ka pēc vēlēšanām un valdības restarta partija jūtas mēreni optimistiski gan par savu, gan koalīcijas nākotni:

"Katrā partijā, koalīcijas partijā cita starpā ir šie cilvēki, kam ir pietiekami tāls stratēģisks redzējums par to, kā tai skaitā arī šī valdība var nostrādāt līdz šī sasaukuma beigām un kādi ir tie priekšnoteikumi, lai tas notiktu, un, protams, kādas ir alternatīvas.

1

Un līdz ar to es ticu, ka, ja netiks pieļautas kādas īpašas kļūdas savstarpējā komunikācijā, tad, es domāju, ka ir visas iespējas arī premjeram nostrādāt līdz šī sasaukuma beigām."

Koalīcijas izmaiņas aizsāka Nacionālās apvienības lēmums uzņemt partijā ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu no "KPV LV", kam sekoja viņa Saeimas frakcijas domstarpības par ministra atstāšanu vai atsaukšanu no amata un tālāka sašķelšanās. Arī tagad Nacionālā apvienība bija starp tiem, kas mudināja "kompakto koalīciju" izveidot vēl pirms vēlēšanām, apstiprina partijas un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars:

"Mans pieņēmums bija tāds, ka pēc pašvaldību vēlēšanām tā situācija var mazliet mainīties, un, ja mēs redzam, ka faktiski tā vienprātība ir panākta par lielākajiem jautājumiem, tad tas vēlēšanu tuvums ir zināms drošinātājs, ka partijas ir atturīgākas iziet uz kaut kādu nesamērīgi lielu risku, jo vienkārši tās rūpējas par to, kā izskatīsies vēlētāju acīs.

1

Tad, kad pašvaldību vēlēšanas ir pagājušas un Saeimas vēlēšanas vēl ir tālu, tad tā iespējamība izvirzīt kādas neadekvātas prasības, iespītēties un tādu spēka spēli spēlēt pieaug."

AP! valdības restartā ieguva iekšlietu ministra amatu, ko ieņēma Saeimas frakcijas vadītāja un Kustības "Par!" pārstāve Marija Golubeva. Pašvaldību vēlēšanās apvienību veidojošās partijas startēja atsevišķi. Šādu lēmumu rudenī iniciēja Kustība "Par!" pēc skandāla par iespējamām nelikumībām "Latvijas attīstībai" (LA) finansēšanā, par ko paziņoja LA nu jau bijušais biedrs, Rīgas domnieks Māris Mičerevskis. Tagad redzams, ka gan "Par!" kampaņa, gan rezultāti pašvaldību vēlēšanās bijuši krietni pieticīgāki nekā LA.

Par apvienības AP! nākotni partijas runāšot jūlijā – pirms tam būs noticis Kustības "Par!" kongress, stāsta partijas vadītājs, veselības ministrs Daniels Pavļuts:

"Es šobrīd nekādus tādus tālejošus secinājumus neizdarīšu. Mēs varam konstatēt to, ka pašvaldību vēlēšanas ir aiz muguras. Apvienības dalībpartijas ir izvēlējušās ļoti dažādas stratēģijas, dažādus ceļus. Mēs Kustībā "Par!" esam izvēlējušies veidot no jauna un attīstīt savas reģionālās nodaļas, piesaistīt jaunus cilvēkus un startēt ar jaunu politikas piedāvājumu, necenšoties pārņemt varbūt, teiksim, esošo pašvaldības vadītāju gatavo infrastruktūru.

Mūsu partneri apvienībā ir rīkojušies citādi, rezultāti ir dažādi. Es domāju, ka ilgtermiņā varēs spriest, kura stratēģija ir labāka, noturīgāka un tā tālāk."

1

Pēc Golubevas došanos uz Iekšlietu ministriju AP! Saeimas frakcija par vadītāju izvēlējās LA pārstāvi Juri Pūci. Viņš uzsver, ka Saeimā apvienības sadarbība nekad nav pārtrūkusi. Savukārt atsevišķā dalība pašvaldību vēlēšanās bija pārbaudījums, ko LA izturējusi godam, priecājas Pūce: "Mēs vērtējam savus personiskos rezultātus. Mēs esam ieguvuši ar savām vēlēšanu kampaņām 84 deputātu vietas. Mēs esam ieguvuši arī lokālas partnerības ar vietējiem politiskajiem spēkiem, ar reģionālajiem politiskajiem spēkiem, kas ir ļoti svarīgi, domājot par mūsu politisko nostiprināšanos. Mēs esam ieguvuši potenciālus kandidātus, lielāku grupu, lai varētu izvirzīt uz Saeimas vēlēšanām. Tie visi ir ieguvumi. Partija paliek stiprāka."

AP! Saeimas frakcija gan pirmo reizi šai sasaukumā ir kļuvusi mazāka. Tas tāpēc, ka Golubevas vietā Saeimas deputāta mandātu ir saņēmis jau minētais Māris Mičerevskis. Viņa atklāsmes par toreizējā partijas līdera un pašvaldību lietu ministra Pūces izmantoto Rīgas domes stāvvietu atļauju izraisīja notikumu ķēdi, kuras rezultātā Pūce demisionēja un atkāpās no LA vadības. Mičerevska dēļ sašķēlās Rīgas domes frakcija – "Par!/Progresīvie" nepiekrita LA prasībai deputātu izslēgt. Tomēr Pūces vadītā Saeimas frakcija Mičerevski savās rindās uzņemt atteicās.

"Viņi nobalsoja, ka viņi izvēlas Juri Pūci nevis mani. Nu, es nezinu, kādi ir tie iemesli. Es arī gribēju šo balsojumu, jo es tā kā gribētu, lai viņi paskaidro, kāpēc viņiem nepatīk cilvēki, kuri iestājas pret korupciju, ietekmes tirgošanu, pret dažādu caurlaižu nelikumīgu iegūšanu.

1

Nu, man liekas, ka es neko tādu neesmu izdarījis, lai nevarētu strādāt frakcijā kopā ar Kustību "Par!"," šādi AP! lēmumu komentē pie frakcijām nepiederošais deputāts Mičerevskis.

Pūce apgalvo, ka starp viņu un Mičerevski nekāda konflikta neesot, bet uzņemt viņu frakcijā nebija pamata, jo viņš nav biedrs nevienā no apvienības partijām, turklāt balsojums par to bija vienprātīgs. Tomēr "De Facto" noskaidroja, ka ziemā Pūce pret Mičerevski vērsās ar iesniegumu policijā par iespējamu apzināti nepatiesas informācijas paušanu un neslavas celšanu medijos. Pēc policijas pieprasījuma Mičerevskis rakstiski sniedza kodolīgus paskaidrojumus un vēlāk neko vairāk par to neesot dzirdējis.

"De Facto" vēsta, ka koalīcijas restarts un tam līdzi nākušās izmaiņas Saeimā varētu sakustināt kādu procesu, kas varētu nebūt patīkams atsevišķām valdības partijām. Mičerevskis apgalvo, ka ir gatavs sākt vākt parakstus, lai rosinātu parlamentāro izmeklēšanu par tā dēvēto būvnieku karteļa lietu un tās ietvaros ierakstītajām uzņēmēju sarunām par politiķu kukuļošanu. Arī "KPV LV" frakcijas vadītājs Māris Možvillo "De Facto" apliecināja, ka tagad, kad viņi vairs nav koalīcijā, partijas deputāti šādu iniciatīvu varētu atbalstīt.