Covid-19 vakcīnu izstrādātāji arvien vairāk apgalvo, ka būs nepieciešamas ikgadējās revakcinācijas devas vai jaunas vakcīnas, lai cīnītos ar jauniem koronavīrusa paveidiem, taču vairāki zinātnieki apšauba, ka revakcinācija būs nepieciešama, vēsta portāls "Reuters" un laikraksts "The New York Times".

Portāla "Reuters" organizētajās intervijās vairāk nekā 12 ietekmīgi infekcijas slimību un vakcīnu izstrādes eksperti sacīja, ka ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka pirmā globālā vakcinācija pret Covid-19 var nodrošināt ilgstošu aizsardzību pret vīrusu un līdz šim atklātajiem paveidiem.

Tomēr daži no šiem zinātniekiem pauda bažas, ka sabiedrības cerības par Covid-19 vakcīnām izvirza farmācijas vadītāji, nevis veselības speciālisti. Tāpat zinātnieki baidās no turīgo valstu centieniem atkārtotai vakcinācijai, jo tā padziļinās plaisu ar nabadzīgākām valstīm, kuras cīnās par vakcīnu iegādi un var prasīt vairākus gadus, lai vakcinētu valsts iedzīvotājus.

Kāpēc ir jāvakcinējas pret gripu katru gadu, bet bērnībā saņemtās vakcīnas pret masalām var pasargāt uz mūžu?

Kā vēsta laikraksts "The New York Times", dažādi patogēni dažādos veidos ietekmē cilvēku imūnsistēmu. Dažām slimībām, piemēram, masalām saslimšana vienreiz nodrošina aizsardzību no tās teju mūža garumā. Bet citiem patogēniem cilvēku imūnsistēmā aizsardzība laika gaitā samazinās.

Piemēram, vakcinācija pret masalām var radīt imunitāti visa mūža garumā, taču vakcīnas pret stingumkrampjiem rada aizsardzību, kas gadu no gada izzūd.

Dažkārt arī vīruss var mainīties, radot nepieciešamību pēc revakcinācijas, lai radītu jaunu, pielāgotu aizsardzību pret vīrusu. Piemēram, gripas vīrusi ir mainīgi, tāpēc pret tiem katru nepieciešama atkārtota vakcinācija.

Vai Covid-19 vakcīna nodrošina aizsardzību pret vīrusu ilgtermiņā?

Kā norāda laikraksta "The New York Times" intervētie eksperti, atbilde uz šo jautājumu vēl nav skaidra, jo cilvēki lielā skaitā sāka vakcinēties tikai pirms dažiem mēnešiem.

"Pat izmēģinājumos mēs nezinām, kā imūnsistēma reaģēs pēc gada,"

40

sacīja Mērilendas universitātes vakcīnu eksperte Kirstena Laika.

Pētnieki vakcīnu izmēģinājumos pēta to cilvēku asinis, kuri brīvprātīgi piekrita piedalīties pētījumos, un mēra to antivielu līmeni šūnās. Antivielu līmenis samazinās, bet pamazām. Iespējams, ka, antivielu līmenim lēnām samazinoties, aizsardzība pret vakcīnām saglabāsies vēl ilgu laiku. Cilvēkiem, kuri iepriekš bija inficējušies ar Covid-19 un pēc tam saņēma vakcīnu, ir ilgāka aizsardzība pret Covid-19.

"Es domāju, ka pastāv reāla iespēja, ka imunitāte varētu saglabāties gadiem pret Covdi-19," laikrakstam sacīja epidemiologs Edvards Belongians.

Vai dažas Covid-19 vakcīnas nodrošinās imunitāti pret vīrusu ilgāk nekā citas?

Iespējams. Zinātnieki jau ir atklājuši, ka vakcīnu efektivitāte var atšķirties, izmantojot dažādas tehnoloģijas. Par efektīvākajām vakcīnām tiek uzskatītas "BioNTech/Pfizer" un "Moderna", kuru pamatā ir RNS molekulas.

Vakcīnas, kuru pamatā ir inaktivēti (bioloģiski neaktīvi) vīrusi, piemēram, "Sinopharm" ražotā vakcīna Ķīnā un "Bharat Biotech" ražotā vakcīna Indijā ir nedaudz mazāk efektīvas.

Pensilvānijas universitātes imunologs Skots Henslijs laikrakstam "The New York Times" sacīja, ka nav pilnīgi skaidrs, kāpēc tas tā ir. Imunologs sacīja, ka RNS vakcīnas ir salīdzinoši jaunas, tāpēc to radītā imunitāte nav rūpīgi izpētīta. Savā pētījumā par pelēm, kas saņēma dažāda veida gripas vakcīnas – dažas tika izgatavotas ar RNS, bet citas ar inaktivētiem vīrusiem -, Henslijs saskata līdzību, taču antivielu līmenis, ko rada divu veidu vakcīnas, ir ļoti atšķirīgs.

Līdz ar to pastāv iespēja, ka aizsardzība pret Covid-19 ar mazāk efektīvām vakcīnām izzudīs ātrāk.

40

Piemēram, "Sinopharm" vakcīna jau liecina par imunitātes samazināšanos, jo klīniskie pētījumi liecina, ka tā efektivitāte ir 78 procenti, tādēļ Apvienotie Arābu Emirāti un Bahreina jau piedāvā revakcināciju cilvēkiem, kuri saņēmuši "Sinopharm" vakcīnu, lai stiprinātu novājināto imunitāti pret Covid-19.

Kā es zināšu, kad vakcīna zaudē savu efektivitāti?

Zinātnieki vēl pēta bioloģiskos marķierus, kas varētu atklāt, kad aizsardzība pret vakcīnu vairs nav pietiekama, lai apturētu Covid-19. Iespējams, ka tiks noteikts antivielu līmeņa slieksnis, lai būtu nepieciešamā imunitāte pret Covid-19. Ja cilvēka antivielu līmenis pārsniegs noteikto līmeni, tad cilvēkam ir nepieciešamā imunitāte pret koronavīrusu. Taču, ja cilvēkam antivielu līmenis būs zemāks par noteikto slieksni, tad ir lielāks inficēšanās risks.

Daži pētījumi jau liecina, ka šie bioloģiskie marķieri, kas tiek dēvēti par aizsardzības korelātiem, pastāv Covid-19 vakcīnām, tādēļ šobrīd tiek veikti pētījumi, lai tos atrastu.

Vai vakcīna aizsargās pret vīrusa paveidiem?

Covid-19 vīrusa variantu izplatība pēdējos mēnešos ir paātrinājusi pastiprinātu izpēti par šo jautājumu. Dažiem vīrusa variantiem ir mutācijas, kas strauji ir izplatījušās un var mazināt jau reģistrēto vakcīnu efektivitāti. Šobrīd zinātniekiem nav daudz informācijas par to, kā esošās vakcīnas reaģē pret dažādiem vīrusa variantiem.

Piemēram, maijā Kataras zinātnieki publicēja pētījumu par "BioNTech/Pfizer" vakcīnas efektivitāti. Klīniskie pētījumi parādīja, ka vakcīnas efektivitāte pret koronavīrusa sākotnējo versiju bija 95 procenti. Taču pret alfa jeb Lielbritānijas variantu efektivitāte samazinājās līdz 89,5 procentiem. Savukārt, Dienvidāfrikas paveids, kas pazīstams kā beta, vēl vairāk samazināja vakcīnas efektivitāti līdz 75 procentiem.

Kā liecina laikraksts, beta paveids ir sastopams reti valstīs ar spēcīgām vakcīnu programmām, piemēram, Izraēlā, Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Ja beta paveids neizplatīsies strauji, tas neradīs nopietnus draudus.

40

"Ir skaidrs, ka vīrusa varianti ir neizbēgami. Es domāju, ka jautājums ir par to, cik lielu iespaidu tie atstās," laikrakstam sacīja infekciju slimību ārste Greisa Lī.

Vai būs nepieciešama revakcinācija, kas pielāgota konkrētam paveidam?

Laikraksta "The New York Times" intervētie ārsti un eksperti sacīja, ka var būt nepieciešama revakcinācija, lai pasargātu cilvēkus no Covid-19 variantiem, taču tas vēl nav skaidrs.

Dažiem zinātniekiem ir aizdomas, ka augsta imūnreakcija pret Covid-19 sākotnējo variantu nodrošinās pietiekamu aizsardzību arī pret vīrusa paveidiem. Taču ir iespējams, ka vakcīna, kas paredzēta, lai aizsargātu pret konkrētu variantu, var būt efektīvāka.

"BioNTech/Pfizer" ir uzsācis pētījumu, lai pārbaudītu dažādas iespējas. Daži brīvprātīgie, kuri ir saņēmuši abas vakcīnas devas, saņems tādu pašu vakcīnas trešo devu kā revakcināciju. Tā paša izmēģinājuma ietvaros pētnieki citiem brīvprātīgajiem injicēs eksperimentālu vakcīnas pastiprinātāju, kas paredzēts aizsardzībai pret beta variantu.

"Pamatojoties uz to, ko mēs līdz šim esam uzzinājuši, mūsu pašreizējie uzskati ir tādi, ka, ja mēs neredzēsim SARS-CoV-2 izplatības samazināšanos, būs, visticamāk, nepieciešama trešā vakcīnas deva 12 mēnešus pēc sākotnējo vakcīnas devu saņemšanas, lai nodrošinātu aizsardzību pret Covid-19," laikrakstam sacīja "Pfizer" pārstāvis Jerica Pitts.

Vai, saņemot revakcināciju, varēs izvēlēties citu vakcīnu?

Šāda iespēja pastāv. Ir daudz pētījumu par citām slimībām, kuri liecina, ka vakcīnu maiņa ar veicināt pastiprinātāju efektivitāti.

Mērilendas universitātes vakcīnu eksperte Kirstena Laika un viņas kolēģi pētījuma ietvaros testē vakcīnu maiņu kombinācijas. Ekspertu grupa ir pieaicinājuši brīvprātīgos, kuri ir pilnīgā vakcinēti ar jebkuru no trim ASV atļautajām vakcīnām – "Johnson&Johnson", "Moderna" un "BioNTech/Pfizer".

Visi brīvprātīgie saņem "Moderna" vakcīnu. Pēc tam pētnieki novēros, cik spēcīgu imūnreakciju revakcinācija rada.

Iespējams, ka citas vakcīnas, kas vēl tikai tiek izstrādātas klīniskajos pētījumos, var darboties vēl labāk kā Covid-19 vakcīnas pastiprinātāji.

40

Piemēram, firma "Novavax" un uzņēmums "Sanofi" veic klīniskos pētījumus par vakcīnām, kas sastāv no vīrusu olbaltumvielām, tādēļ Kirstenas Laikas un viņas kolēģi izstrādā pētījumu tā, lai vēlāk varētu pievienot vairāk šādu vakcīnu.

Šobrīd notiek arī vairāki citi revakcinācijas klīniskie pētījumi, jaucot dažādas vakcīnas. Lielbritānijā zinātnieki brīvprātīgajiem testēs dažādus Covid-19 vakcīnas pastiprinātājus, kā, piemēram, "AstraZeneca", "CureVac", "Johnson & Johnson", "Moderna", "Novavax", "BioNTech/Pfizer" un "Valneva". Arī "Immunitybio" testē savu vakcīnu Dienvidāfrikā, izmantojot "Johnson & Johnson" vakcīnu, kā pastiprinātāju revakcinācijai, savukārt uzņēmums "Sanofi" gatavojas testēt savu vakcīnu kā revakcināciju vairāku citu uzņēmumu vakcīnām.

Latvija gatavosies iedzīvotāju revakcinācijai pret Covid-19 ar trešo vakcīnu

2021. gada 13. maijā tika ziņots, ka Latvija sāks gatavoties iedzīvotāju revakcinācijai pret Covid-19 ar trešo vakcīnu, vēstīja Veselības ministrija (VM).

VM norādīja, ka pašlaik nav nekādu starptautisku organizāciju rekomendāciju trešās devas vakcinācijai. Joprojām tiekot monitorēts, cik ilgi saglabājas aizsardzība pirmajiem vakcinētajiem. Pašlaik zināms, ka aizsardzība saglabājas vismaz astoņus mēnešus. Par ilgāku laiku nav novērojumu.

Lai gan pašlaik nav zināms, vai būs nepieciešama vakcīnas trešā deva vai regulāra revakcinācija, nepieciešams veikt sagatavošanos, ja tāda būs nepieciešama.

Runa ir gan par vakcīnu portfeļa sagatavošanu, gan vakcinācijas kapacitāti, gan citiem jautājumiem.

40

Turklāt, nepieciešams paredzēt arī līdzekļus vakcīnu iegādei. VM norāda, ka trešajai vakcīnas devai vai revakcinācijai vajadzīgo vakcīnu iegādei neieciešami 35,7 miljoni eiro, vakcīnu ievadei - 18,7 miljoni eiro.

Kopumā ar citiem mērķiem - informācijas sniegšanu, tehnisko nodrošināšanu un kapacitātes stiprināšanu, trešajai vakcīnai vai revakcinācijai nepieciešams 58,1 miljons eiro. Kā norāda VM, daļa šo līdzekļu jau pašlaik ir rezervēta.