"Dzīvo 17 bērni, tai skaitā ar garīgas attīstības traucējumiem, vienā zālē." VK nākusi klajā ar jaunāko revīzijas ziņojumu par speciālo izglītību

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Goldsithney/shutterstock

Valsts kontrole (VK) nākusi klajā ar jaunāko revīzijas ziņojumu par speciālo izglītību "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību? Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) reaģējot uz to, plāno realizēt virkni dažādus pasākumus situācijas uzlabošanai.

IZM, izvērtējot Valsts kontroles sniegto atzinumu par speciālo izglītību, atzinīgi novērtē faktu, ka aktualizēta iekļaujošas izglītības nozīmība, lai nodrošinātu ikvienam bērnam ar speciālām vajadzībām iespēju mācīties piemērotā izglītības programmā un iekļauties sabiedrības dzīvē.

Kā norādīja ministrijā, IZM ir sākusi speciālo izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu un konstatējusi virkni problēmu, kas saistītas ar infrastruktūru, skolēnu skaitu, tehnisko nodrošinājumu un citiem jautājumiem.

"Normatīvie akti ir, faktiskais izpildījums rada jautājumus. Vienīgais, kāpēc runājam kā par bērniem ar vajadzībām, vajadzīgs pieaugušo atbalsts. Pirmkārt, tā ir attieksme, un tās var būt atgādnītes stundās, dinamiskās pauzes, starpbrīži, redze vai dzirde, cits atbalsta personāls," tā raidījumam TV3 Ziņās norāda VK Revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa.

"Uz papīra" Latvijā speciālā izglītība ir sakārtota. Radīta sistēma, kā bērnu diagnosticēt un viņam sniegt vajadzīgo atbalstu, taču dzīvē vecāki nereti, baidoties no apkārtējo attieksmes, bērnu nelaiž vispārizglītojošajā skolā un tā vietā izvēlās speciālo. Ir arī ģimenes, kas no atvases "atbrīvojas" internātā.

VK internātus nodēvējusi skarbi. Par slēptajiem bērnunamiem. Neapkurinātas tualetes, privātuma nekāda. Revīzijā uzņemtie fotoattēli atklāj apstākļus, kādos bērni mitinās. Turklāt daudziem ģimenes dzīvo turpat līdzās. Tātad – nevēlas būt kopā.

"Dzīvo 17 bērni, tai skaitā ar garīgas attīstības traucējumiem, vienā zālē. Kas tā vispār ir par iestādi?" 

neizpratnē ir VK pārstāve.

Lai uzlabotu situāciju speciālās izglītības iestādēs, IZM plāno kopīgi ar Valsts izglītības satura centru (VISC) izskatīt jautājumu par Pedagoģiski medicīniskās komisijas darbības uzlabošanu, lai veicinātu bērnam piemērotākās izglītības programmas un izglītības iestādes nodrošināšanu. IZM iecerējusi virzīt izskatīšanai informatīvo ziņojumu "Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu" ar ietvertiem priekšlikumiem speciālo izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai.

Ministrija ieplānojusi arī pilnveidot normatīvos regulējumus, kas nodrošinās izglītības ieguves laikā sniegto atbalsta pakalpojumu pēctecību speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās, turpinās sadarbību ar Labklājības ministriju, lai sakārtotu speciālo izglītības iestāžu internātu darbību un to lietošanas tiesisko regulējumu.

IZM izvērtēs iespēju izglītības iestāžu un to īstenoto izglītības programmu akreditācijās vērtēt arī izglītības iestāžu nodrošināto internāta pakalpojumus un attiecīgi papildināt akreditācijas metodiku, kā arī aktualizēs un stiprinās iekļaujošas vides nozīmi izglītības kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas procesos.

Kā uzsvēra ministrijā, Valsts Kontroles revīzijas ziņojums skaidri un atklāti norāda uz ilgstoši nerisinātām sistēmiskām problēmām, kuru rezultātā internāti tiek izmantoti, lai risinātu bērnu ģimeņu sociālās problēmas, piedāvājot bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm atrašanos nosacīti drošos un labvēlīgos apstākļos. Vienlaicīgi pastāvošā sistēma nenodrošina efektīvu mācību programmu sasaisti ar bērnu medicīniskajām, pedagoģiskajām un psiholoģiskajām vajadzībām.

Saistībā ar speciālo izglītības iestāžu internātu ēku stāvokli, IZM saskata tās pašas problēmas, kas minētas Valsts kontroles ziņojumā - ne visi speciālo izglītības iestāžu internāti ir piemēroti mūsdienu sadzīves un sanitārajām prasībām, kā arī daudzos no tiem vāji tiek nodrošinātas bērnu tiesības uz privātumu.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) norādīja, ka nav saprotams, kādēļ visus iepriekšējos gadus speciālās izglītības sektors nav bijis ne iepriekšējo ministru, ne pašvaldību vadītāju uzmanības lokā, lai 21.gadsimtā, būtu jāsaņem šāds Valsts kontroles ziņojums.

"Ir nepieļaujama situācija, kad bērni, kuriem ir nepieciešams īpašs atbalsts, ne tikai to nesaņem, bet pieaugušie padara situāciju vēl sliktāku,"

uzsvēra Muižniece.

Lai gan Valsts kontroles ziņojumā noteiktie uzlabojumu izpildes termiņi ir salīdzinoši gari - līdz 2023. gadam, Muižniece uzsvēra, ka ministrijai jau tuvākajā laikā ir jāuzsāk darbs pie vadlīniju - kā dokumentēt bērniem sniegto atbalstu un tā rezultātus - izstrādes. "Tāpat es redzu aktīvu sadarbību ar Labklājības ministriju, kā arī nepieciešamību stiprināt VISV kapacitāti," tuvākos uzdevumus raksturo Muižniece.

LETA jau ziņoja, ka atbildīgās institūcijas nav ieinteresētas un ir vienaldzīgas bērnu ar speciālām vajadzībām jautājumu risināšanā, secināts pirmdien publiskotajā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?".

Valsts kontrole veica revīziju, lai noskaidrotu, vai bērniem ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt viņu spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību. Revīzijas secinājumi liecina, ka ne vienmēr atbildīgo institūciju - IZM un tās padotības iestāžu, pašvaldību, izglītības iestāžu - darbība šajā jomā prioritāri notiek bērnu interesēs.

"Secinājumi ir pietiekami skaudri un norāda uz atbildīgo institūciju neieinteresētību un vienaldzību bērnu ar speciālām vajadzībām jautājumu risināšanā. Revīzijā konstatēti trūkumi ne tikai tik elementārās lietās kā patērētais laiks bērna izglītībai būtisku lēmumu pieņemšanā, fiziskā piekļuve lēmumu pieņemšanas vietām, bērnam svarīgākās informācijas mērķtiecīga apkopošana un izmantošana, bet arī nopietnākos jautājumos - joprojām eksistē internātskolas ar nepiemērotiem sadzīves apstākļiem, kas bērnus nošķir no ģimeniskas vides un sabiedrības kopumā," pauda revidenti.

Aktuālākās ziņas