Vasaras saulgrieži ir brīdis, kad piedzīvojam gada garāko dienu un īsāko nakti. Latvijā vasaras saulgrieži pazīstami kā Līgo svētki, taču citās pasaules valstīs tos dēvē par "Midsommarstång", "Svētā Jāņa" svētkiem, "Drăgaica Fair" un citādāk. Tūkstošiem cilvēku visā pasaulē ar dažādiem rituāliem, tradīcijām un pasākumiem atzīmēs vasaras saulgriežus, tādēļ portāls "Apollo.lv" apkopoja informāciju par vasaras saulgriežu svinībām citviet.

Zviedrija

FOTO: Jari J/Shutterstock.com

Zviedrija noteikti ir viena no Eiropas valstīm, kurās vasaras saulgriežu svētki tiek atzīmēti visā valstī. Svētki ar nosaukumu "Midsommarstång", kuri sakņojas pagāniskajās tradīcijās, tiek atzīmēti visu vecumu pārstāvju vidū. Vasaras saulgriežos Zviedrijā galdā tiek celti tādi ēdieni kā marinētas siļķes, lasis un kartupeļi, kurus, līdzīgi kā Latvijā, bauda puķu vainagu valkātāji.

Svētkos par galveno elementu tiek uzskatīta tradicionālā tautas deja "Små grodorna". Zviedru ticējumi vēsta - ja neprecējusies meitene vasaras saulgriežos zem spilvena novietos septiņus ziedus, viņa naktī sapņos par savu nākamo vīru.

Zviedrijā vasaras saulgrieži tiek svinēti sestdienā, kas ir datumos no 20. jūnija līdz 26. jūnijam. Līgo vakars ir valsts svētku diena Zviedrijā, tādēļ tiek slēgti daudzi biroji un veikali.

Indija

FOTO: OlegD/Shutterstock.com

Vasaras saulgrieži Indijā tiek plaši atzīmēti ar masu jogas nodarbībām. 2014. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) vasaras saulgriežu dienu atzina par Starptautisko jogas dienu. Tiek uzskatīts, ka Adiogi, pirmais jogas pasniedzējs, satika savus mācekļus tieši vasaras saulgriežos, tādēļ Indijā, godinot saulgriežus, katru gadu vairāki tūkstoši cilvēku sapulcējas jogas nodarbībās.

Ziemeļu puslodē vasaras saulgriežus sauc arī par jūnija saulgriežiem. Parasti tas notiek laikā no 20. jūnija līdz 22. jūnijam. Indijā vasaras saulgrieži sāksies šī gada 21. jūnijā pulksten 3:14. Diena ilgs 13 stundas un 58 minūtes.

ASV

FOTO: David Pereiras/Shutterstock.com

Relatīvi jauno Indijas tradīciju praktizēt jogu, lai godinātu vasaras saulgriežus, ir pārņēmušas arī ASV, kur vairāki tūkstoši amerikāņu pulcējas Ņujorkā, lai piedalītos jogas nodarbības. Tāpat ASV iedzīvotāji mēdz spēlēt beisbolu, lai godinātu starptautisko notikumu.

Taču ASV ir dažādas tradīcijas, kā svinēt vasaras saulgriežus. Aļaskā, Fērbenksā, vietējie iedzīvotāji kopš 1906. gada mēdz spēlēt tradicionālo "Pusnakts beisbola spēli", kurā spēlētājs pirmo metienu izdara 22:30 vakarā, spēlei turpinoties līdz nākamajam rītam.

Kalifornijā kopš 1974. gada rīko vasaras saulgriežu svinības notiek nedēļu pēc faktiskajiem saulgriežiem. Svētki ietver festivālu un parādi. Mičiganā mazā ciematā Kalevā vasaras saulgriežus svin ar tradicionālām cepeškrāsnī ceptām pankūkām un zemeņu kūku, kam seko ugunskurs.

Kanāda

FOTO: Bing Wen/Shutterstock.com

Lai gan šis notikums notiek Kanādas galvaspilsētā Otavā, svarīgi atzīmēt, ka festivāls tiek svinēts "Algonkīnu tautu un viņu pēcnācēju tradicionālajās un nepiespiestajās teritorijās", teikts festivāla oficiālajā vietnē. Vasaras saulgriežu svinības ietver visu, sākot no kulinārijas darbnīcām līdz mākslas un mūzikas izklaidēm, tādēļ 2020. gadā festivāls tika pārveidots par mēnesi ilgu pasākumu.

Šis festivāls, kas vieno daudz ģimenes un nozares katru gadu piesaista vairāk nekā 40 000 apmeklētāju.

Krievija

FOTO: De Visu/Shutterstock.com

Slāvu valstīs, ieskaitot Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, vasaras saulgriežus atzīmē ar pagānu svētkiem, sauktiem par Ivana Kupalas dienu. Svētki tiek atzīmēti, veidojot augu un augļu krāvumus, kuri pēc tam tiek sadedzināti vai citādi iznīcināti, uzskatot, ka šāds akts ir upurēšana, lai nodrošinātu labu ražu.

Tāpat populāra tradīcija ir lēkšana pāri ugunskuram, turot mīļotā cilvēka roku, leģendai vēstot, ka šajā gadījumā jaunais pāris apprecēsies. Tāpat meitenes un jaunas sievietes pin sev ziedu vainagus, kurus svētku noslēgumā, aizdegtus ar svecītēm, palaiž pa straumi. Ja puisim izdodas ielēkt straumē un notvert vainagu, viņš apprecēs vainaga īpašnieci.

Ir sens uzskats, ka Ivana Kupalas dienas priekšvakarā ir vienīgā iespēja, ka zied papardes. Labklājība, veiksme, sapratne un spēks piemeklē to, kurš atrod papardes ziedu. Tāpēc Ivana Kupalas naktī iedzīvotāji klejo pa mežiem, meklējot papardes ziedu.

Tradicionāli mežā pirmās iet neprecētas sievietes. Viņām seko jauni vīrieši, jo centieni atrast ārstniecības augus un papardes ziedu var novest pie tā, ka mežā izveidojas attiecības starp pāriem.

Spānija

FOTO: EGHStock/Shutterstock

Spānijā vasaras saulgriežos īpaši populāra ir ugunskuru dedzināšana, svētku uguņošana un lāpu dedzināšana. Saulgriežu svinēšanu šajā reģionā saista ar piederības sajūtām, iezīmējot arī pāreju uz pieaugušo vecumu daudziem pusaudžiem. Spānija gan ar "Svētā Jāņa" svētkiem vairāk atzīmē kopīgās iezīmes kristīgajai kultūrai un pagāniskajiem rituāliem.

Saulgriežu svinības Spānijā notiek piekrastē, un tās ir vienas no populārākajām fiestām visā Spānijā. Piekrastes rajonos pilsētnieki dodas uz pludmali, lai pulcētos pie ugunskuriem, dejotu un baudītu gardu mielasu. Svinības bieži beidzas ar pusnakts peldi okeānā.

Austrija

FOTO: Robbie Shone/Shutterstock.com

Tāpat kā Pireneju valstis atzīmē vasaras saulgriežus ar lāpām rokās, arī austrieši sanāk kopā, lai aizdegtu simtiem lāpu kalnos, atzīmējot maģiskos svētkus. Austrijā no viduslaiku tradīcijām tiek uzskatīts, ka uguns ir veids, kā pielūgt zemi. Mūsdienās svētku dalībnieki var izmantot kalnu vagoniņus, lai virsotnē piedalītos tradīcijās, kā arī doties vasaras saulgriežu kruīzā.

Austrieši iecienījuši vasaras saulgriežus svinēt Tirolē reģionā. Tirolē vietējie klubi un asociācijas katru gadu ir atbildīgas par kāpšanu kalnos un lielu ugunskuru izveidi, kas redzami no tālienes.

Islande

FOTO: Wonderland Magazine/Twitter.com

Islandē vasaras saulgrieži tiek svinēti ar "Secret Solstice" mūzikas festivālu, kas tiek rīkots Reikjavīkas centrā, izklaidējot sanākušos ar 72 stundu dejām dienas gaismā. Festivālā tiek atskaņota melodiska un ēteriska mūzika, līdzīga, kādu spēlē grupa "Sigur Ros", kas ir viena no valsts populārākajam grupām. Vasaras saulgriežus islandieši pavada kopā ar ģimeni un draugiem.

Rumānija

FOTO: alexkich/Shutterstock.com

Vasaras saulgriežus Rumānijā sauc par "Drăgaica Fair", kuri tradicionāli tiek atzīmēti Buzau pilsētā katru gadu, vietējiem iedzīvotajiem ievērojot "Hora Dragaicelor" pagānu rituālu, kurā jaunu meiteņu grupa, tērptas baltās kleitās ar ziedu vainagiem, izpilda lietus deju apkārt līgavai, lai nodrošinātu labu gadu un bagātu ražu.

"Drăgaica" tiek svinēta ar deju, kuru izpilda 5-7 jaunu meiteņu grupa, no kurām viena meitene tiek izvēlēta par "Drăgaica". Meitene ir tērpusies kā līgava ar kriešu vainagu, savukārt pārējās baltā krāsā tērptās meitenes valkā plīvuru.

Rumānijā saulgriežu ietvaros populāri ir Jāņu gadatirgi daudzos Rumānijas ciematos un pilsētās. Vecākais un pazīstamākais Rumānijas Jāņu gadatirgus ir "Drăgaica" gadatirgus, kas katru gadu no 10. līdz 24. jūnijam notiek Buzavā.

Portugāle

FOTO: Mauro Rodrigues/Shutterstock.com

Portugāles galvaspilsētas centrā pulcējas tūkstošiem cilvēku, lai svinētu Svētā Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu un vasaras saulgriežus ielu koncertu festivālā, kurā tiek rīkoti ralliji, deju svētki un neierobežoti vietējo ēdienu un dzērienu baudījumi. Pusnaktī svētku svinētāji pulcējas gar Douru upi, lai vērotu uguņošanu, kas godina sauli.

Saulgriežu svinību ietvaros ielas rotās baloni un arkas, kas izgatavotas no koši krāsaina papīra, cilvēki dejo dažādos pilsētu laukumos, kā arī tiek izvietoti altāri, lai pielūgt veiksmi.

Dānija

FOTO: VisitOSLO/Shutterstock.com

Dāņi aizvada vasaras saulgriežus, pazīstamus kā "Sankt Hans Aften", vakariņojot kopā ar ģimeni un draugiem, kam seko ugunskuru dedzināšana, kurā tiek iemesta salmu lelle - ragana, kura simbolizē ziemu un nāvi. Tāpat pie ugunskura kopīgi tiek dziedātas tradicionālās dziesmas.

Dānijā saulgriežu svinības galvenokārt sastāv no ugunskuriem pludmalē, sarunām, piknikiem un tradicionālām dziesmām. Ugunskura vietas ne vienmēr tiek veidotas tuvu pludmalei. Nereti tās būvē pie ezeriem, upēm un citur. Ugunskuri tiek aizdedzināti, lai atbaidītu raganas un citus ļaunos garus.

Bulgārija

FOTO: GEORGID/Shutterstock.com

Šajā valstī vasaras saulgriežu svētki tiek uzskatīti par vienlīdzīgiem Ziemassvētkiem vai Lieldienām, un svētku atzīmēšana joprojām ir viena no grandiozākajam Etarā – brīvdabas muzejā, kas atrodas Sivekas upes krastos. Vasaras saulgriežus Bulgārijā dēvē par "Enyovden". Saskaņā ar tradīciju gan jaunie, gan vecie attīra sevi, iebrienot meža upēs vai dīķos, savukārt sievietes pin ziedu un zāļu vainagus, kas dziedina un piesaista mīlestību.

Tiek uzskatīts, ka ikviens, kurš redz saullēktu, būs vesels visa gada garumā. Tāpat pastāv uzskats, ka "Enyovden" dienā visdažādākajiem augiem ir vislielākā dziedinošā spēja, jo īpaši saullēkta laikā, tāpēc augi ir jāsaplūc jau agri no rīta pirms rītausmas.

Lielbritānija

FOTO: John Kotlowski/Shutterstock.com

Vasaras saulgriežu naktī saule nolaižas tieši virs Stounhedžas – noslēpumainā akmeņu krāvuma, kura izcelsme joprojām nav skaidri pierādīta. Stounhedžā saulgriežu naktī pulcējas iedzīvotāji no visas Anglijas, lai dejotu tautas dejas un sistu bungas.

Brazīlija

FOTO: Erica Catarina Pontes/Shutterstock.com

Portugāles tradicionālā Svētā Jāņa diena, kas ievesta Brazīlijā koloniālisma laikā, ir kļuvusi par populāru notikumu. Vasaras saulgriežos pusnaktī notiek rituāls, kura ietvaros ir jāiet ar basām kājām pāri karstām oglēm. Tā ir tradicionāla saulgriežu "ballītes" sastāvdaļa. Tiek uzskatīts, ka, ja iztur karsto ogļu rituālu, tad cilvēks ir stiprs un netiks ievainots.