Rīga dod zaļo gaismu pilsētas pļavām. Zināms, kurās vietās tās tiks izveidotas

Patlaban domes noteikumi paredz, ka zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus. Tagad noteikts, ka 18 galvaspilsētas teritorijās bioloģiskās daudzveidības veicināšanai varēs veidot pļavas, kurās zāles garums pārsniegs 20 centimetrus. Vasarā zāle būs jānopļauj tikai gar gājēju celiņiem, iestaigātām takām un brauktuvēm, bet rudenī būs jāsakopj visa teritorija.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde, pļavas tiek veidotas Liedes ielā 26B, starp Tēriņu ielu un Ārlavas ielu, Deglava ielā starp Astras un Ilūkstes ielu, skvērā starp Valdemāra ielu un Šarlotes ielu, skvērā pie Miera ielas un Klusās ielas, Garajā ielā 18, Cementa ielā, pie Eksporta ielas, posmā no Vašingtona laukuma līdz iebrauktuvei uz Andrejostu.

Pilsētas pļavas būs pie autobusu galapunkta Kundziņsalā, pie Rīgas 45.vidusskolas, pie Čiekurkalna 1.šķērslīnijas 16, starp Elvīras ielu un Georga ielu, gar Juglas promenādi, skvērā pie Dzirciema ielas un Buļļu ielas satiksmes rotācijas apļa, Zāģeru ielas skvērā, starp Lielupes ielu un Lemešu ielu, Vašingtona laukumā un biedrības "Free Riga" teritorijā pie Viskaļu ielas.

Šie pasākumi tiek īstenoti sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fonda finansēto projektu "Dabas interešu aizstāvība Latvijas Dabas fonda darbības ietvaros" un projektu "GrassLIFE".

Saistošo noteikumu mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības klātbūtni pilsētvidē.

Projekta gaitā apkaimju biedrību uzdevums esot informēt un iesaistīt pļavu veidošanā apkaimes iedzīvotājus, kā arī organizēt zāliena dabiskošanas talku, kas ietvers velēnas norakšanu, augsnes izlīdzināšanu, sēklu izsēšanu, iespēju robežās nodrošinot arī tehniskos resursus. Atjaunošanas talkas plānotas 2021.gada rudenī.

Domes sēdē par šo jautājumu raisījās asas diskusijas. Opozīcija uzdeva neskaitāmus jautājumus par nolūku pilsētā izveidot pļavas. Pret šādām pļavām kā argumenti tika minēti gan ērču vairošanās, gan čūskas, gan problēmas, kas radīsies alerģiskiem cilvēkiem, kā arī tūristu izbrīns, ieraugot Rīgā "nesakoptus zālājus".

Anna Vladova (S) uzsvēra, ka nav pret dabas daudzveidību, bet aicināja pārdomāt vietas, kur ierīkot šādas pļavas, piedāvājot to darīt vietās, kur var ierīkot lielas un skaistas pļavas, nevis pilsētas pašā centrā.

Savukārt koalīcijas deputāti centās atspēkot opozīcijas pārmetumus, norādot, ka tā neizprot dabas daudzveidības nozīmi.

Domes deputāts, Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs (JV) piesauca Satversmes preambulu, kurā esot skaidri norādīts, ka katram pilsonim ir jārūpējas par dabu un apkārtējo vidi.

Šis nelielais projekts esot nevis tikai par dabu, tā esot sarunāšanās ar iedzīvotājiem, lai viņos audzinātu vērtības, lai bērniem būtu iespēja redzēt citas puķes. Viņa ieskatā, šī projekta īstenošana esot visu pienākums.

Deputāts uzskata, ka opozīcijas kolēģi nesaprot, kas ir Eiropas zaļais kurss un ka tieši bioloģiskā daudzveidība ir labklājības sastāvdaļa.

"Mīļais Dievs, mums Rīga ir tik nezaļa, mums Rīgā ir betona kultūra," pauda Rotbergs.

Viņš uzsvēra, ka ar šo projektu tiks ietaupīti pļaušanai paredzētie līdzekļi un samazināsies troksnis.

"Kad opozīcijai nav, kur piesieties, tad piesienas Latvijas dabai. Tas nav pilsoniski," pauda Rotbergs.