Pabriks: Spiegošana ir bijusi vienmēr, un tā notiek arvien intensīvāk

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

FOTO: Ivars Soikāns/LETA

Latvijā spiegošanas riski  ir diezgan augstā līmenī, un ar to jārēķinās ikvienam pilsonim, skaidro aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Runājot par spiegošanā Krievijas labā aizdomās turētā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona (S) lietu, ministrs norādīja, ka viņš augsti novērtē Valsts drošības dienesta (VDD) darbu, turklāt konkrētajā gadījumā VDD esot darbojies tiešā sadarbībā ar aizsardzības resora paspārnē esošo Militārās izlūkošanas un drošības dienestu.

Konkrētākas detaļas Pabriks nekomentēja, atgādinot, ka Latvija ir tiesiska valsts un par nodarījuma pakāpi un vainu jālemj tiesai kopā ar tiesībsargājošajām iestādēm.

"Mēs arī gribam norādīt uz to, ka spiegošanas riski un spiegošana Latvijā ir gana augstā līmenī, un tas ir jāņem vērā amatpersonām un citiem pilsoņiem. To nevajag aizmirst, tas nav nekāds joks. Tas notiek visos līmeņos," uzsvēra ministrs.

Pabriks apliecināja, ka spiegošanu pret Latviju veic ne tikai Krievija, bet arī citas valstis, kuru nosaukumus ministrs gan neminēja. LETA gan rakstīja, ka saskaņā ar VDD pārskatu dienests aizvadītajā gadā Latvijā novērojis Ķīnas specdienestu aktivitātes pieaugumu, tajā skaitā centienus iegūt ietekmes pozīcijas un spodrināt savu tēlu starptautiskajā arēnā. Tāpat pārskatā minēts Baltkrievijas vārds.

"Spiegošana ir bijusi vienmēr, un tā notiek intensīvāk, jo patlaban ģeopolitiskā situācija ir ar lielāku spriedzi nekā varbūt pirms desmit gadiem. Ir jārēķinās, ka mūsu reģions paliek arī arvien interesantāks un tam nav nozīmes, ka esam nelielas valstis. Mūsu reģions ir ļoti interesants ne tikai Krievijai," norādīja Pabriks.

Ministrs gan piebilda, ka pēc Ādamsona aizturēšanas patlaban aizsardzības sektorā nekādi papildu drošības pasākumi informācijas aizsargāšanai nav jāveic.

Jau ziņots, ka Ādamsons pagājušajā nedēļā tika aizturēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa viņam kā drošības līdzekli ir piemērojusi apcietinājumu. Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai, un tagad aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir kāds Krievijas pilsonis.

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

VDD līdz šim publiski paziņojis, ka dienests šogad 9.jūnijā ir sācis kriminālprocesu saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

Kriminālprocesā tika veiktas neatliekamas procesuālās darbības vairākos objektos. Procesuālās darbības, tostarp, kratīšanas, veiktas arī Saeimas ēkā un pret 13.Saeimas deputātu atbilstoši iepriekš no Saeimas saņemtajai piekrišanai. Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis lielu daudzumu datu nesēju un dokumentu, un ir sākta iegūto materiālu analīze.

Kriminālprocesā patlaban divām personām ir piemērots aizdomās turētās personas statuss.

Krimināllikums par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019. gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.