2021. gada 22. maijā, Vispasaules bioloģiskās daudzveidības dienā, arī Latvijā sākas konkurss "Eiropas Gada koks Latvijā", lai apzinātu un iepazītu kokus ar aizraujošiem stāstiem, iespaidīgiem izmēriem un nozīmīgu lomu kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas vērtību saglabāšanā. Latvijas Mežu sertifikācijas padome un Latvijas Meža īpašnieku biedrība aicina atsaukties latviešus, kuriem ir stāsts par kādu īpašu koku.

Latvijā līdz šim saskaitīti 6 843 977 334 koki. Latvijas Mežu sertifikācijas padome un Latvijas Meža īpašnieku biedrība ir nolēmušas sākt tradīciju godināt īpašos kokus arī Latvijā un nest šos stāstus ārpus Latvijas robežām.

Konkursa mērķis ir mudināt cilvēkus iesaistīties vietējā vides un kultūras mantojuma izzināšanā un saglabāšanā, daloties ar aizraujošiem stāstiem par kokiem, kas ir daļa no mūsu dzīves, dabas, ainavas un vēstures.

Latvijas Mežu sertifikācijas padomes un Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis Pauls Rēvelis par konkursu stāstīja: ""Eiropas Gada koks Latvijā" ir iniciatīva, kas sākusies Čehijā un pēc tam ir izplatījusies tālāk citās Eiropas Savienības valstīs. Mēs, Mežu īpašnieku biedrības un Mežu sertifikācijas padomes kolēģi, uzzinājām diezgan nejauši, pētot informāciju par nozari. Un liels bija pārsteigums, ka neviens sabiedriskā organizācija nebija šo iniciatīvu uzņēmusies."

Konkurss Eiropas Gada koks citās Eiropas valstīs notiek no 2002. gada, to rīko ar mežu, zemi, vidi un vēsturi saistītās organizācijas.

1

Konkursa organizators par iniciatīvu stāstīja: "Mēs daudz Latvijā zinām par dižkokiem un īpašiem kokiem, bet "Eiropas Gada koka" iniciatīvas pieteikumos ir svarīgs koks ar stāstu. Tas ir koks ar teiksmu. Piemēram, var būt simtgadīgs ozolu birzs, kur tos ozolus kāds ir iestādījis, un tas ir viss stāsts. Bet, paskatoties uz citu Eiropas Savienības valstu iniciatīvām, tur lielāks uzsvars ir uz izteikti veciem kokiem, kuriem ir simti un pat tūkstoši gadi."

Konkursa organizatori secināja, ka arī Latvijā ir pietiekami daudz "sirmo ozolu", bet stāsti ir vairāk par jaunākiem kokiem.

"Tam ir jābūt kokam ar stāstu. Abi atsevišķi neder. Laikam ritot, pastāv iespēja, ka koks var vējā nolūzt, bet stāsts paliek. Tas gluži neder, jo ir nepieciešama koka šodienas fotogrāfija un klāt arī konkrēts stāsts," stāstīja Rēvelis.

Konkursa mājaslapā jau var iepazīties ar vairākiem stāstiem. Viens no stāstiem ir "Aģes dižozola" stāsts, par kuru pieteikuma autore vēstīja: "Kad pēc padomju okupācijas atguvām dzimtas viensētu "Medņi", mans tēvs Kārlis savās bērnības dienu takās Aģes upes krastā atklāja varenu dižozolu.

Tas bija ieaudzis krūmos un krasta kokos, bet pēc atbrīvošanas no apauguma atklājās visā varenumā, slejot zarus pār upi no stāvkrasta malas. Mēs to nosaucām par Aģes dižozolu.

1

Pēdējos 15 gados šis ozols ir iedvesmojis mani izzināt dižkokus un apzināties, ka Latvija ar otru lielāko dižkoku blīvumu tūlīt pēc Lielbritānijas ir Eiropas dižkoku lielvalsts."

Stāsta autore rakstīja: "Tas iedvesmojis mani radīt Spēkozola kustību, bijis sākums Spēkozolu pārgājienam, kā arī iedvesmojis mani kopā ar ģimeni, draugiem un paziņām iestādīt jaunu trejdeviņu Spēkozolu birzi. Aģes dižozols ir kļuvis par populārāko dižkoku Vidrižu pagastā un, iespējams, arī Limbažu novadā. To apmeklē daudzi ceļotāji, slēpņotāji un latviskās dzīvesziņas kopēji. Līdz ar tautas atmodu un netkarības atgūšanu, šis ozols ir atvēries pasaulei, lai priecētu, izglītotu un iedvesmotu."

Konkursa žūrija no visiem pieteikumiem atlasīs desmit finālistus, no kuriem uzvarētājs tiks noteikts sabiedrības balsojumā un tas piedalīsies Eiropas konkursā. Konkursa pirmās vietas ieguvējam tiks veltīta īpaša sakopšanas talka un sagatavots video ar stāstu par Latvijas gada koku.

Pieteikšanās konkursam notiek, aizpildot pieteikumu un pievienojot divas fotogrāfijas. Vairāk informāciju par iniciatīvu var meklēt šeit.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.