Covid-19 krīzes sākumā valdība lauksaimniecības nozarei piešķīra atbalstu pandēmijas radīto grūtību pārvarēšanai, tagad Valsts kontrole pārmet, ka tas bijis pārāk dāsns. Zemkopības ministrija to noliedz un plāno naudu Covid-19 krīzes dēļ izmaksāt arī šogad, vēsta raidījums "Nekā Personīga".
Pagājušā gada martā un aprīlī bailes no koronavīrusa lika slēgt valstu robežas. Simtiem tonnu siera un citu pārtikas produktu krājās Latvijas fabriku noliktavās. Bija jāaptur ražošana un piena iepirkšana no lauksaimniekiem. Valdība piešķīra 45 miljonus eiro, lai stratēģiski svarīgā pārtikas nozare turpinātu darbu.
Realitātē masveidīgi iznīcināt pārtiku nenācās. To darīja tikai deviņi uzņēmumi, pāri palika 99% no šim mērķim piešķirtās naudas. 42 ražotājiem krājumu glabāšanai un naudas plūsmai samaksāja 3,3 miljonus eiro.
Tā ir tikai ceturtā daļa no tā, kas bija prognozēts. Pateicoties atbalstam, ražošanas uzņēmumi turpināja iepirkt produktus no lauksaimniekiem, lai arī gatavā produkcija krājās noliktavās.
Arī lopkopībā izrādījās, ka zaudējumi nemaz nav tik lieli. Sākumā Zemkopības ministrija grasījās atbalstīt tos, kam apgrozījums samazinājies par 25%. Realitātē naudu deva visiem, ja to apakšnozarē kritums bija vismaz 5%. Bet atbalsta likmi atstāja sākotnējo, kas bija rēķināta uz ceturtdaļlielu kritumu. Lopkopjiem samaksāja 26 miljonus.
Maksimālā atbalsta summa katrai saimniecībai bija 100 tūkstoši eiro. Tā tika izmaksāta 31 uzņēmumam. Mazāku summu izmaksāja vēl 18 tūkstošiem.
"Varbūt tieši tādēļ, ka tieši šajā nozarē mēs konkurējam globālajā Eiropas tirgū. Mēs savu preci eksportējam, mēs esam viena no tām jomām, lauksaimniecība ir viena no tām jomām, kas savu preci eksportē un pārdod lielajā Eiropas tirgū. Es nemāku komentēt par frizieriem, vai viņi pārdod savu pakalpojumu ārzemēs, vai sadzīves tehnikas remonta meistars pieņem pasūtījumus no Vācijas, es nemāku komentēt."
Lauksaimniecības nozares pieaugums skaidrojams arī ar to, ka pērn piedzīvota graudu rekordraža. Taču arī graudkopji saņēmuši Covid-19 krīzes atbalstu no Zemkopības ministrijas atbalsta programmas kredītprocentu dzēšanai. Naudu izmaksāja decembrī, kad jau bija zināms, ka nozare strādājusi ar plusu. Citās jomās valdība reaģēja, un augošās nozares izņēma no atbalstāmo saraksta. Tā tas notika ar būvniecību un informācijas tehnoloģijām.
Citās nozarēs firmām bija jāiziet birokrātisks labirints un jāpierāda, ka tās krīzē cietušas. Lauksaimnieki atbalstu saņēma automātiski. Kontrolieri pārmet, ka šāda pieeja nav bijusi solidāra.
Pagājušajā gadā Zemkopības ministrijai piešķirtais finansējums Covid-19 krīzes atbalstam lauksaimniekiem pilnībā netika izmantots. Neraugoties uz to, šogad ministrija saņēmusi vēl 45 miljonus eiro. Jau tagad ir skaidrs, ka šogad nozarē tik lielu zaudējumu nebūs.
Pagaidām šogad lauksaimnieki no šīs naudas neko nav saņēmuši. Ja Zemkopības ministrijai neizdosies pierādīt, ka Covid-19 turpina nozarei sagādāt zaudējumus, tad atbalstu būs jāatgriež valsts budžetā.
Kopējais atbalsts pagājušajā gadā pabalstos, aizdevumos, atliktos nodokļos un citos mehānismos sasniedza 1,3 miljardus eiro. Šogad izmaksāti jau 1,2 miljardi. Nozarēs, kur atbalstu izmaksa bija daudz lēnāka nekā lauksaimniecībā, kritums pagājušajā gadā vien pārsniedz 30%.
