LVC grasās iepirkt apšaubāmas vidējā ātruma mērīšanas sistēmas

FOTO: VPales/Shutterstock.com

Latvija ir vienā no pirmajām vietām Eiropā statistikā par smagiem ceļu satiksmes negadījumiem. Viens no efektīviem līdzekļiem autovadītāju disciplinēšanā ir vidējā ātruma kontroles sistēmas bīstamākajos ceļu posmos, ziņo raidījums "Nekā Personīga". 

Satiksmes ministrija beidzot ir atradusi 700 tūkstošus eiro, lai tās sāktu uzstādīt. Taču var izrādīties, ka daļa no šīs naudas būs iztērēta nelietderīgi.

Latvijas valsts ceļi konkursā gatavojas prasīt lētākas kameras, kas nav sertificētas Latvijā. Eksperti prognozē, ka tas ļaus apstrīdēt mērījumus, tiesa var atzīt iekārtas par neuzticamām un tad kameras būs jāmaina. Par to maksājot vēlreiz.

Vidējā ātruma kontroles kameras ir efektīvs līdzeklis strauju autovadītāju nomierināšanai. Tās uzstāda bīstamu ceļa posmu sākumā un beigās. Iekārtas izmēra, kāds ir bijis vidējais ātrums un ja tas pārsniedz atļauto, auto īpašnieks saņem soda kvīti. Tāpat, kā no pārkāpuma pie foto radara.

Latvijā līdz šim ir bijis viens eksperiments ar vidējā ātruma mērīšanu uz Tīnūžu – Kokneses šosejas. Tas bija veiksmīgs – aprīkotajā posmā smagu avāriju nebija.

7

Tagad Latvijas valsts ceļi ir izskaitļojuši citus bīstamākos ceļu posmus, kur uzstādīs kameras. Tas vairs nebūs eksperiments.

Latvijas valsts ceļu eksperti iezīmējuši 16 bīstamākos ceļu posmus. Uzņēmumam iedoti 700 tūkstoši, lai sāktu šoseju aprīkošanu. Visiem bīstamajiem posmiem ar to nepietiks. Patlaban norit konkurss par infrastruktūras projektēšanu. Tuvākajās nedēļās izsludināšot arī par iekārtu un programmatūras iegādi.

Iepirkumu organizētāji no Latvijas valsts ceļiem apspriedē paziņojuši, ka sertifikāciju neiekļaus konkursa nolikumā, jo Latvijā likums to neprasot. Iebildes, ka visā Eiropā šāda prasība ir, ignorēta.

Latvijas valsts ceļi sola kameru iepirkumu izsludināt tuvākajās nedēļās. Uzņēmumā ir pārliecināti, ka valdības noteikumi tam neesot nepieciešami, jo tajos nebūšot definētas prasības iekārtām.

Lai gan maijā apspriedē ar pretendentiem Valsts ceļi paziņoja, ka iekārtām nebūs jābūt sertificētām, tagad uzņēmuma pārstāve saka, ka tas vēl neesot līdz galam izlemts. Iekļaujot tādu prasību konkursa nolikumā, iekārtas varot izmaksāt dārgāk.

Gan Latvijas valsts ceļi, gan policija, kas piemēros sodus, paļaujas uz Ekonomikas ministrijas atzinumu. Ekonomikas ministrija ir atbildīgā par visu mērierīču sertifikāciju. Ministrijas ierēdņi ir pateikuši ka fotokameras, kas fiksē automašīnu un laiku, valstij nav īpaši jāsertificē.

Pie šāda slēdziena viņi nonākuši jau 2018. gadā. Valdības noteikumus par vidējā ātruma kontroles iekārtām gatavo Satiksmes ministrija, taču tā respektē Ekonomikas ministrijas slēdzienu.

Īsāk sakot, ministrija uzskata, ka vidējā ātruma kontroles iekārtas nav uzskatāmas par mērierīcēm. Tomēr šāds secinājums ir apšaubāms. Likumā par mērījumu vienotību teikts, ka valsts kontrolē kustības drošību. Likumā nav uzskaitītas ierīces, ko valstij būtu jāsertificē, taču nav arī definīcijas, kas ļautu nekontrolēt vidējā ātruma kameras.

Latvijas valsts ceļi ir iecerējuši, ka vidējā ātruma kontroles sistēmas uz Bauskas un Liepājas šosejām sāks strādāt līdz gada beigām.