ST: Par neatbilstošu atzīst Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam, Ilūkstes - Augšdaugavas novadam
Papildināts

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Roman Skrypnyk/unsplash

Satversmes tiesa (ST) vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR) atzina Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam par neatbilstošu Satversmei.

Savukārt Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju, Iecavas, Rundāles, Auces, Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes, Kandavas un Mazsalacas novadiem administratīvi teritoriālā reforma (ATR) atbilst Satversmei.

Saeima pērnā gada 10. jūnijā pieņēma Administratīvo teritoriju likumu. Tā pielikums noteic administratīvās teritorijas, to administratīvos centrus un teritoriālā iedalījuma vienības.

Lieta tika ierosināta pēc vairāku novadu iesnieguma. Jaunjelgavas novada dome, Ilūkstes novada dome, Carnikavas novada dome, Rugāju novada dome, Iecavas novada dome, Rundāles novada dome, Auces novada dome, Ozolnieku novada dome, Salas novada dome, Salacgrīvas novada dome, Alojas novada dome, Babītes novada dome, Kandavas novada dome un Mazsalacas novada dome - uzskatīja, ka Saeima rīkojusies pretēji reformas mērķiem un tās pamatā esošajiem kritērijiem, kā arī pārkāpusi pašvaldības, labas likumdošanas un citus demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Tāpat šo normu izstrādē neesot ievērots subsidiaritātes princips un nav veiktas pienācīgas konsultācijas ar novada iedzīvotājiem un domēm.

Novada domes lūdza ST pārbaudīt vairāku jaunā likuma normu atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam.

Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 101. pants noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, proti, pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam ES pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.

Savukārt Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešā daļa nosaka, ka pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomiskos nosacījumus, bet hartas sestā daļa noteic, ka plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām jākonsultējas, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.

Hartas 5. pants nosaka, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.

Tāpēc ST izskatot minēto lietu, secināja, ka apstrīdētās normas neparedz funkciju pārdali starp pašvaldību un centrālo varu un līdz ar to neskar arī subsidiaritātes principu. Tādējādi izskatāmajā lietā nav vērtējama šo normu atbilstība Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai daļai un tiesvedības turpināšana šajā prasījuma daļā nav iespējama.

ST šī gada 12. marta un 28. maija spriedumā tika izvērtēta vairāku Administratīvo teritoriju likuma pielikuma normu atbilstība augstāka juridiska spēka normām. Ņemot vērā to, ka pieteikumu iesniedzēju norādītie argumenti ir līdzīgi šo lietu ietvaros izvērtētajiem argumentiem, ST izmantoja minētajos spriedumos ietverto satversmības izvērtējuma metodoloģiju.

Līdz ar to ST šajā lietā bija jānoskaidro, vai apstrīdētās normas ir izstrādātas un pieņemtas pienācīgā procesuālajā kārtībā, kā arī tas, vai likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi.

ST atgādināja, ka izvērtējot ar administratīvi teritoriālo reformu saistītu tiesību normu izstrādes un pieņemšanas procesuālo kārtību, pirmkārt, jāpārbauda, vai konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām šo normu izstrādes un izskatīšanas laikā notikusi atbilstoši tiesību normām un, otrkārt, vai apstrīdētās normas Saeimā tika izskatītas un pieņemtas atbilstoši tiesību normām.

Lai pārbaudītu, vai konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā notika atbilstoši tiesību normām, ST noskaidroja, vai pašvaldības domei bija iespēja, noskaidrojot arī attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli, sagatavot savu viedokli un iesniegt atbildīgajām valsts institūcijām priekšlikumus un iebildumus attiecībā uz plānoto reformu, kā arī vai tam paredzētais laiks bija saprātīgs un, vai pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

Šajā jautājumā tiesa secināja, ka Jaunjelgavas novada pašvaldībai, Ilūkstes novada pašvaldībai, Carnikavas novada pašvaldībai, Rugāju novada pašvaldībai, Iecavas novada pašvaldībai, Rundāles novada pašvaldībai, Auces novada pašvaldībai, Ozolnieku novada pašvaldībai, Salas novada pašvaldībai, Salacgrīvas novada pašvaldībai, Alojas novada pašvaldībai, Babītes novada pašvaldībai, Kandavas novada pašvaldībai, kā arī Mazsalacas novada pašvaldībai bija iespēja sagatavot savu viedokli saprātīgā laikposmā par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. Konsultēšanās procesā novadu pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Tādējādi apstrīdētās normas tika atzītas par atbilstošām Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta sestajai daļai un 5.pantam.

ST secināja, ka apstrīdētās normas Saeimā tika izskatītas un pieņemtas atbilstoši tiesību normām.

ST arī norādīja, ka dažādu nozaru ekspertu iesaistīšana reformas sagatavošanas procesā vērtējama pozitīvi. Tas ļauj iegūt vispusīgāku reformas varbūtējo seku izvērtējumu un sniedz likumdevējam iespēju labāk izprast pieņemamo lēmumu būtību. Tomēr likumdevējam, lemjot par administratīvi teritoriālo iedalījumu, ir jāsabalansē daudzu pašvaldību individuālās intereses ar sabiedrības kopējām interesēm un jānodrošina ilgtspējīga tiesiskā regulējuma izstrāde. Tieši likumdevējam politiskā procesā ir jāizlemj, kādiem apsvērumiem dodama priekšroka. Ekspertu viedokļi reformas izstrādes procesā ir būtiski, taču nevar aizstāt Saeimas tiesības izvēlēties iespējami lietderīgāko risinājumu, ciktāl tas ir balstīts uz racionāliem apsvērumiem.

ST 12. marta spriedumā jau secināja, ka administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir noteikts un tas ir vērsts uz sabiedrības kopējo labumu. Tas paredz līdz šī gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām. ST jau ir atzinusi arī to, ka administratīvi teritoriālās reformas pamatā esošie kritēriji ir vērsti uz reformas mērķa sasniegšanu. Tādējādi izskatāmajā lietā vēlreiz netika noskaidrots tas, kāds ir reformas mērķis un tās pamatā esošie kritēriji.

Savukārt, lai līdz galam izvērtētu apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1.un 101. pantam un tādējādi secinātu, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, nav rīkojies patvaļīgi, ST bija jānoskaidro, vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērojis reformas mērķi un tā sasniegšanas kritērijus, vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir izvērtējis tieši vietējās kopienas intereses, proti, ievērojis vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības.

ST atgādināja, ka likumdevējam ir pienākums reformas īstenošanas gaitā pieņemt uz tās mērķa sasniegšanu vērstus racionāli pamatotus lēmumus, tostarp, konstatējot kādu nepilnību valdības izstrādātajā un Saeimai iesniegtajā likumprojektā, to novērst. Likumdevējs izņēmuma gadījumos var atkāpties no noteiktajiem reformas kritērijiem, ja vien šāda atkāpšanās ir pamatota ar racionāliem apsvērumiem un atbilst reformas mērķim.

ST secināja, ka līdzšinējā Jaunjelgavas novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās, vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Arī Sēlijas novadā, ja tāds tiktu izveidots pēc Jaunjelgavas un citu pašvaldību priekšlikuma, nebūtu reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Savukārt jaunais Aizkraukles novads, kurā iekļauts arī līdzšinējais Jaunjelgavas novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Jaunjelgavas novada iekļaušanu Aizkraukles novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Ne Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, nedz arī citi pašvaldības ierosinātie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs.

Tiesa konstatēja arī to, ka likumdevējs nav norādījis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Augšdaugavas novadu bez tā teritorijā esoša reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad, lemjot par līdzšinējā Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanos dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un 10.23.apakšpunkts neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam.

ST secināja, ka līdzšinējais Carnikavas novads iedzīvotāju skaita ziņā neatbilst reformas pamatā esošajam kritērijam par minimālo iedzīvotāju skaitu Pierīgas novadā. Savukārt jaunais Ādažu novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Turklāt jaunais Ādažu novads ir ģeogrāfiski vienots un tajā kopā ar līdzšinējā Carnikavas novada iedzīvotājiem būs vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju. Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Carnikavas novada iekļaušanu Ādažu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

ST secināja, ka līdzšinējā Rugāju novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Rugāju novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Balvu novads, kurā iekļauts arī līdzšinējais Rugāju novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Rugāju novada iekļaušanu Balvu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

ST secināja, ka līdzšinējā Iecavas novada teritorijā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Šāda attīstības centra nebūtu arī nevienā no Iecavas novada piedāvātajiem līdzšinējo novadu apvienošanas variantiem. Tādējādi ne Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, nedz arī citi pašvaldības ierosinātie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem - tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Bauskas novads, kurā iekļauts arī līdzšinējais Iecavas novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Iecavas novada iekļaušanu Bauskas novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

Tāpat ST secināja, ka līdzšinējā Rundāles novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Rundāles novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Bauskas novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Rundāles novada iekļaušanu Bauskas novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

Tiesa secināja, ka līdzšinējā Auces novada teritorijā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Šāda attīstības centra Auces novadā nebūtu arī tad, ja tam tiktu pievienoti citi pagasti, kas agrāk bijuši Auces rajona sastāvā. Tādējādi Auces novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, kā arī pašvaldības ierosinātais administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Dobeles novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Auces novada iekļaušanu Dobeles novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

Tāpat līdzšinējā Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Ozolnieku novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu reformas pamatā esošajam kritērijam, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Tomēr šāda attīstības centra nav arī jaunajā Jelgavas novadā, kurā plānots iekļaut Ozolnieku novadu.

ST konstatēja arī to, ka likumdevējs nav sniedzis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Jelgavas novadu bez reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad likumdevējs, lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10.apakšpunkts neatbilst Satversmes 1.un 101. pantam.

Tāpat ST secināja, ka līdzšinējā Salas novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Šāda attīstības centra nebūtu arī Jēkabpils novadā, ja tajā netiktu iekļauta Jēkabpils pilsēta. Tātad Salas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, kā arī citi pašvaldības ierosinātie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Jēkabpils novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Tas ir ģeogrāfiski vienots, un tā teritorijā ir nacionālās nozīmes attīstības centrs - Jēkabpils. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Salas novada iekļaušanu Jēkabpils novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

ST secināja, ka līdzšinējā Salacgrīvas novada teritorijā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tā nebūtu arī Piejūras novadā, ja tāds tiktu izveidots atbilstoši Salacgrīvas pašvaldības priekšlikumam. Tādējādi Salacgrīvas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana un arī Piejūras novada izveidošana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Limbažu novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Salacgrīvas novada iekļaušanu Limbažu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

Tāpat arī līdzšinējā Alojas novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Limbažu novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Alojas novada iekļaušanu Limbažu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

ST secināja to, ka Babītes novada iedzīvotāju skaits neatbilst reformas pamatā esošajam kritērijam par iedzīvotāju skaitu Pierīgas novados. Savukārt jaunais Mārupes novads, kurā reformas ietvaros iekļauts līdzšinējais Babītes novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Babītes novada iekļaušanu Mārupes novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

ST secināja, ka Kandavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, kā arī atsevišķu administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību pievienošana šim novadam neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, saskaņā ar kuru novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Tukuma novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem.

Tiesa secināja, ka līdzšinējā Mazsalacas novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Mazsalacas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Valmieras novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Mazsalacas novada iekļaušanu Valmieras novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

Lai gan pašvaldību vēlēšanas notika šī gada 5.jūnijā un 1.jūlijā jaunievēlētajām novadu domēm vai ar atsevišķu likumu ieceltām pagaidu administrācijām jāsanāk uz pirmo sēdi, reforma vēl nav uzskatāma par pabeigtu, norādīja ST. Atbildība par reformas pilnīgu pabeigšanu un iznākumu gulstas uz Saeimu un Ministru kabinetu. Turklāt Saeimas un valdības pienākums ir nodrošināt to, lai pilnībā tiktu īstenoti tie iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības mehānismi, kas norādīti Administratīvo teritoriju likumā.

ST norādīja, ka normatīvie akti jau šobrīd nosaka pilsoņu demokrātiskās līdzdalības tiesības pašvaldībās, piemēram, aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības, tiesības paust savu viedokli, tiesības vērsties pašvaldībā ar iesniegumu, lai vietējo iedzīvotāju intereses pašvaldībā tiktu īstenotas pēc iespējas pilnīgāk. Tādējādi tas, ka likums, kurā būtu paredzētas vietējo kopienu tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un šīm kopienām būtu piešķirta kompetence vietējas nozīmes jautājumu kārtošanā, vēl nav pieņemts, šobrīd neliecina par demokrātiskās līdzdalības tiesību ierobežošanu.

ST secināja, ka jaunajos novados ietilpstošo novada pilsētu un pagastu iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības mehānismus būs iespējams izvērtēt vienīgi pēc reformas pabeigšanas. Šobrīd attiecībā uz Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju, Iecavas, Rundāles, Auces, Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes, Kandavas un Mazsalacas novadu vietējām kopienām nav pamata secināt, ka likumdevējs būtu rīkojies patvaļīgi un reformas rezultātā iedzīvotāji varētu zaudēt demokrātiskās līdzdalības tiesības.

ST norādīja, ka atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 2.punkta pirmajam teikumam līdzšinējām republikas pilsētu un novadu pašvaldībām jāturpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltās pagaidu administrācijas pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā šī gada 1. jūlijā.

ST secināja, ka Ilūkstes un Ozolnieku novadu domju apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža vai ST sprieduma spēkā stāšanās dienas varētu novest pie būtiska citu personu interešu aizskāruma.

Tādēļ, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru, izskatāmajā lietā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošās normas noteiktu laiku paliek spēkā un Saeimai tiek dota iespēja, ievērojot demokrātiskas tiesiskas valsts principus un šajā spriedumā secināto, noteikt jaunu, Satversmei atbilstošu administratīvi teritoriālo iedalījumu attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu. Līdz ar to ST atzina apstrīdētās normas attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu par spēkā neesošām no 2022. gada 1. janvāra.

ST uzsvēra, ka Saeimas uzdevums ir gādāt par to, lai attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu Satversmei atbilstošs administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums tiktu noteikts pēc iespējas drīzāk.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Jau ziņots, ka citā lietā ST 12. martā atzina, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto likumā noteiktā Skultes pagasta iekļaušana Saulkrastu novadā neatbilst Satversmei, bet 28.maijā par neatbilstošu Satversmei atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam.