"Meža ciršana nodara stresu dabai, bet tas ir mazāks nekā naftas vai ogļu ieguve." Eksperts par plašāku koksnes izmantošanu būvniecībā

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Dzhafarov Eduard/Shutterstock

Ekonomikas ministrija, vairākas valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un valsts kapitālsabiedrības šā gada 23. aprīlī parakstīja memorandu par plašāku koka izmantošanu būvniecībā. Portālam "Apollo.lv" Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektora pienākumu izpildītājs Kristaps Ceplis skaidroja ieguvumus un izaicinājumus pēc memoranda parakstīšanas. 

Ceplis bija viens no memoranda parakstītājiem.

Būvniecības nozarei Latvijā ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē, jo tā ir viena no lielākajām nozarēm pēc materiālu patēriņa, tāpēc būtiski ir veicināt vietējo un atjaunojamo resursu izmantošanu tajā.

Situācija būvniecības nozarē

Sarunā ar portālu "Apollo.lv" Ceplis norāda to, cik veiksmīgs būs parakstītais memorands, rādīs laiks, bet šī Ekonomikas ministrijas iniciatīva noteikti ir labas gribas un ieintresētības apliecinājums.

Ceplis skaidro, ka latvieši koka mājas būvē jau no valsts neatkarības atgūšanas un to dara ļoti labi.

"Mēs tiekam novērtēti ārpus Latvijas robežām, un es domāju, ka ir pienācis laiks, ka mēs to darām arī Latvijā."

Lielākā daļa koka būvmateriālu tiek eksportēti.

Daudzviet Eiropā un pasaulē tiek domāts gan par klimata neitralitāti, gan par koksnes plašāku pielietošanu būvniecībā, nosakot ka publiskajā sektorā būvētajām ēkām ir jābūt celtām no atjaunojamajiem resursiem, tai skaitā koka. Tāpat jāatceras, ka Eiropas Savienība izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti.

Situācija Latvijā 

Nav konkrētu datu par to, cik daudz koka tiek izmantots būvniecībā un tos būtu visai grūti apkopot, tomēr koks tiek pielietots aizvien plašāk būvkonstrukcijās, interjerā un eksterjerā, mazāk nesošajās konstrukcijās, norāda Ceplis.

Tāpat speciālists skaidro, ka koku jau ilgāku laiku izmanto privātmāju celtniecībā. Šobrīd arī aizvien plašāk publisko ēku būvniecībā koks ir sācis savu uzvaras gājienu.

Latvijā parādījušās iespaidīgas koka ēkas, piemēram, Ogres bibliotēka, Latvijas valsts mežu biroja ēka Dundagā, vairākas rūpnīcas privātajā sektorā, piemēram, "Latvijas finiera" ražotnes Rīgā un Rēzeknē, tāpat koks tiek plaši izmantots atpūtas parku labiekārtošanā.

Brīvdabas koncertzāle "Mītava".

FOTO: Brīvdabas koncertzāle "Mītava"/Facebook

Ieguvumi no koka izmantošanas būvniecībā

"Koks ir mūsu produkts. Latvijas valsts teritoriju klāj vairāk nekā 50 procentu meža, un tas ir resurss, ko mēs varam izmantot. Mēs varam neievest citus materiālus, bet izmantot to, kas mums ir uz vietas," skaidro Ceplis.

Tāpat tas ir energoefektīvs materiāls, ja pareizi ticis izmantots.

"Koks ir vienīgais tik plaši izmantojamais un atjaunojamais būvmateriāls. Mēs koku nocērtam un stādām vietā. Ar mūsdienu audzēšanas tehnoloģijām mēs pat viena cilvēka mūža laikā varam iestādīt un novākt "ražu"," min Ceplis.

Izaicinājumi memoranda un koka plašākas izmantošanas sakarā

Ceplis skaidro, ka lielākais darbs ir jāizdara saistībā ar sabiedrības informēšanu un skaidrošanu, ka memoranda mērķis nav iznīcināt mežus.

"Daļa cilvēku uzskata, ka mežs nav jācērt, bet gan jābauda, bet tam es nevaru piekrist. Protams, meža ciršana nodara kaut kādu stresu dabai, bet tas viennozīmīgi ir mazāks stress nekā naftas vai ogļu ieguve," tā speciālists.

Tāpat Ceplis norāda, ka kopš Latvijas teritorijā dzīvo cilvēks, tas visu laiku kaut ko mežos ir ieguvis. Lasījis ogas, sēnes, izmantojis koku pajumtes būvēšanai, medījis zvērus. 

"Tas, ko es gribētu, lai cilvēki saprot, ka mēs visi gribam dzīvot labi un mums ir pieejamas dažādas tehnoloģijas, bet mums ir jāapzinās - lai tas viss mums būtu, ir jāpatērē resursi.

Tad parādās prioritātes kādus resursus mēs patērējam - neatjaunojamos, kā mēs to esam darījuši līdz šim, vai mēs tos daļēji vai pilnībā aizstāsim atjaunojamajiem," tā Ceplis.

Cilvēks dabā. Ilustratīvs attēls.

FOTO: avanna photography/Shutterstock

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.