Zinātnieki atklājuši, ka pirms 20 000 gadu notika koronavīrusa epidēmija (23)

Koronavīrusi regulāri iegūst jaunas mutācijas

ASV zinātnieku veiktais pētījums liecina, ka koronavīruss daudzus gadus ir izplatījies Austrumāzijas reģionos. Atklājumam varētu būt būtiska ietekme uz Covid-19 pandēmiju, ja tā būtiski netiks ierobežota ar vakcinācijas palīdzību. 

Arizonas universitātes biologs Deivids Enards, kurš vadīja šo pētījumu, sacīja: "Tam vajadzētu likt mums uztraukties. Tas, kas notiek pašlaik, varētu notikt paaudžu paaudzēs."

Līdz šim pētnieki neatklāja tik senu koronavīrusa patogēnu. Pēdējo 20 gadu laikā trīs koronavīrusi ir adaptējušies, lai inficētu cilvēkus un izraisītu smagas elpceļu slimības - Covid-19, SARS un MERS. Pētījumi par katru no šiem koronavīrusiem liecina, ka cilvēki jau vēsturiski ir inficējušies ar vīrusu sikspārņu vai citu zīdītāju pārnēsāšanas dēļ.

Pastāv vēl četri citi koronavīrusi, kas var inficēt cilvēkus, taču parasti tie izraisa tikai vieglu saaukstēšanos. Zinātnieki tieši nenovēroja, kā šie koronavīrusi kļūst par cilvēka patogēniem, tāpēc paļāvās uz netiešām norādēm, lai novērtētu, kā notika pāreja uz patogēniem.

Zinātnieki secināja, ka koronavīrusi regulāri iegūst jaunas mutācijas, tāpēc, salīdzinot to ģenētisko variāciju, ir iespējams noteikt, kad tās atšķiras no koronavīrusa dzimtes priekšsteča.

Pētījumā tika atklāti arī vairāki vīrusa paveidi, kas radušies iepriekšējos gadsimtos. Piemēram, viens no koronavīrusa paveidiem, ko dēvē par HCoV-HKU 1, izplatījās 20. gadsimta 50. gados, savukārt cits koronavīrusa veids HCoV-NL63 ir radies pirms 820 gadiem.

Vairāku paaudžu laikā vīrusi izraisīja milzīgs pārmaiņas cilvēka genomā, taču vīrusi var attīstīties. Vīrusu proteīni var mainīt to formu, lai aizsargātu cilvēku no inficēšanās. Taču izmaiņas cilvēka organismā var izraisīt vairāk vīrusa mutācijas.

Ja cilvēka organismā notiek nejauša vīrusa mutācija, kas nodrošina inficēšanos ar to, tā var ātri izplatīties no paaudzes paaudzē. Un citas šī gēna versijas kļūst retākas. Tātad, ja viena gēna versija dominē dažādās cilvēku grupās, zinātnieki var secināt, ka tas, visticamāk, liecina par strauju evolūciju pagātnē.

Austrumāzijas iedzīvotāji ir pielāgojušies senajam koronavīrusam

Pēdējos gados Deivids Enards un viņa kolēģi ir meklējuši un pētījuši cilvēka genomu šo ģenētisko variāciju modeļu dēļ, lai rekonstruētu vairāku vīrusu vēsturi. Sākoties Covid-19 pandēmijai, Enards un viņa komanda prātoja, vai senie koronavīrusi ir atstājuši ietekmi uz mūsdienām.

Enards ar kolēģiem salīdzināja DNS ar tūkstošiem cilvēku no 26 dažādām populācijām visā pasaulē, aplūkojot gēnu kombināciju, kas ir izšķiroša koronavīrusa gadījumā. Veicot šo pētījumu, Austrumāzijas zinātnieki konstatēja, ka 42 no šiem gēniem ir saistīti ar dominējošo vīrusa versiju. Šis atklājums lika secināt, ka Austrumāzijas iedzīvotāji ir pielāgojušies senajam koronavīrusam.

Pēc tam zinātnieki centās novērtēt, cik sen Austrumāzijas iedzīvotāji bija pielāgojušies koronavīrusam. Pētniecības laikā tika secināts, ka tad, kad gēna dominējošā versija pāriet no paaudzes paaudzē, tā var iegūt nekaitījas mutācijas. Jo vairāk laika paiet, jo vairāk šādu mutāciju uzkrājas.

Tāpat zinātnieku komanda konstatēja, ka visiem 42 gēniem ir vienāds mutāciju skaits. Tas nozīmēja, ka visi gēni bija strauji attīstījušies vienā un tajā pašā laikā.

Zinātnieki aprēķināja, ka visi šie gēni ir attīstījuši savas pretvīrusu mutācijas pirms aptuveni 20 000 līdz 25 000 gadu, visticamāk, dažu gadsimtu laikā. Tas ir pārsteidzošs atklājums, jo Austrumāzijas iedzīvotāji tolaik nedzīvoja blīvās kopienās, bet gan veidoja nelielas mednieku - vācēju grupas.

Londonas Universitātes ģenētiķa Aida Andresa, kura neiesaistījās pētījumā, sacīja: "Es personīgi domāju, ka mēs nevaram būt tik pārliecināti, neatkarīgi no tā, vai tas notika dažus tūkstošus gadu pirms vai pēc."

Fakti par koronavīrusu

Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka koronavīrusi ir lielas vīrusu dzimtes pārstāvji, kas var izraisīt dažāda smaguma pakāpes slimības, sākot no vieglas saaukstēšanās līdz smagam akūtam respiratoriskajam sindromam (SARS).

Parasti simptomi ir viegli vai vidēji smagi un skar augšējos elpošanas ceļus. Šī koronavīrusa celms līdz 2012.gadam nav konstatēts cilvēkiem un vīrusa pilnas genoma secības izpēte norāda, ka tas pieder Betacoronavirus ģints jaunai koronavīrusu sugai, kas atšķiras no citiem zināmajiem koronavīrusiem un SARS, un to nolēma saukt par Tuvo Austrumu respiratorā sindroma koronavīrusu (MERS-CoV).

Koronavīrusi ir ribonukleīnskābes (RNS) vīrusi, kas spēj inficēt cilvēku un vairākas dzīvnieku sugas.

Cilvēkam koronavīrusi var izraisīt virkni slimību, no saaukstēšanās līdz smagam akūtam respiratoram sindromam (SARS). Cilvēkam bīstami ir 5 koronavīrusu tipi: alfa (229E un NL63), beta (OC43), HKUI1 un SARS-CoV – pēdējais ir vairāk dzīvnieku vīruss, un vienīgi retos gadījumos skar cilvēkus.

MERS-CoV izraisa elpceļu slimības, kuras izpaužas, sākot no viegliem simptomiem līdz smagai pneimonijai (plaušu karsonim). Sākotnējās pazīmes ir nespecifiskas. Akūtu elpceļu saslimšanas klīniskā aina ietver drudzi, klepu, elpas trūkumu, apgrūtinātu elpošanu un pneimoniju.

Cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, gados vecākiem un ar hroniskām slimībām slimojošiem (piemēram, diabēts, onkoloģiskām slimībām, hroniskām plaušu saslimšanām) var dominēt netipiski simptomi, piemēram, caureja. Dažiem pacientiem novērota orgānu, visbiežāk nieru, mazspēja vai septisks šoks.

Tā kā Covid-19 daļiņas uz virsmas spēj izdzīvot pat līdz pat vairākām dienām, ieteicams ievērot elpceļu higiēnu: šķaudīt un klepot saliektā elkonī vai vienreizlietojamā papīra salvetē, dezinficēt rokas un virsmas, neskarties ar rokām pie sejas (jo īpaši pie mutes, deguna un acīm), bieži mazgāt rokas, dezinficēt tās, ievērot fizisko distancēšanos un saslimšanas vai saslimšanas aizdomu gadījumā ievērot karantīnas noteikumus.

Cilvēki, kas inficējušies ar Covid-19, lielākoties izjūt vieglu vai vidēji smagu elpceļu saslimšanu un spēj atveseļoties bez hospitalizācijas jeb mājas apstākļos.

Kas ir bijis Covid-19 infekcijas avots dabā, pagaidām droši nav zināms. Uzliesmojums sākās 2019. gada decembrī Uhaņā, Dienvidķīnā. Iespējams, ka Covid-19 tika pārnests no dzīvnieku pasaules, jo daļa saslimušo bija saistīti ar Uhaņas Dienvidķīnas Jūras produktu un dzīvnieku tirgu. Taču pagaidām vēl ir pārāk maz pētījumu, lai droši apgalvotu, tieši kā un vai Covid-19 pārnests no dzīvnieku pasaules.

2020. gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) izsludināja Covid-19 pandēmiju. Pandēmija ir plaša mēroga saslimšanu epidēmija, kas skar vairākus kontinentus vai visu pasauli. Šobrīd par Covid-19 skartajām valstīm uz kurām tiek attiecināti īpašie piesardzības pasākumi no 2020. gada 17. marta tiek uzskatītas visas pasaules valstis.