Tā dēvētā desu kara draudus starp Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju trešdien izdevies novērst, abām pusēm vienojoties par "saudzēšanas perioda" pagarināšanu saldētiem gaļas produktiem, kas no pārējās Apvienotās Karalistes tiek transportēti uz Ziemeļīriju.
Lielbritānijas breksita ministrs Deivids Frosts norādījis, ka tas ir "saprātīgs pagarinājums" un "pozitīvs pirmais solis", taču uzsvēris, ka joprojām nepieciešams panākt pastāvīgu risinājumu jautājumā par tirdzniecību ar Ziemeļīriju.
"Ziemeļīrija ir neatņemama Apvienotās Karalistes sastāvdaļa, un tās patērētājiem jābūt iespējām baudīt produktus, ko tie gadiem pirkuši no Lielbritānijas," uzsvēris Frosts.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Marošs Šefčovičs brīdinājis, ka ES nedod Londonai rīcības brīvību un ka "šim risinājumam ir tikai pagaidu raksturs".
Lielbritānija nokaitinājusi Briseli, draudot vienpusējā kārtā pagarināt laika periodu, kurā precēm, kas tiek transportētas uz Ziemeļīriju no pārējās Apvienotās Karalistes teritorijas, netiks piemērota muitas kontrole.
ES uz to reaģēja, draudot ar pretpasākumiem, tostarp ar muitas tarifu ieviešanu.
Taču pēdējo dienu laikā spriedze abpusējās attiecībās mazinājusies pēc tam, kad Londona iesniegusi oficiālu lūgumu pagarināt "saudzēšanas periodu".
Ziemeļīrijas protokols, kas papildina breksita vienošanos, paredz, ka starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju jāievieš muitas robeža, lai tādējādi izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju un aizsargātu 1998.gada Lielās piektdienas miera līgumu, ar ko Ziemeļīrijā tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.
Britu mediji Londonas un Briseles konfliktu par šo protokolu nodēvējuši par "desu karu", jo tas īpaši ietekmējis saldētas gaļas transportēšanu uz Ziemeļīriju no pārējās Apvienotās Karalistes teritorijas.
