No 1. jūlija maciņš būs jāatver plašāk - dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām pieaug līdz pat 43,1%; kāpj arī elektrības cena (8)

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2021.gada otrajam pusgadam pieaugs par 43,1% - no 0,49949 eiro par kubikmetru līdz 0,71472 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 25% - no 0,46328 eiro par kubikmetru līdz 0,57912 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 38,5% - no 0,30084 eiro kubikmetrā līdz 0,41668 eiro kubikmetrā.

Tāpat pieaugs sadales sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētā daļa, atkarībā no atļautās slodzes tai palielinoties robežās no 11,9% līdz 52,8%.

Proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā pieaugs par 52,8% - no 2,14 eiro mēnesī līdz 3,27 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā palielināsies par 12,1% - no 8,02 eiro mēnesī līdz 8,99 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā augs par 11,9% - no 12,83 eiro mēnesī līdz 14,36 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā augs par 12% - no 19,57 eiro mēnesī līdz 21,91 eiro mēnesī, kā arī par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā maksa palielināsies par 12% - no 29,06 eiro mēnesī līdz 32,55 eiro mēnesī.

"Latvijas gāzes" pārstāvji aģentūrai LETA atzīmēja, ka 2021.gada otrajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 1-2 centiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot PVN un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais.

Izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pakalpojumu tarifa grozījumiem, kurus šogad 30.aprīlī apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Šāds tarifu paaugstinājums uzņēmumam nepieciešams, lai turpinātu modernizēt infrastruktūru.

"Dabasgāzes cenas nosaka brīvais tirgus, proti, cenas svārstās atkarībā no globālās situācijas. Tirgotāji seko tām līdzi un atbilstoši veido savu cenas politiku.

Savukārt "Latvijas gāze" kā publiskais tirgotājs mājsaimniecībām pārskata cenas divas reizes gadā atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai," minēja "Latvijas gāzes" vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs.

Kompānijā arī norādīja - ja 2020.gada vasarā "Latvijas gāze", pamatojoties uz minēto metodiku un tirgus situāciju, varēja samazināt dabasgāzes cenas līdz pēdējos 12 gados zemākajam līmenim, tad šogad cenas pieaugs. Pēdējos 12 mēnešos dabasgāzes cenas par megavatstundu starptautiskajā tirgū pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot gandrīz 25 eiro par megavatstundu. Vienlaikus "Latvijas gāze" ir spējusi saglabāt mājsaimniecībām dabasgāzes cenu 20,25 eiro par megavatstundu līmenī, kas ir par apmēram 20% zemāka nekā šā brīža faktiskā iepirkuma cena.

"Latvijas gāzes" pārstāvji arī norādīja, ka dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trijos gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.

"Ņemot vērā šīs pārmaiņas vairākās maksājuma komponentēs, "Latvijas gāze" saviem aptuveni 400 000 klientu - mājsaimniecībām - no jūlija līdz septembrim izsūtīs vēstules ar jaunām izlīdzinātā maksājuma summām.

Tā mēs informēsim klientus, kā rīkoties, lai neveidotos būtiskas starpības starp aprēķināto un samaksāto summu, saņemot nākamo gada pārskatu," piebilda kompānijas Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.

Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā pieauga par 13%

Latvijā elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā bija 85,55 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 13% vairāk nekā nedēļu iepriekš, aģentūrai LETA norādīja AS "Latvenergo".

Kā liecina "Nord Pool" mājaslapā pieejamā statistika, Latvijā nedēļas laikā elektroenerģijas vidējā cena kopš 2014.gada pirmo reizi pārsniegusi 80 eiro par MWh.

"Latvenergo" norādīja, ka atbilstoši tirgus datiem, šis gads izcelsies ar izteiktu cenas amplitūdas svārstību, un šī tendence saglabāsies.

Pagājušās nedēļas vidējo cenu - 85,55 eiro par MWh, noteica zems enerģijas apjoms no atjaunojamajiem energoresursiem reģionā, īpaši vēja, un arī vietējiem hidroresursiem Daugavā. Rezultātā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas plūsma no Zviedrijas un Somijas apgabaliem, savukārt samazinājās no Krievijas.

"Latvenergo" skaidroja, ka kopumā nedēļas cenu pīķi ir bijuši raksturīgi arī iepriekšējos gados kopš tirgus atvēršanas, piemēram, 73,34 eiro par MWh 2015.gadā. Savukārt augstākā stundas cena bija tieši pirms gada - 2020.gada nedēļā no 8.jūnija līdz 14.jūnijam, kad maksimālā stundas cena bija 255,03 eiro par MWh, savukārt pagājušās nedēļas maksimālā stundas cena bija 139,72 eiro par MWh.

Elektroenerģijas vidējās cenas pagājušajā nedēļā pieauga arī Lietuvā un Igaunijā, kur tās, attiecīgi, sasniedza 85,55 eiro par MWh un 76,15 eiro par MWh.

Baltijā elektroenerģijas cenas kāpumu veicināja atjaunojamo energoresursu izstrādes samazinājums, un tas nozīmē lielāku izejvielu cenu ietekmi uz elektroenerģijas cenām. Cenu pieaugumu veicināja arī par 87% lielākas enerģijas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala, kur, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, cena kāpa par 14% - līdz 83,63 eiro par MWh. Enerģijas plūsmas no Somijas bija par 8% lielākas, bet enerģijas plūsmas no Krievijas bija par 63% mazākas.

Tāpat turpinās Ziemeļvalstu atomelektrostaciju ikgadējā apkopes darbu sezona, un aizvadītajā nedēļā pieejamo jaudu īpatsvars no kopējās uzstādītās bija 86%.

"Nord Pool" nedēļas vidējā sistēmas cena pieauga par 11% līdz 42,40 eiro par MWh. Pieaugumu veicināja par 54% mazāka vēja staciju izstrāde reģionā.

Salīdzinot ar nedēļu iepriekš, "Nord Pool" reģionā patēriņš samazinājās līdz 6548 gigavatstundām (GWh), arī izstrādes apjomi nedaudz samazinājās, un tika saražotas 6826 GWh.

Aizvadītajā nedēļā Baltijas valstīs kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 3%, un kopā patērētas 458 GWh. Latvijā patēriņš bija par 7% mazāks un tika patērēta 121 GWh, Igaunijā patēriņš samazinājās par 6%, kopā patērētas 115 GWh, savukārt Lietuvā patēriņš palika iepriekšējās nedēļas līmenī jeb 222 GWh.

Pagājušajā nedēļā Baltijā kopējā elektroenerģijas izstrāde samazinājās par 6% un bija 243 GWh. Tostarp Latvijā elektroenerģijas izstrāde pieauga par 13%, iepriekšējā nedēļā tika saražotas 70 GWh, savukārt Igaunijā ražošanas apjomi samazinājās par 17% - līdz 86 GWh, bet Lietuvā elektroenerģijas izstrāde bija par 6% mazāka un saražotas 87 GWh.

Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 58%, Igaunijā 75%, bet Lietuvā 39%. Baltijas valstīs tika saražoti 53% no reģionā patērētā elektroenerģijas apjoma.