Ķīnas Komunistiskajai partijai ceturtdien svinot savu simto gadadienu, tās līderis un valsts prezidents Sji Dzjiņpins uzsvēra "neatgriezenisko" kursu, pa kuru ejot, Ķīna izkļuvusi no koloniālā pazemojuma stāvokļa un nonākusi pasaules lielvaras statusā.
Sji savu runu sacīja no tās pašas tribīnes Pekinas Tjaņaņmeņas laukumā, no kuras Mao Dzeduns 1949.gadā pasludināja Ķīnas Tautas Republiku.
Mao pēctecis Komunistiskās partijas vadībā paziņoja, ka tie laiki, kad Ķīnu varēja iebiedēt ir pagājuši.
Viņš norādīja, ka partija ir "atjauninājusi nāciju", izrāvusi desmitiem miljoniem ķīniešu no nabadzības un "izmanījusi pasaules attīstības ainu".
Sji, kas bija tērpies Mao iecienītajā pusmilitārajā frencī, uzsvēra, ka Pekina turpinās attīstīt savu "pasaules klases" armiju, lai aizstāvētu savas nacionālās intereses.
Ķīnas Komunistiskā partija, ko Mao 1921.gadā Šanhajā dibināja kopā ar saujiņu intelektuāļu, kas bija aizrāvušies ar tā dēvēto marksismu-ļeņinismu, tagad kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām politiskajām organizācijām pasaulē.
Šobrīd partijas rindās ir 95 miljoni biedru.
Svinīgās ceremonijas laikā tribīnei garām maršēja tūkstošiem koristu, kas ar milzu entuziasmu skandēja tādas partijai veltītas himnas, kā "Mēs esam komunisma mantinieki" un "Bez komunisma nebūtu jaunās Ķīnas".
Tam sekoja helikopteru eskadra, kas virs laukuma veidoja skaitli "100", aiz sevis velkot milzu sarkano karogu, ko rotāja zelta sirpis un āmurs.
Pēc tam sekoja simts lielgabalu zalves, kamēr jaunie komunisti zvērēja uzticību partijai.
Sji vadībā partija un Ķīna atkal pilnībā atjaunojusi režīmam raksturīgo personības kultu, atcelti līdera pilnvaru termiņa ierobežojumi un runas par viņa pēcteci netiek pieļautas.
Sji partijas rindas attīrījis no sāncenšiem un ar stingru roku vēršas pret jebkādu disidentismu, sākot ar uiguriem un beidzot ar demokrātijas aizstāvjiem Honkongā.
Partija spējusi novērtēt arī jaunās tehnoloģijas, kas cita starpā tiek pielietotas, lai uzrunātu jaunākās paaudzes, un šobrīd 12,55 miljoni komunistu ir vecumā līdz 30 gadiem.
Vienlaikus Sji veicina ķīniešos nacionālistiskus noskaņojumus, kategoriski noraidot Rietumu kritiku par Pekinas politiku Siņdzjanā un Honkongā.
"Ķīnas tauta nekad neļaus kādiem ārvalstu spēkiem mūs iebiedēt, apspiest vai paverdzināt," savā svinīgajā runā uzsvēra partijas līderis un valsts prezidents. "Lai kurš to mēģinātu, tam jārēķinās ar asinspirti tā Lielā tērauda mūra priekšā, ko uzcēlusi 1,4 miljardus lielā Ķīnas tauta."
Par godu savai simtgadei Ķīnas komunisti cenšas izplatīt selektīvu vēstures versiju, kurai veltītajās grāmatās, filmās un "sarkanā tūrisma" maršrutos nekas netiek stāstīts par tiem miljoniem cilvēku, kas zaudējuši savas dzīvības komunistiskās ideoloģijas sludinātāju sarīkotajos slaktiņos un viņu izraisītajos bada gados.
Tajā pašā laikā tiek daudzināta līdz šim, šķiet, efektīvā Ķīnas cīņa ar Covid-19 pandēmiju.
Ceturtdien tiek atzīmēta arī 24.gadskārta kopš Honkongas atgriešanās Ķīnas valdījumā.
Parasti bijušajā Lielbritānijas kolonijā šī diena tikusi sagaidīta ar masveidīgām demokrātijas atbalstītāju demonstrācijām, taču, reaģējot uz pagājušā gada protesta akcijām, Pekina uzspiedusi pilsētai drakonisku drošības likumu.
Tā rezultātā ceturtdien netālu no oficiālās svētku ceremonijas norises vietas uzdrošinājās parādīties tikai četri aktīvisti, kurus uzraudzīja aptuveni 200 policistu.
