VIDEO ⟩ Tiesības atlaist nevakcinētos un jauni atvieglojumi. Ko valdība lēma otrdienas sēdē? (74)

Preses konferencē piedalījās:

Video: tiešraides arhīvs pēc Ministru kabineta sēdes

Apkopojums: Ko valdība lēma otrdienas sēdē?

Darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušus darbiniekus

Darba devējam būs likumiskas tiesības atbrīvot no amata darbiniekus, kuri līdz 15.septembrim nebūs ieguviši Covid-19 sertifikātu, paziņojis Ministru kabinets. Valdība arī lēmusi, ka obligāta vakcinēšanās tiks noteikta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs.

Iespējamu saslimstības kāpumu rudenī plāno novērst ar "ātri ciet - ātri vaļā" stratēģiju​

Rudenī, piedzīvojot saslimstības ar Covid-19 kāpumu, tiks piekopta "ātri ciet - ātri vaļā" stratēģija, strauji ieviešot apsteidzošus pasākumus, lai nepieļautu ilgstoši augstu saslimstību, Ministru kabineta sēdē, prezentējot Veselības ministrijas plānu rudenim, skaidroja Kaspars Bērziņš.

Viena vakcīnas deva Covid-19 pārslimojušajiem būs pielīdzināta pilnam vakcinācijas kursam

Plānots, ka vakcinēšanās sertifikātu Covid-19 pārslimojušie iedzīvotāji varēs iegūt, saņemot vienu vakcīnas devu no divu devu Covid-19 vakcīnas 180 dienu laikā pēc laboratoriski apstiprināta pozitīva Covid-19 testa, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi.

Vakcinācijas sertifikāts Covid-19 pārslimojušiem, kas saņēmuši vienu vakcīnas devu būs pieejams no 21.jūlija, kad tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas vakcinācijas sertifikāta izveidošanas un parakstīšanas sistēmā.

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz vakcīnu efektivitātes jaunākajiem pētījumiem un Eiropas Padomes 14.jūnija ieteikumu par to, ka cilvēki ceļošanas kontekstā būtu jāuzskata par pilnībā vakcinētiem arī tad, ja vakcinācijas sertifikātā ir norādīts, ka vakcinācijas kursā ir veikta vienas devas ievadīšana.

Vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas kontrolētos kolektīvos varēs nevilkt sejas maskas

Pret Covid-19 vakcinētas vai šo slimību pārslimojušas personas kontrolētos kolektīvos varēs nevilkt sejas maskas arī tad, ja telpā atrodas cilvēki, kas šiem nosacījumiem neatbilst, paredz otrdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) pauž, ka prasību ir iespējams atcelt, jo ir pierādīts, ka šīm personām infekcijas izplatības riski ir zemi.

Personas, kurām ir sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, masku varēs nevalkāt darbavietās, amatieru kolektīvos, izglītības iestādēs un citās līdzīgās vietās, kur ir iespējams kontrolēt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu esamību.

Vienlaikus maskas arī personām ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu būs jāvelk tādās sociāli "nekontrolētās" vidēs kā sabiedriskais transports, veikali u.c.

Līdz šim vakcinētas un Covid-19 pārslimojušas personas maskas kontrolētos kolektīvos varēja nevilkt tikai gadījumos, ja visi telpā esošie cilvēki atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem.

Kāzās un bērēs ar Covid-19 sertifikātiem varēs piedalīties līdz 250 personām

Kāzās, bērēs un kristībās ar Covid-19 sertifikātiem varēs piedalīties līdz 250 personām, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Patlaban spēkā esošais regulējums paredz, ka privātos pasākumos ārā drīkst pulcēties līdz 20 personām, bet iekštelpās līdz desmit personām.

Ekonomikas ministrijā (EM) norādīja, ka, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, turpmāk būs atļauts organizēt kāzas, bēres un kristības atsevišķi noslēgtā telpā vai teritorijā organizētām grupām līdz 250 cilvēkiem, ja apmeklētājiem būs Covid-19 sertifikāts. Prasība par sertifikātu neattieksies uz bērniem līdz 12 gadu vecumam.

Vienlaikus šajos pasākumos būs jānodrošina stingras epidemioloģiskās drošības prasības, piemēram, pie ieejas jānodrošina kontrole, lai identificētu klātesošo personu Covid-19 sertifikātus.

Pasākuma iekštelpās vienai personai jānodrošina ne mazāk kā četri kvadrātmetri no apmeklētājiem pieejamās pakalpojumu sniegšanas vietas publiski pieejamo telpu platības, savukārt ārā jānodrošina pietiekama pakalpojuma sniegšanas vietas platība, lai pakalpojuma sniedzēji un saņēmēji brīvi varētu ievērot divu metru distanci un tiktu novērsta cilvēku drūzmēšanās.

Noteikumi arī paredz, ka ēdināšanas pakalpojumus kāzās un bērēs drīkstēs sniegt arī pēc plkst.24.

Vienlaikus noteikumi paredz, ka pasākuma organizatoram, saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam vai ēkas īpašniekam būs jānodrošina, ka persona, kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā, netiek ielaista publiskās telpās.

"Kāzas, kristības un bēres skatāmi kā svarīgi dzīves notikumi, tāpēc, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, atļauts tās organizēt ar atvieglotiem nosacījumiem salīdzinājumā ar citiem pasākumiem vai pakalpojumiem," atzina EM.

Vairums ministru neatbalsta Kariņa priekšlikumu saglabāt prasību par masku lietošanu veikalos

Vairums ministru otrdien valdības sēdē neatbalstīja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) priekšlikumu turpināt veikalos lietot sejas maskas pat tad, ja būtiski krītas saslimstība ar Covid-19.

Otrdien valdība atbalstīja priekšlikumu, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 20, tad varētu atcelt prasību sejas masku lietošanu publiskās vietās.

Kariņš rosināja tomēr neatcelt prasību par masku nēsāšanu veikalos. "Ja to atcels, tad cilvēki domās, ka viss ir beidzies, un tas radīs grūtības. Ja turpinām lietot sejas maskas sabiedriskajā transportā, tad šī prasība jāpatur arī veikalos. Jātur šis nosacījums, neskatoties uz to, vai [kumulatīvās saslimstības] cipars ir 20 vai 15," uzskata premjers.

Viņš uzsvēra, ka prasība par sejas masku lietošanu būtu saglabājama, kamēr valstī nav pietiekama vakcinācijas pret Covid-19 aptvere un kamēr pastāv Covid-19 pandēmija. "Man ir bažas, kas mēs varētu cilvēkos raisīt nepareizu priekšstatu. Doma, ka mēs varētu atslābt un atgriezties normālā dzīvē, nav iespējama realitātē," sacīja Kariņš.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka noteikumos ir paredzēts epidemioloģiskās drošības pasākumu kopums, kas paredz "automātiski pārslēgties uz režīmu", ja epidemioloģiskā situācija pasliktinās, tādējādi, nonākot šādā situācijā, atkal tiktu ieviesta prasība par sejas masku lietošanu veikalos.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) atbalstīja premjera viedokli, norādot, ka, lai arī vieglā formā, tomēr ar Covid-19 var inficēties arī pret šo vīrusu vakcinētie. Tāpat ministre norādīja, ka patlaban sabiedrība ir pieradusi valkāt publiskās vietās sejas maskas, bet, šo prasību atceļot un pēc laika atkal ieviešot, sabiedrībai pie tā atkal būs jāpierod.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piekrita Muižnieces paustajam, atzīstot: "Masku ir viegli novilkt, bet pēc tam būs grūti uzvilkt."

Veselības ministrijas eksperte Jana Feldmane skaidroja, ka, atsakoties no prasības valkāt maskas, tikuši vērtēti visi riski. Viņa piebilda, ka noteikumu grozījumos netiek pateikts, ka veikalos nevajadzētu valkāt sejas maskas. "Maska ir jālieto tur, kur nevar ievērot distanci un kur ir drūzmēšanās," skaidroja Feldmane.

Savukārt premjers uz šo skaidrojumu reaģēja, sakot, ka "ļaunākais, ko valdība var pieņemt, ir neskaidri un interpretējami lēmumi. Kariņš norādīja uz neskaidro vārda "drūzmēšanās" lietojumu, jo, viņa ieskatā, katrs cilvēks to interpretē atšķirīgi.

Diskusijas noslēgumā premjers aicināja ministrus paust savu viedokli jautājumā par masku nēsāšanu veikalos, bet virkne ministru Kariņa rosinājumam nepiekrita.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pauda pārliecību, ka kumulatīvais saslimstības rādītājs - 20 - ir gana zems, lai tomēr atteiktos prasības valkāt sejas maskas. Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atzina, ka stingrākiem nosacījumiem ir jāpastāv tad, kad tas ir nepieciešams. Viņa viedoklim pievienojās zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) atbalstīja Veselības ministrijas iesniegto priekšlikumu.

Iekštelpās līdz 30 personām drīkstēs klātienē piedalīties profesionālās izglītības programmās un rīkot nodarbības ar jaunatni

Iekštelpās ne vairāk kā 30 personas drīkstēs klātienē piedalīties profesionālās izglītības programmās, kā arī drīkstēs rīkot nodarbības un darbu ar jaunatni.

Otrdien valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) grozījumus epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai ar mērķi nodrošināt izglītības procesa nepārtrauktību profesionālajā izglītībā un pieaugušo neformālajā izglītībā.

Vienlaikus Ministru kabinets atbalstīja, ka personas, kuras ir ieguvušas aizsardzību pret Covid-19 var savstarpēji sastapties līdzīgi, kā tas bija pirmspandēmijas periodā. Līdz ar to vakcinētas un pārslimojušas personas var piedalīties visās izglītības programmās klātienē, tai skaitā gan praktiskās daļas, gan teorētiskās daļas apguvi.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka augstākās izglītības, profesionālās izglītības, tai skaitā profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pakalpojumus, amatiermākslas kolektīvu nodarbības un darbu ar jaunatni turpmāk varēs organizēt iekštelpās, ja vienā telpā vienlaikus neatrodas ne vairāk kā 30 personas un vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no pieejamās platības.

Savukārt svaigā gaisā grupās drīkstēs pulcēties līdz 50 cilvēkiem, nodrošinot, ka šo grupu dalībnieki savstarpēji nesatiekas.

Kas attiecas uz neformālās izglītības programmas īstenošanu svaigā gaisā grupās līdz 20 personām, mācību organizētājam nepieciešams nodrošināt apmācāmo personu reģistrāciju un pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma nodot to personu datus (vārds, uzvārds, kontaktinformācija, mācību norises datums un vieta, telpa), kas bijušas ciešā kontaktā, epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkiem.

Tāpat mācības organizē tā, lai nebūtu iespējams apmācāmo personu savstarpējs kontakts, kā arī maksājumus par mācībām veic tikai ar bezskaidras naudas norēķinu. Savukārt pirms nodarbības, apmācāmā persona ar parakstu apliecina, ka viņai nav elpceļu saslimšanas pazīmju un viņai nav jāatrodas izolācijā, mājas karantīnā vai pašizolācijā.

Kā norādīja IZM, mācību procesu klātienē iekštelpās īsteno, veicot to norisē iesaistīto un apmācāmo personu iknedēļas testēšanu. Apmācāmo testēšanu neveic, ja apmācāmo skaits grupā ir ne vairāk kā pieci. Minētā norma būtu piemērojama arī, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegtu 120.

Tā kā profesionālajā izglītībā, kā arī mācībās kvalifikācijas uzturēšanai izglītības programmas bieži veidotas, savstarpēji sasaistot gan teoriju, gan praktisko daļu, grozījumi paredz, ka profesionālajā tālākizglītībā, profesionālajā pilnveidē, kā arī mācībās kvalifikācijas uzturēšanai klātienē var īstenot gan praktiskās, gan arī teorētiskās mācības. Tādējādi klātienes apmācības būs pieejamākas arī tiem cilvēkiem, kuriem ir zemas datortehnikas lietošanas prasmes un kuriem ir interneta pārklājuma vai datortehnikas pieejamības problēmas, uzsver IZM.

Vienlaikus tiek saglabāta iespēja arī turpmāk izvēlēties teorētiskās daļas apguvi veikt attālināti.

Grozījumi arī precizē, ka vakcinētas un pārslimojušas personas var piedalīties visās izglītības programmās klātienē iekštelpās un ārtelpās, gan praktiskās daļas, gan teorētiskās daļas apguvē, ievērojot tikai nosacījumus par vēdināšanu. Šādā gadījumā telpās nevar būt personas, kas nav vakcinētas vai pārslimojušas.

Izmaiņas veiktas arī nosacījumos par neformālās izglītības programmu īstenošanu. Pašreiz spēkā esošais regulējums neparedz, ka neformālās izglītības programmas, kas nav konkrēti uzskaitītas noteikumos, var tikt īstenotas klātienē ārtelpās. Pamatā tās ir izglītības programmas, kas saistītas ar personu profesionālo pilnveidi, kuras īsteno ne tikai izglītības iestādes, bet arī citas fiziskās un juridiskās personas, un par kuru apguvi netiek izsniegti valsts atzīti izglītības ieguvi apliecinoši dokumenti.

Tāpat tas attiecas arī uz programmām līdz 160 stundām, kas saistītas ar dažādu prasmju attīstību darbam un vaļaspriekam, piemēram, svešvalodas, digitālās prasmes, rokdarbi un citas. Tāpēc šodien veiktie grozījumi nosaka, ka ārpus telpām atļauts īstenot neformālās izglītības programmas pieaugušajiem grupās līdz 20 cilvēkiem (arī tad, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 120).

Vienlaikus ir jānodrošina vairākas prasības: mācību organizētājs nodrošina apmācāmo personu reģistrāciju un pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkiem nodod to personu datus, kas bijušas ciešā kontaktā, mācības organizē tā, lai nebūtu iespējams apmācāmo personu savstarpējs kontakts, kā arī maksājumus par mācībām veic tikai ar bezskaidras naudas norēķinu. bet pirms nodarbības apmācāmā persona ar parakstu apliecina, ka viņai nav elpceļu saslimšanas pazīmju un viņai nav jāatrodas izolācijā, mājas karantīnā vai pašizolācijā.

Savukārt pēc Veselības ministrijas (VM) rosinājuma, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 20, līdz brīdim, kamēr tas nepārsniedz 25, augstākās izglītības, profesionālās izglītības, tai skaitā profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pakalpojumus, amatiermākslas kolektīvu nodarbības un darbu ar jaunatni var organizēt iekštelpās, ja vienā telpā vienlaikus neatrodas vairāk kā 50 personas, kā arī ārā grupās līdz 100 personām, nodrošinot, ka šo grupu dalībnieki nesatiekas.

Kas attiecas uz nometnēm, vienā grupā varēs atrasties ne vairāk kā 50 personas, ja tiek nodrošināta nometnes darbinieku un dalībnieku testēšana un šo grupu dalībnieki nometnes darbības laikā nesatiekas.

Savukārt sporta sacensībās ārā vienlaikus varēs atrasties ne vairāk kā 1000 personas, ieskaitot sportistus un darbiniekus, kas ir tieši saistīti ar sacensību norises nodrošināšanu.

Ministru kabinets atliek jautājumu par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu

Ministru kabinets otrdien atlika jautājumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu.

Jautājums bija iekļauts valdības sēdes darba kārtībā, tomēr lēmuma projektam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ informācija par iespējamo palielinājuma apmēru pašlaik nav zināma.

Kompānijas publiskotajā pagājušā gada finanšu pārskatā teikts, ka "airBaltic" Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ šogad no valsts potenciāli varētu lūgt papildu finansējumu 50 līdz 100 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš biržas "Nasdaq Baltic" rīkotajā pasākumā par "airBaltic" 2020.gada finanšu rezultātiem kompānijas izpilddirektors Martins Gauss skaidroja, ka tas, vai uzņēmumam būs nepieciešams papildu finansējums, kļūs skaidrs vasarā līdz ar Covid-19 izplatības situāciju gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs.

Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas 2020.gada jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Pērn 4.augustā finansējums tika ieguldīts, un "airBaltic" pamatkapitāls sasniedza 506 472 824 eiro.

"airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%

No septembra vispārējās izglītības pedagogiem zemākā mēneša likme būs 830 eiro; pirmsskolas izglītības pedagogiem - 872 eiro

No septembra vispārējās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likme tiks paaugstināta līdz 830 eiro, bet pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem zemākās darba algas likme pieaugs līdz 872 eiro.

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja, ka no septembra vispārējās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likme tiks paaugstināta no 790 eiro uz 830 eiro, kas ir par 5,1% vairāk nekā iepriekš. Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem zemākās darba algas likme tiek paaugstināta par 10,4%, paredzot, ka atalgojums pieaugs no 790 eiro līdz 872 eiro.

Rudenī tiks palielinātas arī profesionālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītāju, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītāju izglītības iestādē (koledžas struktūrvienībā), kā arī izglītības metodiķu zemākās mēneša darba algas likmes.

IZM par 1,957 miljoniem eiro varēs nodrošināt CO2 gaisa kvalitātes mērītājus visām vispārējās izglītības skolu klasēm

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) par piešķirtajiem 1,957 miljoniem eiro varēs iegādāties pietiekami daudz CO2 gaisa kvalitātes mērītājus, lai visās vispārējās izglītības skolu klasēs nodrošinātu pa vienai mērierīcei drošai klātienes mācību rīkošanai 2021./2022.mācību gadā.

Akceptējot IZM informatīvo ziņojumu par CO2 gaisa kvalitātes mērītāju iegādi izglītības iestādēm, Ministru kabinets atbalstīja arī IZM pieprasījumu 1,957 miljonu eiro apmērā. Par šo finansējumu IZM plāno rīkot centralizētu iepirkumu, paredzot, ka finansējums CO2 gaisa kvalitātes mērītāju iegādei 2021. gadā ir 80% apmērā jeb 1 565 740 un 2022.gadā 20% apmērā jeb 391 435 eiro apmērā. Konkursa rezultātā minētās ierīces izglītības iestādēm varētu tikt piegādātas sākot ar 2021. gada novembri.

Speciālās izglītības klases pedagogiem izmaksās vienreizēju piemaksu 300 eiro apmērā

Lai novērtētu arī speciālās pamatizglītības programmas speciālās izglītības klases pedagogu darbu, strādājot ar bērniem klātienē Covid-19 pandēmijas laikā, viņiem tiks izmaksāta vienreizēja piemaksa 300 eiro apmērā, otrdien lēma Ministru kabinetā.

Atbilstoši pašvaldību iesniegtai informācijai, 203 pedagogi veica darbu klātienē Covid-19 pandēmijas laikā, nodrošinot mācību procesu speciālajās klasēs speciālās pamatizglītības programmās. Minēto pedagogu noslodze kopskaitā veido 87 290 pedagogu darba likmes, līdz ar to nepieciešamais finansējums piemaksu nodrošināšanai sasniedz 26 200 eiro.

Valsts garantēto studiju un studējošo kredītu pieejamībai IZM piešķirti 163 900 eiro

Pārdalot finansējumu no budžeta resora programmām, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piešķirti 163 900 eiro atbalstam, lai nodrošinātu papildus finansējumu valsts garantēto studiju un studējošo kredītu pieejamībai.

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieprasījumu pārdalīt finansējumu 163 900 eiro apmērā no budžeta resora programmas "Demogrāfijas pasākumi" uz IZM budžeta apakšprogrammu "Studējošo un studiju kreditēšana", lai nodrošinātu papildus finansējumu valsts garantēto studiju un studējošo kredītu pieejamībai.

No minētajiem 163 900 eiro riska segumam, ko administrē valsts finanšu attīstības institūcija "Altum", piešķirs 154 780 eiro, bet procentu izdevumiem normatīvajā regulējumā paredzētajos gadījumos - 9120 eiro.

Kā norādīja IZM, ņemot vērā, ka pērnā gada rudenī pieprasījums pēc valsts garantētiem studiju un studējošo kredītiem būtiski pārsniedza iepriekšējo gadu tendences un plānoto pieaugumu. Ņemot vērā Covid-19 izraisīto ārkārtējo situāciju un sliktāku situāciju darba tirgu, studējošiem samazinājās iespējas segt studiju maksu un dzīvošanas izmaksas strādājot. Kā arī daudzos gadījumos studējošo vecākiem samazinājās ienākumi.

IZM arī atzīmēja, ka 2021.gada rudens provizoriski būs periods, kad darba tirgus joprojām atradīsies pandēmijas izraisīto ierobežojumu ietekmē. Līdz ar to studējošiem turpinās pastāvēt ierobežotas iespējas strādāt. Līdz ar to, ministrijas ieskatā, papildus finansējums nākamajam rudens semestrim nodrošinās augstākās izglītības pieejamību, ņemot vērā ieilgušās ārkārtējās situācijas un pandēmijas sekas.

Arī pēc Covid-19 krīzes vārda vai uzvārda maiņai varēs pieteikties elektroniski vai pa pastu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, kas paredz arī pēc Covid-19 krīzes pārvarēšanas beigām saglabāt iespēju vārda, uzvārda vai tautības maiņai pieteikties elektroniski vai pa pastu.

To varēs iesniegt arī ar drošu elektronisko parakstu, kā arī izmantojot oficiālo elektronisko adresi (e-adresi) vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālu "Latvija.lv".

Paredzēts, ka arī turpmāk iesniegumu pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā vai Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī personas varēs iesniegt klātienē.

Vienlaikus ar grozījumiem cita starpā plānots precizēt vārda un uzvārda maiņas iemeslus, kā arī atteikties no prasības iesniegumam pievienot fotogrāfiju.

Piešķir 640 000 eiro kultūras pasākumu rīkotājiem biļešu kompensācijām

Valdība šodien nolēma piešķirt no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" 639 740 eiro Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), lai atbilstoši programmas "Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija" trešās kārtas rezultātiem nodrošinātu biļešu kompensāciju 80% apmērā par ārkārtējās situācijas laikā atceltajiem kultūras pasākumiem.

Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka biļešu kompensācijai nepieciešamais finansējums mērķprogrammas pirmajā kārtā saņemto pieteikumu finansēšanai, kā arī VKKF administratīvo izdevumu pamatojošo dokumentu izvērtēšanai visās kārtās tiek nodrošināts KM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, veicot finansējuma pārdali no valsts budžeta apakšprogrammas "Latvijas valsts simtgades programma" 2021. gada finansējuma, savukārt mērķprogrammas otrajā un trešajā kārtā saņemto pieteikumu nodrošināšanai nepieciešamais finansējums tiks piešķirts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Lai nodrošinātu mērķprogrammas pirmajā kārtā saņemto pieteikumu nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu, no KM valsts budžeta apakšprogrammas "Latvijas valsts simtgades programma" uz valsts budžeta apakšprogrammu "VKKF programmu un projektu konkursi" tika pārdalīti 872 978 eiro, tai skaitā 847 084 eiro, lai nodrošinātu kultūras pasākumu rīkotājiem biļešu kompensāciju 80% apmērā par ārkārtējās situācijas laikā atceltajiem pasākumiem, un 25 894 eiro, lai nodrošinātu VKKF pamatojošo dokumentu izvērtēšanas pakalpojumu. VKKF administrētajā atbalsta programmā Covid-19 ietekmētajiem kultūras pasākumu rīkotājiem mērķprogrammas pirmajā kārtā finansējums piešķirts 25 kultūras pasākumu rīkotājiem par kopējo summu 680 220 eiro.

Saeima nosaka sociālo naidu kā atbildību pastiprinošu apstākli, ja izdarīts noziegums

Saeimas vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas kā atbildību pastiprinoši apstākli nosaka nozieguma izdarīšanu aiz naida pret kādu sociālo grupu.

Attiecīgo priekšlikumu sākotnēji bija iesniegusi Tieslietu ministrija un vēlāk virzīja parlamenta Juridiskā komisija.

Savukārt jau kādā no iepriekšējām sēdēm Saeimas vairākums noraidīja deputāta Andreja Judina (JV) rosinājumu likumā precīzāk kā atbildību pastiprinošu apstākli noteikt, ja noziegums būtu vērsts pret cilvēka seksuālo orientāciju.

Apstiprināta jauna atbalsta programma daudzdzīvokļu ēku remontiem un apkārt esošās teritorijas labiekārtošanai

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto aizdevuma programmu daudzdzīvokļu ēku remontiem un apkārt esošās teritorijas labiekārtošanai.

Atbalsta programmas kopējais finansējums aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai ir 31 miljons eiro.

EM informēja, ka programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams valsts aizdevums būvdarbiem un teritorijas labiekārtošanas darbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, tostarp mājām, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, vai tām, kas citu iemeslu dēļ neatbilst banku kreditēšanas politikai.

Plānots, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai iedzīvotāji varēs sākt iesniegt tuvāko divu mēnešu laikā.

Aizdevums tiks piešķirts būvdarbiem daudzdzīvokļu mājas norobežojošajās konstrukcijās, piemēram, ārsienām un logiem, un koplietošanas telpās, tostarp liftu modernizācijai vai nomaiņai; daudzdzīvokļu māju visa veida inženiersistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei; teritorijas labiekārtošanai; daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmas neattiecināmo izmaksu finansēšanai; kā arī projekta vadībai, autoruzraudzībai un būvuzraudzībai.

Maksimālais aizdevuma apmērs par vienu daudzdzīvokļu māju ir 400 000 eiro, vienlaikus nepārsniedzot 120 eiro uz vienu daudzdzīvokļu mājas kopējās platības kvadrātmetru.

Personām ar kustību traucējumiem būs iespēja bez rakstiskas kaimiņu piekrišanas veikt pārbūves, lai nodrošinātu vides pieejamību

Saeima otrdien galīgajā lasījumā lēma atbalstīt grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, paredzot tiesības dzīvokļu īpašniekiem bez saskaņošanas veikt pārbūvi kopīpašuma daļās, lai nodrošinātu vides pieejamību.

Pieņemtie grozījumi paredz dzīvokļa īpašniekam tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, ievērojot būvniecības jomas normatīvo aktu prasības, veikt pārbūvi attiecībā uz kopīpašumā esošām daļām, lai nodrošinātu vides pieejamību.

Tas būtu pieļaujams gadījumos, ja nepieciešams uzstādīt pacēlāju mājas kāpņu telpā, labiekārtotu laukumu vai tā daļu, vai piebraucamo ceļu, kas atrodas uz kopīpašumā esoša zemesgabala, atjaunošanai. Tāpat likums ļaus bez saskaņošanas veikt pārbūvi pandusa izbūvei, ja dzīvokļa īpašumam ir atsevišķa ieeja, kā arī citos gadījumos, ja ir nepieciešams nodrošināt vides pieejamības prasības.

Turpmāk dzīvokļu īpašnieku kopība būs tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas koplietošanas telpu platības izmaiņām.

"Sabojāta mājas fasāde ir arguments, kuru kaimiņi mēdz piesaukt, neatbalstot uzbrauktuves izbūvi. Arī tad, ja cilvēkam ratiņkrēslā ir izdevies iegūt pašvaldības finansējumu un "zaļo gaismu" no būvvaldes. Birokrātisko šķēršļu likvidēšanai vajadzīga labā griba," skaidroja deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP).

Mikrozaļumu, zvejniecības un akvakultūras nozarēs pieejams finansējums 650 000 eiro apmērā Covid-19 seku mazināšanai

Šogad mikrozaļumu, zvejniecības un akvakultūras nozarēs pieejams finansējums 650 000 eiro apmērā Covid-19 seku mazināšanai, otrdien lēma valdībā.

Zemkopības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi "Valsts atbalsta Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai mikrozaļumu ražošanas un zvejniecības un akvakultūras nozarē noteikumi" paredz, ka 2021. gadā mikrozaļumu, zvejniecības un akvakultūras nozarēs pieejams finansējums 650 000 eiro apmērā Covid-19 seku mazināšanai. Tostarp 325 000 eiro paredzēti atbalstam apgrozījuma samazinājuma radīto seku novēršanai mikrozaļumu ražošanas nozarē, vienlaikus 325 000 eiro pieejami arī atbalstam apgrozījuma samazinājuma radīto seku novēršanai uzņēmumiem, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē.

Ministrijā skaidro, ka atbalsts tiek paredzēts mikrozaļumu, zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumiem, ja šo uzņēmumu neto apgrozījums samazinājies par 30% - šis nosacījums uzskatāms kā kvalificēšanās kritērijs atbalstam.

Mikrozaļumu nozarē atbalsta pretendentiem tiks aprēķināts tikai par tiem mēnešiem laika posmā no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada maijam, kuros neto apgrozījums uzņēmumam būs samazinājies par vairāk nekā 30%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā. Atbalstu piešķir tieša maksājuma veidā 100% apmērā.

Savukārt zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs, saskaņā ar noteikumu projektā iekļauto aprēķina metodi, atbalstu piešķir 20% apmērā no starpības, ko aprēķina, no neto apgrozījuma zvejniecības vai akvakultūras nozarē laikposmā no 2021.gada 1.janvāra līdz 31.maija vai kādā no šī laikposma mēnešiem, atņemot neto apgrozījumu zvejniecības vai akvakultūras nozarē 2019.gada attiecīgajā laikposmā.

Apstiprinātie noteikumi paredz, ka atbalstu nepiešķir lielam vai vidējam saimnieciskās darbības veicējam, kas jau 2019. gada 31. decembrī bija un atbalsta piešķiršanas brīdī ir uzskatāms par nonākušu grūtībās, kā arī sīkam (mikro) vai mazam saimnieciskās darbības veicējam, kas nonācis grūtībās pirms minētā laika perioda, vai arī atbalsta piešķiršanas brīdī ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta. Tāpat mikro vai mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem atbalsts nevar tikt piešķirts, ja tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ir pasludināts maksātnespējas process vai viņš ir saņēmis glābšanas atbalstu un nav atmaksājis aizdevumu, vai ir atsaucis garantiju, vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to attiecas pārstrukturēšanas plāns.

Valdība Nacionālās Mākslu vidusskolas multifunkcionālās zāles pārbūvei piešķir 850 000 eiro

Valdība šodien nolēma piešķirt 849 399 eiro no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) "Nacionālā Mākslu vidusskola" multifunkcionālās zāles pārbūvei un aprīkošanai, "lai Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas un ekonomikas atbalstīšanas pasākumu laikā veiktu investīcijas kultūras infrastruktūrā".

KM atzīmēja, ka patlaban PIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola" un tās struktūrvienības - Rīgas Doma kora skola, Jaņa Rozentāla Mākslas skola, Emīla Dārziņa mūzikas skola un Rīgas Baleta skola - ir izvietotas dažādās ēkās un vairākās adresēs. Visu skolu ēkas ir tikai daļēji piemērotas izglītojamo skaitam un izglītības programmu īstenošanas specifiskajām prasībām mūzikā, mākslā, multimediju un foto dizainā un dejā.

KM uzsvēra, ka nākotnē nepieciešams nodrošināt modernu un normatīvo aktu prasībām atbilstošu telpu un to platību pieejamību un aprīkojumu, ņemot vērā plānoto izglītojamo skaita pieaugumu. Ēku kapacitāte jau patlaban tiek pārsniegta, atsevišķas ēku daļas ir uzskatāmas par neatbilstošām higiēnas, akustikas, atbilstoša apgaismojuma un citām normatīvo aktu prasībām.

Pēc KM paustā, īpaši aktuāla ir sporta infrastruktūras un profesionālo mācību priekšmetu telpu nepietiekamība. Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņiem Hāmaņa ielā 2a, Rīgā, nav pieejama sporta zāle, un tiek izmantotas sporta zāles citās skolās, kā arī nav pietiekamas telpas mākslas, foto un multimediju dizaina aprīkojuma atbilstošai izvietošanai un izmatošanai mācību procesā.

Savukārt, Rīgas Doma kora skolas, Rīgas Baleta skolas un Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkņiem Meža ielā 15, Rīgā, Kalnciema ielā 10-12, Rīgā, un Kalnciema ielā 10k-2, Rīgā, ir viena sporta zāle un ierobežotas ēdināšanas iespējas visiem audzēkņiem, trūkst telpas orķestru un koru mēģinājumiem, koncertiem un individuālajām nodarbībām.

KM skaidroja, ka, ievērojot Emīla Dārziņa mūzikas skolas, Rīgas Baleta skolas, Rīgas Doma kora skolas un Jaņa Rozentāla Mākslas skolas nepieciešamību mācību procesam nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu multifunkcionālo zāli, kas piemērojama gan visu skolu specifikai, gan nodrošina jaunu starpdisciplināru iniciatīvu attīstības iespējas, ir izstrādāts būvprojekts un uzsākti PIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola" multifunkcionālās zāles pārbūves darbi.

Pārbūves rezultātā tiks izbūvēta konkurētspējīga zāle ar 420 vietām, kas, KM ieskatā, ir būtisks mācību līdzeklis PIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola" struktūrvienību profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības programmu īstenošanai.

Valdība piešķir 471 500 eiro kā dalības maksu Eiropas Kodolpētījumu organizācijā

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 471 500 eiro apmērā segs Latvijas kā Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) asociētās valsts dalības maksu par 2021. gadu.

Ministru kabinets 25. februārī atbalstīja finansējuma piešķiršana Latvijas kā Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) asociētās dalībvalsts dalības maksas segšanai par 2021.gadu 471 500 eiro apmērā. Savukārt 14. aprīlī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un CERN ģenerāldirektore Fabiola Džanoti parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos CERN asociētās dalībvalsts statusā.

Tādējādi Latvija ir parādījusi augstu zinātnisko, tehnisko un industriālo kapacitāti, kā arī demonstrējusi skaidru stratēģiju un politisko atbalstu augstas enerģijas daļiņu fizikas un saistīto jomu turpmākai attīstībai.

Latvijai kļūstot par CERN asociēto dalībvalsti, paveras plašas iespējas Latvijas uzņēmējiem, zinātniekiem un studējošajiem sadarboties pētniecības un inovācijas jomā, vienā no izcilākajām pētniecības organizācijām pasaulē. Papildus tiešajiem finansiālajiem ieguvumiem uzņēmumiem, sadarbojoties ar CERN, būtiska ir uzņēmumu iekļaušanās vērtību ķēdēs un jaunos noieta tirgos, pozitīvā ietekme (spillover) uz nozīmīgo enerģētikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), mašīnbūves un aparātbūves nozari.

Dalība CERN ir unikāla iespēja Latvijai veikt pētījumus šajā nākotnes zinātnei un tautsaimniecībai nozīmīgajā jomā, izmantojot visas Eiropas kopīgu infrastruktūru. Sadarbība ar tik spēcīgu zinātnisko organizāciju būtiski veicina zinātnes izcilību Latvijā, iesaista studējošos un skolēnus, stimulē interesi par fizikas mācīšanos gan skolā, gan augstskolā.

Kopumā minimālā iemaksa CERN asociētajai valstij ir viens miljons Šveices franku (913 659 eiro) gadā, un vienlaikus tā nevar būt mazāka par 10% no iemaksas, kas valstij būtu jāmaksā kā pilntiesīgai dalībvalstij.

Valdība piešķir 1,1 miljonu eiro LNOB skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izbūvei

Valdība šodien nolēma piešķirt 1,1 miljonu eiro no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izbūvei.

Kultūras ministrija (KM) rīkojuma anotācijā atzīmē, ka, apkopojot informāciju par augstas gatavības projektiem, 2021. un 2022. gadā piedāvāts veikt investīcijas 2 miljonu eiro apmērā LNOB darbības nodrošināšanai, izbūvējot skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksu Meirānu ielā 2, Rīgā. Nekustamais īpašums atrodas Finanšu ministrijas valdījumā un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvaldīšanā.

ES fondu projekta mērķis ir izveidot multifunkcionālu kultūras telpu un skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu kompleksu Meirānu ielā 2, Rīgā, tai skaitā veicot degradētās teritorijas un uz tās esošās apbūves sakārtošanu. KM skaidroja, ka ES fondu projekta īstenošanai 2018. gadā ir noslēgts līgums starp VNĪ un Centrālo finanšu līguma aģentūru par kopējo summu 4,9 miljoni eiro un uzsākta ES fondu projekta projektēšanas dokumentācijas izstrāde. ES fondu projekta īstenošanas termiņš ir nākamā gada 31. decembris.