Stabiņu sāga Rīgas centrā: Tērbatas ielas vēsturiskajā bruģī stabiņi ieurbti bez saskaņošanas

FOTO: L.Zemīte/NMPK "Facebook" konts

Reaģējot uz ažiotāžu sabiedrībā, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) veikusi Tērbatas ielas apsekošanu un konstatējusi satiksmi norobežojošu elementu nesaskaņotu izvietošanu, tos ieurbjot vēsturiskā bruģa segumā, informē NKMP.

Tērbatas iela ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" daļa. Tās vēsturiskais iesegums ir ar likumu aizsargāta kultūrvēsturiska vērtība, kuras pārveidošana pieļaujama vien tad, ja tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt pilsētas attīstību, un ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas kultūrvēsturiskā vērtība, skaidroja NKMP.

Respektējot velosipēdistu brīvu pārvietošanos un sabiedrībai ērtākas vides organizāciju, šajā gadījumā NKMP ieskatā negatīvo blakņu ir vairāk nekā ieguvumu. NKMP negatīvi vērtē un neatbalsta Rīgas vēsturiskajā centrā īstenotos nepārdomātos satiksmi norobežojošo elementu izvietošanas risinājumus, kas, pārvaldes ieskatā, pašlaik būtiski ietekmē un bojā Rīgas vēsturiskā centra pilsētvides tēlu.

NKMP atbalsta pašvaldības centienus veidot kvalitatīvu, sabiedrībai ērtu un drošu pilsētvidi, aicinot respektēt, izmantot cilvēku labā un nebojāt unikālās kultūrvēsturiskās vērtības, kas piemīt Rīgas vēsturiskajam centram, satiksmes organizāciju pilsētā risinot kvalitatīvā kultūrvēsturiskās vides un mūsdienu dizaina dialogā, kas telpiskajā vidē rada pievienoto vērtību.

NKMP lūdz Rīgas domes Satiksmes departamentu meklēt citus, vēsturisko pilsētvidi un cilvēka dzīves kvalitāti uzlabojošus satiksmes mierināšanas risinājumus un NKMP saskaņošanai iesniegt konceptuālu redzējumu par satiksmes drošības risinājumiem un to ietekmi uz Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskajām vērtībām.

Atbalstot pārdomātu velosatiksmes attīstību, NKMP atgādina, ka kultūrvēsturiskā vide - pilsētu vēsturiskie centri, pilis muižas, parki un citas nozīmīgas publiskās ārtelpu teritorijas bieži cieš no autotransporta negatīvās ietekmes. Autotransporta kustība un tā novietošana bieži traucē kājāmgājēju ērtību, kultūrvēsturisko vērtību vizuālo uztveri un vēsturisko būvju fizisko saglabātību. Tas ir profesionālu plānotāju, arhitektu un politiķu aktuāli risināms jautājums. Velotransports dod pašlaik vēl nenovērtētas iespējas.

NKMP uzsver, ka velotransporta lietošanas veicināšanai nepieciešams radīt papildu iespējas. Īpaši svarīgas ir velosipēdu novietnes. Tās nepieciešamas ērtas no izvietojuma un lietošanas viedokļa, estētiski augstvērtīgas, izmaksās saprātīgas. Būtiski, lai to uzstādīšana un dokumentācijas kārtošana būtu pietiekami vienkārša.

Pārvaldē uzskata, ka kultūrvēsturiskā vidē jācenšas radīt gan tradicionālus, gan arī netradicionālus, bet vidē iederīgus velosipēdu novietošanas risinājumus.

Valsts un pašvaldību institūcijām, sadarbojoties ar sabiedriskām profesionālām organizācijām, jāizprot un vairāk jāveicina velotransporta lietošana kultūrvēsturiskā vidē.

Rīgas vēsturiskā centra vietās, kur publiskās ārtelpas gājējiem paredzētajā zonā nav ērta velonovietņu izvietošanas iespēja, būtu jāizveido bezmaksas velonovietnes atsevišķās autotransportam paredzētās stāvvietās. NKMP aicina Rīgas domi rast iespēju šādus risinājumus atbalstīt.

Arvien vairāk jārisina tiesiskas, korektas un cienošas kājāmgājēju, velosipēdistu, motobraucēju un autovadītāju savstarpējās attiecības, rosina NKMP.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes koalīcijas deputāts Valdis Gavars (NA) paudis bažas par iedzīvotāju viedokļu neņemšanu vērā satiksmes mierināšanā Rīgā.

Gavars izplatījis atklātu vēstuli, kurā norāda uz "plastmasas stabiņu invāziju" galvaspilsētā.

"Pēdējās dienās daudzi rīdzinieki noteikti ir pievērsuši uzmanību apstāklim, ka vairākās Rīgas ielās veiktas dažādas satiksmes organizācijas izmaiņas, turklāt, šķiet, ir sākusies parādība, kuru varētu dēvēt par "plastmasas stabiņu invāziju"," norāda Rīgas domes deputāts.

Viņa ieskatā pirmais vēstnesis varētu būt Čaka iela, kur rekomendējošā velojosla teju visā ielas garumā ir norobežota ne vien ar barjerām, bet arī plastmasas stabiņiem. Gavara ieskatā īpašu izaicinājumu tas varētu radīt automašīnu vadītājiem, kuriem no Pērnavas vai Čaka ielas jāizdara visnotaļ straujš pagrieziens uz nelielo Sapieru ielu, kur atrodas "Latvijas balzama" ražotne.

Turklāt esot jāņem vērā, ka šeit iegriežas ne tikai vieglās automašīnas, bet arī kravas auto.