Jau ilgāku laiku Latvijā noteiktiem apaļo kokmateriālu paveidiem ir audzis cenu līmenis. Portāls "Apollo.lv" uz sarunu par kokmateriālu cenām un situāciju Latvijas mežsaimniecībā aicināja Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāju Arni Muižnieku.

Šā gada laikapstākļu ietekme uz mežiem un izaicinājumi to stādīšanā

Šobrīd Latviju pārņēmusi viena no visu laiku karstākajām vasarām. Vaicāts par klimata ietekmi uz jaunaudžu spēju izdzīvot, eksperts norādīja, ka svarīgi bijuši tieši laikapstākļi pavasarī un tobrīd situācija nebija tik sarežģīta, jo nesen iestādītajiem kociņiem nebija jācīnās ar tādu sausumu kā tagad: "Domāju, ka šis pavasaris no stādīšanas viedokļa nebija slikts."

Tomēr eksperts izcēla citu jautājumu: "Tā problēma, kas Latvijā jau vairākus gadus sastopama, ir stādu pieejamība. Daudz vairāk mežu īpašnieku nolemj mežus stādīt paši, nevis atstāt dabai, lai sasējas tas, kas sasējas."

Eksperts arī uzsver, ka privāto mežu īpašnieki iepriekšējās desmitgadēs sāka zaudēt skujkoku platību, jo tā tiek aizstāta ar tādām koku sugām kā, piemēram, baltalksnis un apse , kas iesējas pašas un uzskatāmas par saimnieciski mazāk vērtīgām. Lielāka stādīšanas apjoma Iemesls ir fakts, ka meža īpašnieku zināšanas par mežu kopšanu pēdējo gadu laikā ir augušas, līdz ar to pieprasījums pēc stādiem ir audzis.

Tāpat stādu deficītu veicinājis arī Eiropas atbalsta projekts lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai. Tomēr šim jautājumam esot rasts risinājums, jo līdz augustam "Latvijas valsts meži" ir izsludinājuši papildus pieteikšanos uz diviem miljoniem skujkoku stādu, ko varēs stādīt rudenī.

Runājot par jaunaudžu stādīšanu, eksperts neslēpa, ka mūsdienās arī tas ir problēmjautājums, ņemot vērā, ka mežu stādīšana un kopšana ir visai smags fizisks darbs, pie tam karstajā vasaras sezonā. To ne katrs ir gatavs darīt.

"Līdzīgi kā citur, arī mežu nozarē darbaspēku atrast ir aizvien grūtāk, it īpaši ņemot vērā, ka tas ir sezonāls darbs un visiem [mežsaimniekiem] nepieciešamība pēc darbaspēka ir reizē. Atrast kvalitatīvus stādītājus katru gadu ir arvien grūtāk. Vēl grūtāk ir ar mežu kopējiem," norāda eksperts.

"Tālāk ir jaunaudžu kopšana, kuru kociņu atstāt, kuru neatstāt. Tur jau tad arī parādās prasības pēc kopēju kvalitātes. Esmu dzirdējis, ka ir bijušas problēmas. Nevar teikt, ka nevar dabūt darbiniekus, bet kā problēma tā tiek pieminēta," turpina eksperts, piebilstot, ka darbaspēka deficīta dēļ "Latvijas valsts meži" pēdējos gados piekopj arī mehanizēto stādīšanu.

8

Pat gadījumos, kad tiek savākta darbspējīga brigāde, darbinieku zināšanas par veicamo procesu bieži vien neesot nepieciešamajā līmenī.

Eksperts arī neslēpj, ka mežsaimniecībai par darbaspēku ir jācīnās ar citām nozarēm: "Mēs ļoti labi redzam, kā šis jautājums iet kopā ar atbalsta fondiem citām nozarēm, piemēram, celtniecībā vai ceļu būvē. Tajā brīdī, kad ir ļoti daudz naudas celtniecībai un ceļu būvei, tad atrast fiziska darba darītājus ir grūtāk."

Atgriežoties pie laikapstākļiem, eksperts norāda, ka šobrīd situācija vēl nav kritiska, bet gadījumā, ja vēl ilgu laiku turpināsies sausums, nesen iestādītie kociņi jaunaudzēs var iet bojā. Ilgstošs karstums, protams, nenākot par labu arī jau izaugušiem kokiem, jo tiem var samazināties pieaugums, kā arī tie kļūst nenoturīgāki pret kaitēkļu uzbrukumiem, tomēr situācija ar nokrišņu apjomu dažādos reģionos ir atšķirīga.

Eksperts vēlreiz uzsvēra, cik svarīgi šādos laikapstākļos ir ievērot ugunsdrošību, jo privāto mežu īpašniekiem ir tiesības aizliegt uzturēšanos savā mežā un bezatbildīgas mežu apmeklētāju attieksmes gadījumā arvien vairāk mežu īpašnieki būs spiesti liegt cilvēkiem pieeju savam mežam.

8

Kokmateriālu cenu kāpums

Eksperts norāda, ka cenu kāpumu ir piedzīvojis konkrēts koksnes sortiments, nevis apaļie kokmateriāli kopumā.

"Ja mēs runājam par vērtīgāko koksnes daļu, kas mūsu apstākļos ir zāģbaļķi, kas iet tālāk uz zāģētavām un pārtop par būvmateriāliem, tad, jā, šīs cenas pēdējā pusgada laikā, it sevišķi skujkokiem, ir būtiski pieaugušas," saka eksperts.

Tomēr ekonomiski mazvērtīgākajai koksnes daļai, kas tiek iegūta no galotnēm vai tievākiem kokiem krājas kopšanās cirtēs, jeb tā sauktajai papīrmalkai, cenas neesot sasniegušas maksimālo līmeni, piemēram, egles papīrmalkai, tās ir bijušas pat relatīvi zemas.

"Mums pašiem Latvijā papīra rūpniecības nav, līdz ar to šie mazākas vērtības kokmateriāli aiziet pāri Baltijas jūrai. Tajā situācijā mēs nevaram būt cenas devēji, mēs esam cenas ņēmēji," norāda eksperts.

8

Eksperts arī norāda, ka, piemēram, Igaunijā skujkoku zāģbaļķu cenas sasniegušas pēdējo gadu desmitu augstāko līmeni.

Runājot par zāģbaļķu cenu līmeni, eksperts norādīja, ka tā kritumu vai kāpumu prognozēt ir ļoti grūti dažādu aspektu dēļ.

"Mēs nezinām, kas notiks ar vīrusa izplatību un ekonomiku. Covid-19 cenas var ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi. Kad Covid-19 [pandēmija] sākās, cilvēki sāka strādāt no mājām. Viņi šo laiku izmantoja arī, lai paši mājās kaut ko darītu. Tad palielinājās pieprasījums pēc tādas koka produkcijas, ko viņi varēja paši mājās izmantot," Covid-19 pandēmijas pozitīvo ietekmi uz specifiskām lietām kokmateriālu tirgū izceļ eksperts.

Savukārt pēc citiem kokmateriālu produktiem pandēmijā pieprasījums atkal krities.

Tomēr Covid-19 pandēmija nebūt neesot vienīgais aspekts, kas var regulēt kokmateriālu cenu. Liels "svars" šajā jautājumā esot arī politikai pie mūsu austrumu kaimiņiem un situācijai būvniecības tirgos pasaulē.

"Piemēram, Krievijas lēmums par izvedmuitas ieviešanu apaļajiem kokmateriāliem, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Vai arī tas, kas notiek Baltkrievijā. No Baltkrievijas un Krievijas jau arī kaut kāda daļa kokmateriālu uz Latviju plūst. Viss, kas notiek tur, atspoguļojas arī šeit."

"Kaut vai šis Krievijas lēmums par izvedmuitas ieviešanu. Vai arī Baltkrievija un tās attiecības ar Eiropas Savienību nozīmē, ka kokmateriālu plūsma samazinās."

8

Tāpat spēlētājs kokmateriālu tirgū esot arī Ķīna, jo arī no šīs valsts ik pa laikam parādoties interese par Latvijas kokmateriāliem. Šajā sakarā gan jāskatās arī uz pārvadāšanas konteineru izmaksām, ja tās aug, arī interese no Ķīnas samazinās. Turpretī Ķīnas intereses pieauguma virzienā svaru kausus varētu nosvērt arī iepriekš pieminētais Krievijas lēmums, jo arī Ķīna ir samērā liela Krievijas apaļo kokmateriālu importētāja.

Šie faktori liek domāt, ka kādu laiku vēl neatgriezīsimies 2020.gada cenu līmenī. Cik ilgi saglabāsies hiper augstais cenu līmenis skujkoku zāģbaļķiem, grūti izzīlēt, Bet ir skaidrs, ka konkurence par kokmateriāliem Baltijas reģionā un Eiropā būs.

Kā šobrīd Latvijā jūtas mežu īpašnieki?

"Nedaudz apjukuši un dusmīgi," bija eksperta atbilde. "Šis apjukums ir par neskaidrību saistībā ar dažādiem politikas plānošanas dokumentiem, kas tiek radīti gan Briselē, gan Latvijā. Top aizvien vairāk dokumentu, kas ir saistīti ar Eiropā pieņemto Zaļo kursu."

Viens no Eiropas Zaļā kursa uzstādījumiem esot 30% sauszemes aizsargāšana un 10% sauszemes stingra aizsargāšana. Bet vēl neesot skaidra tā ietekme uz mežsaimniecību un vai par konkrētiem ierobežojumiem pienāksies arī adekvātas kompensācijas.

"Šiem dokumentiem neredzam sociāli-ekonomisko izvērtējumu valstu griezumā, bez kā šādus dokumentus pieņemt nevajadzētu. Daba, mūsu dzīves vide ir jāsargā, par to nav šaubu un nav taisnība tiem, kuri saka, ka meža īpašnieki nedomā par dabas aizsardzību, jo nav loģiski teikt, ka īpašnieki ir ienaidnieki savam īpašumam, saviem bērniem. Tai pašā laikā dabu vajag sargāt ne tikai vārdos un sociālajos tīklos, nevar būt tā, ka labumu vajag visai sabiedrībai, bet tas tiek uzlikts tikai uz vienas sabiedrības daļas pleciem, tas nav sociāli taisnīgi un pieņemami," saka eksperts.

"Diemžēl šobrīd par dažādu aprobežojumu ievērošanu mežu īpašnieki nesaņem adekvātu kompensāciju," konstatē eksperts.

"Daudzi ir izmisuši. Uzliek aprobežojumus ekonomiski augstvērtīgam mežam, no kā cilvēks ir plānojis savai mājsaimniecībai ienākumus, un tad viņam pasaka: "Mēs uzliekam šādus aprobežojumus. Tev tā meža vērtība ir vairākos desmitos tūkstošu, bet mēs tev maksāsim labākajā gadījumā 160 eiro par hektāru." Tas ir diezgan liels izmisums meža īpašniekam."

8

Šādi noteikumi, kā norāda eksperts, neveicina vēlamā mērķa jeb dabas aizsargāšanas sasniegšanu: "Nevar sasniegt dabas aizsargāšanas mērķus, ja konkrētā meža īpašnieks nav tajā ieinteresēts. Tas nav iespējams. Ilgtermiņā tas nestrādās. Sākumā tas varbūt izskatās skaisti, bet ilgtermiņā tas nestrādās, ja meža īpašnieks nebūs ieinteresēts."

Kā vēl vienu aspektu, kas ietekmē meža īpašnieku "garastāvokli", eksperts izceļ mežu biotopu kartēšanu. Tās rezultātā secināts, ka Latvijā 330 tūkstoši hektāru mežu ir Eiropas nozīmes biotops. 70 no šiem 330 tūkstošiem jau šobrīd atrodas "Natura 2000" teritorijās.

"Ir priekšlikums šīs "Natura 2000" teritorijas palielināt par gandrīz 57 tūkstošiem hektāru. Bet atkal pretim īsti nav teikuma par kompensācijām," saka eksperts, piebilstot, ka šobrīd arī tiekot izskatīts priekšlikums par saimnieciskās darbības pārtraukšanu uz nezināmu laiku augstāk minētajos 330 000 hektāros.

"Tā neskaidrība un bailes par savu īpašumu... Tās pašlaik ir, jā," saka eksperts.

8

Neskaidrība allaž vieš šaubas, un, kā norāda eksperts, izņēmums nav arī meža nozare: "Neskaidrība jebkurā dzīves situācijā nemotivē darboties labāk, ieguldīt vairāk, ja es nezinu, vai tas man pēc tam netiks atņemts, nekādi to nekompensējot."

Nobeigumā eksperts atklāj, ka sarunās ar vairākiem mežu īpašniekiem radusies sajūta, ka viņi ir apmānīti.

"Daudzi saka: "Es nebiju viens no tiem mežu īpašniekiem, kas deviņdesmito gadu sākumā izcirta mežu, neapzinoties tā vērtību." Varbūt tiešām tur kāds arī par to naudu iegādājās vecu BMW, no Vācijas atdzītu. Tomēr darbs tika plānots, lai ienākumi būtu arī pēc kāda laika, piemēram, tagad, vai kad pienāks pensijas gadi" saka eksperts.

"Daudzi saka: "Es nebiju viens no tiem mežu īpašniekiem, kas deviņdesmito gadu sākumā izcirta mežu, neapzinoties tā vērtību." Varbūt tiešām tur kāds arī par to naudu iegādājās vecu BMW, no Vācijas atdzītu. Tomēr darbs tika plānots, lai ienākumi būtu arī pēc kāda laika, piemēram, tagad, vai kad pienāks pensijas gadi" saka eksperts.

8

"Latvijā netiek strādāts pie brīvprātības principu ieviešanas, nav līguma starp valsti un īpašnieku, ir tikai lēmums no valsts puses! Nav tāda brīvprātības sistēma, kad arī īpašnieks pats būtu ieinteresēts ievērot šo dabas aizsargāšanu," nobeigumā saka eksperts.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.