Trešdien, 14. jūlijā, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz galvenos nosacījumus epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanai. Portāls "Apollo.lv" piedāvā svarīgāko.

Pēc 1. oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku

Likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.

Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Vienlaikus likumprojektā ir ietverta prezumpcija, kas paredz, ka situācijā, kad darbinieks nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam vai ieņemamam amatam, kas saistīts ar epidemioloģiski droša pakalpojuma nodrošināšanu. Tajā pašā laikā likumprojekts paredz darba devēja un darba ņēmēja tiesības vienoties par darbinieka bez Covid-19 sertifikāta nodarbināšanu, veicot citus pienākumus.

Gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši iemesli, kāpēc tā nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību izbeigt darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.

Covid-19 sertifikāts būs obligāts mediķiem, sociālās aprūpes darbiniekiem un izglītības nozarē strādājošajiem

No likumprojekta izriet, ka pakalpojumu sniedzējiem veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā būs jānodrošina epidemioloģiski droši pakalpojumi, tostarp izglītības programmas īstenošana, un epidemioloģiski droša darba un mācību vide.

Izglītības jomā prasība par sadarbspējīgu sertifikātu būs attiecināma arī uz tām personām, kas nav tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma sniegšanā, bet līgumattiecību izpildes laikā izglītības pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamajiem.

Par epidemioloģiski drošiem pakalpojumiem būs uzskatāmi tādi, kurus sniedz personas ar Covid-19 sertifikātu.

Tieslietu ministrijā (TM) skaidroja, ka epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas pienākums noteikts tām nozarēm, kurās nodarbinātajiem darba pienākumos ir darbs situācijās, kurās tiem ir palielināts risks inficēt citas personas, it īpaši strādājot ar personām, kurām Covid-19 infekcija var radīt palielinātus riskus veselībai, kā arī kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms.

""Delta" vīrusa paveids ir saistīts ar smagāku slimības gaitu, kā rezultātā pieaug hospitalizēto cilvēku skaits, tai skaitā smaga slimības gaita tiek novērota arī vairāk jaunāka gadagājuma cilvēkiem un arī bērniem.

17

Tā kā bērni pašreiz netiek vakcinēti, bet bērni pieder tai sabiedrības grupai, kur notiek plaša infekcijas izplatība, bērni kļūst par vērā ņemamu infekcijas pārneses faktoru un personu grupu, kurai netiek nodrošināta aizsardzība vakcinācijas veidā," atzinusi TM.

Savukārt ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās infekcijas izplatība var saistīties ar plašu saslimšanu un smagām sekām, līdz ar to arī šādu pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu.

Gala lēmumu par likuma izmaiņām pieņems Saeima.

Arī karavīriem un NBS darbiniekiem Covid-19 vakcinācijas sertifikāts būs obligāts no oktobra

No 1. oktobra Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandierim būs tiesības prasīt, lai NBS karavīriem un civilajiem darbiniekiem būtu Covid-19 digitālais sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, paredz trešdien Ministru kabinetā atbalstītais projekts grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Likumprojekts nosaka, ka, ja bez attaisnojoša objektīva iemesla nav iesniegts sadarbspējīgs Covid-19 digitālais sertifikāts, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris var izbeigt profesionālā dienesta līgumu ar karavīru pirms termiņa saskaņā ar Militārā dienesta likuma 43. panta otrās daļas 4. punktu.

Šādā gadījumā karavīrs atlaišanas pabalstu nesaņems.

Kā ziņots, NBS dienošajiem, kuri līdz šim atteikušies vakcinēties pret Covid-19, ir uzdots līdz 1. augustam pieņemt lēmumu - tomēr potēties vai arī atstāt dienestu, iepriekš informēja NBS komandieris Leonīds Kalniņš, uzsverot, ka viņa pavēle attiecas tieši uz profesionālā dienesta karavīriem.

Patlaban profesionālajā dienestā ir vairāki desmiti karavīru no dažādām struktūrvienībām, kuri nevēlas vakcinēties.

"Tas ir jaunatnes spītīgums vai kas tamlīdzīgs. Daži ir paļāvušies uz sociālajos tīklos ievietotajiem skaidrojumiem par vakcīnām. Daļa neuzticas vakcīnām un gaida rudenī kaut kādu jaunu informāciju par vakcīnu drošumu. Katram ir savs iemesls," iepriekš skaidroja Kalniņš.

17

NBS komandieris arī apliecināja, ka minēto karavīru vidū nav valsts aizstāvju ar kādiem medicīniskiem ierobežojumiem.

Ja karavīri izvēlēsies nevakcinēties un tiks lauzts dienesta līgums pirms termiņa, tad šiem karavīriem var nākties atmaksāt valstij viņu apmācībā ieguldīto naudu.

"Šis nav izņēmums. Tā ir vispārīga prasība, jo nauda jāatmaksā arī tiem karavīriem, kuri, piemēram, izvēlējušies pirms termiņa beigām dienestu pamest un karjeru veidot privātajā sektorā," piebilda Kalniņš.

17

Iekštelpās drīkstēs pulcēties ne vairāk kā 20 personas; ārā - līdz 50 personām

Gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 100, līdz brīdim, kamēr tas nepārsniedz 120, iekštelpās drīkstēs pulcēties ne vairāk kā 20 personas, bet ārā - ne vairāk kā 50 personas, trešdien lēma Ministru kabinetā.

Cilvēku ierobežojumu skaits ir attiecināms gan uz privātiem, gan publiskiem pasākumiem, piemēram, bērēm, kristībām, psiholoģiskās palīdzības grupām, gājieniem un piketiem, kā arī pie ģimenes vai dzimtas kapavietām

Tāpat noteikumu projektā par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai Kultūras ministrija (KM) rosināja precizēt prasības, kas jāievēro sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem, sniedzot pakalpojumus ārā.

Ņemot vērā, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji mēdz arī organizēt publiskus pasākumus, KM papildināja rīkojuma projektu, nosakot, ka gadījumos, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs organizē publisku pasākumu, tā norises laikā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vietā jāievēro visas attiecināmās epidemioloģiskās drošības prasības.

Pasākumu var apmeklēt tikai tās personas, kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts, proti, personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai izslimojušas to, vai arī personas, kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts par negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Regulējumā noteiktā prasība sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam jāizpilda gadījumos, kad tas organizē iepriekš publiski izsludinātu mūzikas izpildījumu ("dzīvās" mūzikas priekšnesumu vai dīdžeja uzstāšanos), kas norisinās konkrētā laikā, piedāvājot apmeklētājiem uz to iegādāties biļetes vai rezervēt vietu. Taču minētā prasība nav attiecināma uz tā saucamo "fona" mūzikas atskaņošanu sabiedriskās ēdināšanas vietā, neatkarīgi no tā, vai tiek atskaņotas fonogrammas, vai «fona» mūziku atskaņo izpildītāji.

Valsts kompensēs vakcinācijas pret Covid-19 rezultātā radīto kaitējumu veselībai

Valsts kompensēs vakcinācijas pret Covid-19 rezultātā radīto kaitējumu veselībai, ja tāds tiktu nodarīts, paredz trešdien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Iespējamo šādu gadījumu skaits nav nosakāms, bet statistiski iespējamība norāda, ka tie varētu būt ne vairāk kā daži atsevišķi gadījumi uz visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Valdība atbalstījusi grozījumus minētajā likumā, paredzot, ka pēc 1. oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku.

Patlaban normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju jeb blakņu rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai. Tomēr, uzliekot pienākumu vakcinēties pret Covid-19 savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai, teikts likumprojekta anotācijā.

Šādu situāciju iespējamība ir ļoti zema.

"Tādēļ atsevišķa atlīdzības mehānisma izstrāde šādiem gadījumiem nav nepieciešama, bet būtu piemērojami principi un noteiktie atlīdzības apmēri, kas jau normatīvi ir noteikti, piemēram, Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principi un noteiktie atlīdzības apmēri," skaidrots anotācijā.

17

Ņemot vērā, ka vakcinācijas izraisīto komplikāciju izvērtēšana ietilpst Zāļu valsts aģentūras kompetencē, arī kompensācijas noteikšana būs piekritīgi šai institūcijai.

Kompensāciju izmaksu apmēri nav prognozējami, līdz ar to kompensāciju izmaksa notiks no budžeta programmas "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem".

Paredzams, ka kompensācija tiks izmaksāta visām personām, kurām vakcinācijas izraisīto komplikāciju rezultātā tiks nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai.

Gala lēmumu par likuma grozījumiem pieņems Saeima.

Covid-19 pozitīvos robežšķērsotājus NMPD nogādās līdz izolācijas vietai

Šķērsojot ārējo sauszemes robežu "Grebņevas", "Terehovas", "Pāternieku" vai "Silenes" robežpunktos, personas, kuras nevar uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas sertifikātu un kurām Covid-19 testa rezultāts bijis pozitīvs vai kuras atteikušās veikt testu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests četru stundu laikā nogādās tuvākajā izolācijas ievērošanas vietā.

Minētais attiecas gan uz gadījumiem, ja transportlīdzekli vada tā īpašnieks vai vadītājs, gan arī uz nomātu transportlīdzekli, turklāt šāda kārtība attieksies arī uz šo personu klātesošajiem ģimenes locekļiem un kontaktpersonām.

Personu šādā gadījumā varēs nogādāt uz dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu vai arī kādu no robežšķērsošanas vietai tuvākajām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajā tūristu mītņu sarakstā iekļautajām tūristu mītnēm.

Svaigā gaisā sporta sacensībās varēs piedalīties arī par septiņiem gadiem jaunāki bērni

Ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos drošības noteikumus, svaigā gaisā sporta sacensībās varēs piedalīties arī bērni, kuri ir jaunāki par septiņiem gadiem, trešdien lēma valdība.

Minētās izmaiņas paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Vienlaikus tiek paplašināts sporta sacensību organizatoru loks, atceļot ierobežojumu sporta sacensības ārā organizēt tikai Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītajām sporta federācijām vai tās juridiskajiem biedriem.

Jaunie grozījumi noteikumu projektā būs spēkā, kamēr valstī 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 120 slieksni.

IZM piešķir finansējumu ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmas modernizācijai skolās

Ministru kabinets trešdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājumu līdz rudenim 16 pašvaldību 23 skolās par 6,7 miljoniem eiro īstenot ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu modernizācijas projektus.

Kā norādīts IZM noteikumu projektā par augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu pieteikšanas, izskatīšanas un finansēšanas kārtību, no kopējās summas valsts budžeta finansējums gan šogad, gan nākamgad paredzēts līdz 5,3 miljoniem eiro.

Investīciju projektu pieteikumus pašvaldības varēja iesniegt līdz šī gada 7. jūnijam. Kopumā saņemti 16 pieteikumi no Rīgas, Ādažu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus, Skrundas, Auces, Valmieras, Kocēnu, Smiltenes, Cēsu, Raunas, Gulbenes, Alūksnes, Preiļu un Rugāju pašvaldībām 23 skolu ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu modernizācijas projektiem.

IZM par nepilniem četriem miljoniem eiro visām skolām iegādāsies CO2 gaisa kvalitātes mērītājus

Ministru kabinets trešdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri par 3,722 miljoniem eiro iegādāties pietiekami daudz CO2 gaisa kvalitātes mērītājus, lai visās vispārējās izglītības skolu klasēs nodrošinātu pa vienai mērierīcei drošai klātienes mācību rīkošanai 2021. /2022. mācību gadā.

IZM jau iepriekšējā nedēļā, 6. jūlijā, ar informatīvo ziņojumu pieteica ieceri no novembra visās skolas klasēs nodrošināt CO2 gaisa kvalitātes mērītājus, taču, uzsverot nepieciešamību gatavoties drošas klātienes mācību rīkošanai rudenī savlaicīgāk, Ministru kabinets nolēma par nedēļu atlikt IZM ieceri.

Šonedēļ ministrija atkārtoti lūdza Ministru kabinetu piešķirt nepieciešamo finansējumu, lai IZM varētu drīzumā rīkot centralizētu iepirkumu, paredzot, ka finansējums CO2 gaisa kvalitātes mērītāju iegādei būs nepieciešamo nevis 1,957 miljoni eiro, bet gan 3,722 miljonus eiro, lai CO2 gaisa kvalitātes mērītājus nodrošinātu arī profesionālās izglītības iestādēs.

Šogad projekts tiks finansēts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", savukārt, 2022. gadā nepieciešamais finansējums tiks iekļauts, gatavojot 2022. gada valsts budžeta projektu.

Nodrošinot vienu CO2 gaisa kvalitātes mērierīci uz klasi, izmaksas uz 1. -6. klašu grupu būs 1,508 miljoni eiro un 7. -12. klašu grupai - 1,09 miljoni eiro. Profesionālās izglītības iestādēs CO2 gaisa kvalitātes mērītāji izmaksās 495 360 eiro, bet 3% plānotā rezerve izmaksās 92 815 eiro.

Konkursu CO2 gaisa kvalitātes mērierīču iegādei plānots Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) sludināt 16. jūlijā un līgums par CO2 mērierīču piegādēm tiktu slēgts līdz 15. augustā. Sākotnēji mērierīces piegādās jaunākajām klasēm, savukārt līdz februārim - 7. -12. klašu grupām

LM savā pārvaldībā esošajām ēkām par 312 320 eiro uzlabos gaisa kvalitāti

Labklājības ministrija pārdala līdzekļus 312 320 eiro apmērā, lai nodrošinātu gaisa kvalitātes un telpu klimata monitoringa sensoru, kā arī gaisa kvalitātes un telpu klimata monitoringa bāzes staciju iegādi ministrijas un VSIA «Šampētera nams» valdījumā esošajām ēkām.

Labklājības ministrijā skaidro, ka iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanā nozīmīga loma ir atbilstošai telpu ventilācijai. Nepietiekama ventilācija ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs, kā arī biroja telpās, tiek saistīta ar negatīvu ietekmi uz veselību, tajā skaitā vispārēju nogurumu, paaugstinātu infekciju slimību risku, darba spēju samazināšanos.

Gaisa kvalitāte telpā ir atkarīga no vairākiem faktoriem - no ventilācijas apjoma uz cilvēku, cilvēku skaita telpā un veikto aktivitāšu intensitātes. Tādēļ ministrijas ieskatā ir būtiski nodrošināt gan atbilstošu telpas platību, gan pietiekamu gaisa cirkulāciju telpās un līdz ar to optimālu CO2 koncentrāciju, kas ļauj samazināt infekcijas slimību izplatības risku.

Covid-19 krīzē skarto atbalstam novirzīs papildu piecus miljonus eiro

Covid-19 krīzē skarto atbalstam novirzīs papildu piecus miljonus eiro, paredz trešdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem kopumā līdz šā gada 30.jūnijam saņemti 43 850 iesniegumi, kuros izmaksai pieprasītā summa ir 547 148 242 eiro.

Līdz šā gada 30.jūnijam VID ir izskatījis 37 390 iesniegumu, izmaksājot atbalstu 418 392 339 eiro apmērā un atsakot izmaksu 33 770 905 eiro apmēra. Šobrīd izskatīšanai VID procesā ir 6460 iesniegumu, kuros izmaksai pieprasīts atbalsts 94 984 999 eiro apmērā.

Prognozēts, ka no šā gada 1. jūlija līdz 15. jūlijam iesniegtajiem iesniegumiem finansējums nepietiks.

Tādējādi Ministru kabinets lēma papildināt atbalsta programmu ar papildu finansējumu piecu miljonu eiro apmērā, kas nepieciešams pieteikumiem par 2021.gadu visu iesniegumu apmaksai.

Preses konferencē piedalījās:

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš;

Veselības ministrs Daniels Pavļuts;

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece;

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina;

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs;

Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors, Jānis Citskovskis

Video: Ministru kabinets informē par nolemto