Latvietis Oskars Putniņš sociālo tīklu vietnē "Facebook" publicēja vairākas fotogrāfijas ar zirnekli, paužot, ka tas ir indīgs. Portāls "Apollo.lv" sazinājās ar Latvijas Dabas muzeja ekspertu un entomologu Uģi Piterānu, lai noskaidrotu, vai kukainis ir drauds cilvēkiem.
Oskars Putniņš sociālo tīklu vietnē publicēja vairākas fotogrāfijas ar kukaini, publikācijā rakstot: "Sieva izbrīnīta mani pasauca un rāda uz griestiem. Jautā - kas tas tāds? Izskatījās pēc liela pelējuma (diemžēl bildi neuzņēmu, jo vēl nezināju kas tur iekšā guļ). Paņēmu trepes un skatos, ka vilnveidīgs zirnekļu tīkls (jokojot saku, ka 1:1 kā tarantuliem Zoo). Vizuāli nedaudz vati atgādināja un iekša var redzēt, ka kaut kas tumšs sēž. Tādus tīklus, cik es zinu neviens LV zirneklis netaisa."
Kā vēsta publikācijas autors Oskars Putniņš, suga Cheiracanthium punctorium klimata pārmaiņu dēļ migrē.
"Un, kā izrādās ir indīgi. No koduma var būt asas sāpes, slikta dūša, galva sākt griezties, temperatūra, drebuļi un ir gadījumi, ka cilvēki no koduma ir pat zaudējuši roku vai kāju. Internetā var atrast, ka šī ir vairāk karstā klimata valstu problēma, bet izskatās, ka nu pat ir palikusi arī par mūsu problēmu," sociālo tīklu vietnē raksta Oskars.
Portāls "Apollo.lv" sazinājās ar Latvijas Dabas muzeja ekspertu, entomologu un dabas ekspertu Uģi Piterānu, lai uzzinātu vairāk par kukaini.
Kā vēsta Uģis Piterāns, konkrēti šī suga Cheiracanthium punctorium Latvijā ir sastopama jau krietnu laiku.
"Pats pirmo reizi esmu to manījis 2006. gadā Kolkā un arī šobrīd tur pļavās ir daudz šīs sugas tīklojumu pļavās (tā raksturīgi saliec kādas smilgas galu un tad tajā saliektajā smilgas galā ir tāds blīvs tīklojums kurā iekšā sēž zirneklis).
Gan jau, ka arī citur Latvijā šī suga ir sastopama - tas nav nekas īpaši pārsteidzošs un sensacionāls,
jo pēdējo 10-20 gadu laikā Latvijā ir ienākušas daudzas sugas no dienvidiem (ne no Vidusjūras, protams, bet nu tādas sugas, kam agrāk ziemeļu izplatības robeža ir piemēram, Polijas ziemeļi) un šo gadu laikā kļuvušas diezgan bieži sastopamas," vēsta Piterāns.
Eksperts norāda, ka līdzīgi ir ar lapseņzirnekliem (Argiope bruennichi), kas pirmo rezi arī konstatēts 2000. gadu sākumā, bet šobrīd ir bieži sastopams visā Latvijas teritorijā.
Entomologs par kukaini turpina: "Jā, šo attēlā redzamo zirnekļu kodums var būt sāpīgs un radīt dažādas nepatīkamas sajūtas (atkarībā arī kāda katra cilvēka individuālā organisma reakcija), bet nav dzīvībai bīstams. No tā nomirt nevar (ja nu varbūt kādas spēcīgas alerģiskas reakcijas, bet tas tad līdzīgi kā lapseņu vai bišu dzēlieniem - izņēmumi nevis norma).
Arī citas Latvijā sastopamās zirnekļu sugas (tās, kas izmērā lielākas) var sāpīgi iekost - zirnekļi tomēr ir aprīkoti ar pamatīgiem žokļiem, kas paredzēti, lai ievadītu indi savā upurī.
Vairums sugu Latvijā nevar ādu nemaz caurdurt, bet izmērā lielās sugas var gan. Dažu sugu kodumi, piemēram, ūdenszirnekļa (Argyroneta aquatica) var būt pat sāpīgāks kā lapsenes/bites dzēliens. Tāpēc, ņemot lielos zirnekļus rokās, noteikti nevajadzētu brīnīties, ka tas sāpīgi iekož - tas ir tikai normāli, ka zirneklis, jūtoties apdraudēts, jums kož.
Ja gadās, ka ar kādu lielu zirnekli ir savos mājokļos jāsaskaras, tad var labāk izmantot kādu burku vai citu lielāku trauku, kur zirnekli iemānīt, lai iznestu no telpām. Mierinājums gan ir tas, ka tā paši par sevi jau zirnekļi nav agresīvi un cilvēkus speciāli nemedī. Kož tikai, ja jūtas apdraudēti.
To visu zinot - gan ar šo sugu, gan citiem zirnekļiem Latvijā var mierīgi sadzīvot. Panikai nav nekāda pamata, nāvējoši zirnekļi Latvijā netaisās iemitināties."
