8. jūlijā Eiropas kultūras galvaspilsētas žūrijas komisijas priekšsēdētāja Suvi Innile no Somijas paziņoja, ka cīņu par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu turpina Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera. Neilgi pēc komisijas paziņojuma Ogres mērs Egils Helmanis sociālo tīklu vietnē "Facebook" minēja iespējamību, ka lēmums saistīts ar Ogres tilta izgaismošanu Ungārijas karoga krāsās. 

Jūnijā Ungārijas valdība pieņēma likumu, aizliedzot izglītības programmas un materiālus bērniem, kas nepilngadīgo vidū popularizē homoseksualitāti, no bioloģiskā dzimuma atšķirīgu dzimumidentitāti un dzimuma maiņu.

Neilgi pēc šī lēmuma pieņemšanas Eiropas Parlaments nosodīja šādu lēmumu. Arī Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Latvijas vārdā pauda nostāju saistībā ar Ungārijas likumu. Latvijas nostājas paušana izraisīja plašas debates, kuru ietvaros Ogres mērs Egils Helmanis un Ogres novada dome pauda nostāju, atbalstot Ungārijā pieņemto lēmumu.

8. jūlijā Eiropas kultūras galvaspilsētas žūrijas komisijas priekšsēdētāja paziņoja, ka Ogre cīņu par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu neturpina. Nākamajā dienā pēc paziņojuma Ogres mērs Egils Helmanis sociālo tīklu vietnē "Facebook" publicēja pārdomas par šo lēmumu, minot iespējamību, ka lēmums saistīts ar Ogres tilta izgaismošanu Ungārijas karoga krāsās.

Portāls "Apollo.lv" sazinājās ar Ogres mēru un Kultūras ministriju, lai noskaidrotu, vai atbildīgās komisijas lēmums ir saistīts ar Ogres tilta izgaismošanu Ungārijas karoga krāsās. 

Kas ir Ungārijā pieņemtais likums pret LGBT+ kopienu?

Eiropas Parlaments (EP) "visstingrākajā veidā nosoda" nesen pieņemtos pret lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) kopienu vērstos tiesību aktus un "demokrātijas un tiesiskuma likvidāciju Ungārijā", šāda nostāja pausta rezolūcijā, kas pieņemta ar 459 balsīm par, 147 pret un 58 deputātiem balsojumā atturoties. Rezolūcijā kā negatīvs piemērs minēta arī Latvija.

Kā vēstīja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš,

EP deputāti jauno Ungārijas likumu raksturojuši kā "klaju Eiropas Savienības (ES) vērtību, principu un tiesību aktu pārkāpumu", kas ir pretrunā ar ES Pamattiesību hartu, ES līgumiem un ES iekšējā tirgus tiesību aktiem.

22

Rezolūcijas atbalstītāji uzsvēruši, ka šis nav atsevišķs gadījums, bet gan "drīzāk ir vēl viens apzināts un iepriekš apsvērts piemērs tam, ka Ungārijā pakāpeniski tiek likvidētas pamattiesības".

Viņi uzsver, ka "valsts finansētas LGBTI-fobijas un dezinformācijas kampaņas esot kļuvušas par Ungārijas valdības politiskās cenzūras instrumentiem". Rezolūcijā pausts viedoklis, ka šie cilvēktiesību pārkāpumi ir daļa no plašākas politiskās programmas, lai nojauktu demokrātiju un tiesiskumu, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvību, un jāuzskata par sistemātisku ES vērtību pārkāpumu.

Nesenākās šīs problēmas izpausmes ietver grozījumus valsts konstitūcijā, lai norādītu, ka "māte ir sieviete un tēvs ir vīrietis", un de facto aizliegums juridiski atzīt dzimumu transdzimuma un interseksuālām personām, uzsvēruši rezolūcijas autori.

Šajā kontekstā deputāti uzsvēruši apņēmību aizstāvēt bērnu tiesības, norādot, ka iecietībai, pieņemšanai un daudzveidībai jākalpo par pamatprincipiem, lai nodrošinātu bērna interešu ievērošanu.

Rezolūciju atbalstījušie EP deputāti aicina Eiropas Komisiju (EK) sākt paātrinātu pārkāpumu procedūru pret Ungāriju, un, ja nepieciešams, izmantot visus procesuālos instrumentus, piemēram, pagaidu sankcijas par noteikumu neievērošanu. Viņi arī aicina dalībvalstis vērsties ES Tiesā, ja komisija nerīkotos, un iesniegt starpvalstu pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Turklāt rezolūcijas atbalstītāji norādījuši uz vairākiem gadījumiem Ungārijā, kur nekavējoties esot jāpiemēro Tiesiskuma nosacījumu regula, lai aizsargātu ES budžetu.

22

Viņi pauduši bažas, ka Ungārijas atveseļošanas un noturības plāns varētu neatbilst ES tiesību aktiem.

EP arī aicina Eiropas Padomi un EK atbloķēt Diskriminācijas novēršanas direktīvu un izveidot parlamenta ierosināto pastāvīgo ES vērtību aizsardzības mehānismu. Bažījoties, ka Ungārijas tiesību akti atgādina 2013. gada Krievijā pieņemto "LGBT propagandas likumu", EP deputāti aicina Komisiju padziļināti pētīt pret LGBTI vērstu kampaņu finansēšanu Eiropā.

Parlaments rezolūcijā arī atgādinājis iepriekš pausto nosodījumu par to, ka Latvijā un Lietuvā tiesību akti attiecībā uz nepilngadīgajiem pieejamo informāciju izglītības un plašsaziņas līdzekļu jomā tiekot izmantoti, lai cenzētu ar LGBTI saistītu saturu un materiālus.

Ungārijas parlaments 2021. gada 15. jūnijā gandrīz vienbalsīgi (157 balsis pret - viena) pieņēma likumu, kas, kā ieganstu izmantojot cīņu ar pedofiliju, aizliedz LGBTI satura iekļaušanu skolas izglītības materiālos vai televīzijas pārraidēs, kas paredzētas bērniem līdz 18 gadu vecumam. Jaunais likums Ungārijā stājās spēkā 8. jūlijā.

Kariņš Latvijas vārdā parakstījis atklātu vēstuli par jaunu Ungārijā pieņemtu likumu. NA prasa paskaidrojumus

25. jūnijā Nacionālā apvienība (NA) aicināja premjerministru Krišjāni Kariņu skaidrot viedokļa paušanu Latvijas vārdā saistībā ar jaunu Ungārijas likumu, ko Eiropas Komisija (EK) uzskata par tā dēvēto LGBTI (lesbietes, gejus, biseksuāļus, transpersonas un interseksuāļus) diskriminējošo.

Politiskā spēka pārstāve Laima Melkina sacīja, ka Kariņš Latvijas vārdā parakstījis atklātu vēstuli, kas tapusi, reaģējot uz jaunu Ungārijā pieņemtu likumu. Tas ļauj vecākiem pašiem izlemt, kādu seksuālo izglītību saņems viņu bērni, kā arī liedz nepilngadīgo vidū popularizēt homoseksualitāti, no bioloģiskā dzimuma atšķirīgu dzimumidentitāti un dzimuma maiņu.

NA norādīja, ka Latvijas vārdā parakstītā vēstule nav iepriekš apspriesta koalīcijas partneru vidū, tādēļ partija aicinās premjeru uz NA valdes un Saeimas frakcijas kopīgu sēdi, kas notika 28. jūnijā attālinātā formātā. Partijas ieskatā, ir nepieciešams premjera skaidrojums valsts nostājas paušanai par konkrēto jautājumu, kas iepriekš nav izdiskutēts.

Neilgi pēc Kariņa parakstītās vēstules Ogres tilts tiek izgaismots Ungārijas karoga krāsās

Paužot solidaritāti Ungārijā pieņemtajam pret LGBTQI+ kopienu vērstajam likumam, Ogres novads un Egils Helmanis sociālo tīklu vietnē "Facebook" pavēstīja, ka no 29. jūnija līdz 6. jūlijam vakarā Ogres tilts tiks izgaismots Ungārijas karoga krāsās.

Ogres novads sociālo tīklu vientē "Facebook" vēstīja: "Aktualizējot konservatīvu un gadu garumā pārbaudītu vērtību lomu mūsdienu ģimenē, kā arī paužot atbalstu Ungārijai par pieņemto likumu, kas ļauj vecākiem pašiem izlemt, kādas vērtības saņems viņu bērni, kā arī liedz nepilngadīgo vidū popularizēt homoseksualitāti, no bioloģiskā dzimuma atšķirīgu dzimumidentitāti un dzimuma maiņu, no 29. jūnija līdz 6. jūlijam līdz ar tumsas iestāšanos lokveida gājēju tilta un jaunā gājēju tilta arka iemirdzēsies Ungārijas karoga krāsās."

Arī Ogres mērs Egils Helmanis sociālo tīklu vientē "Facebook" komentējis tilta izgaismošanu:

"Savā iecietībā esam aizgājuši pārāk tālu! Ir robežas, kuras pārkāpt nedrīkst un nevajag!

22

Ja skolēnu dziesmu svētkiem ir jānotiek attālināti, bet seksuālo minoritāšu svētku gājiens drīkst notikt klātienē, tad te vairs nav runa pat par dubultiem standartiem, bet gan par satraucošu vērtību maiņu un vispārpieņemtu normu un vērtību diskriminēšanu!"

Ogres novada lēmums ir izraisījis plašu ažiotāžu sociālo tīklu lietotāju vidū. Zem Ogres novada ieraksta kāds sociālo tīklu lietotājs komentēja: "Savus politiskos uzskatus varētu paust, katrs pie savas mājas uzraujot gaisā karogu pēc sirds patikas. Savu politisko nostāju paust, izmantojot amatu un pilsētas infrastruktūru, kā arī līdzekļus ir vismaz nekorekti. Tas nav visu ogrēniešu viedoklis, lai šādi to prezentētu."

Kāda sociālo tīklu lietotāja rakstīja: "Tik superīgs mums mērs! Atbalsta ģimeniskas vērtības!"

Ogre neturpina cīņu par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu

Konkursam pieteikto pilsētu piedāvājumus Latvijā trīs dienas tiešsaistē vērtēja neatkarīgu ekspertu grupa, kuru veidoja Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzīja Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija (KM).

Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa Latvijā pirmajā kārtā piedalījās Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. KM norāda, ka jau pieteikšanās un sākotnējās atlases kritēriju izpilde Eiropas kultūras galvaspilsētas titula pretendentiem ir pozitīvs sasniegums, jo apliecina pilsētu spēju kultūras, ekonomikas un sociālajā jomā, vienlaikus padarot kultūru par savas ilgtermiņa attīstības stratēģijas daļu.

"Kultūra visos laikos ir bijusi cilvēku kopā un līdzās būšanas, iedvesmas un mierinājuma avots. Gan labos, gan ne tik labos laikos tā palīdz mums būt stiprākiem, uzturēt savas tradīcijas, bagātināties vienam no otra un virzīties tālāk savā attīstībā," komentēja EK pārstāvniecības vadītāja Latvijā Zane Petre.

Viņa uzskata, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva ir brīnišķīgs piemērs, kā var savu kultūru darīt plašāk zināmu, turpinot tradīcijas un radot no jauna, nest Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē.

Kultūras ministrija nesniedz konkrētu atbildi par to, vai lēmums saistīts ar Ogres tilta izgaismošanu Ungārijas karoga krāsās

Portāls "Apollo.lv" sazinājās ar Kultūras ministriju, vaicājot, vai šāds lēmums tika pieņemts, jo Ogres tilts tika izgaismots Ungārijas karoga krāsās. Uz jautājumu Kultūras ministrija atbildēja: "Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa pietiekumi tiek vērtēti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktiem kritērijiem: ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā, Eiropas dimensija, kultūras un mākslas saturs, izpildes spēja, sabiedrības iesaistīšana, pārvaldība.

No deviņām Latvijas pilsētām, kas bija iesniegušas pieteikumu konkursa priekšatlasei, dalību konkursā turpina četras: Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera. Augusta pirmajā pusē tiks publicēts žūrijas ziņojums ar īsu katras pilsētas pieteikuma vērtējumu un galvenajiem apsvērumiem tās virzīšanai vai nevirzīšanai uz tālāku dalību konkursā.

Konkursa žūrijā darbojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti ārvalstu eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzījusi Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija.

Komisijas darba valoda ir angļu valoda, taču gan pieteikumu prezentāciju laikā komisijai, gan rezultātu paziņošanas preses konferencē tika nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu valodā."

Ogres mērs pauž sarūgtinājumu par komisijas lēmumu

9. jūlijā Ogres mērs Egils Helmanis sociālo tīklu vietnē "Facebook" rakstīja: "Ogre ir kultūras galvaspilsēta! Saņēmām ziņu, ka atbildīgā komisija nolēmusi nepiešķirt Ogrei kultūras galvaspilsētas statusu. Tas nav īpašs pārsteigums, jo signāli par šādu iespējamību, kontekstā ar nesen rīkoto tilta izgaismošanu Ungārijas karoga krāsās, bija sasnieguši mani jau iepriekš."

Helmanis atklāja, ka par šo faktu jūtas skumji nevis neiegūtā statusa dēļ, bet gan tādēļ, ka komisijā izrādījušās, viņaprāt, "ne tikai modernajai un mirkļa konjunktūrai pakļāvīgas personas, bet arī tādas, kuras, lai īpaši uzsvērtu savu "mūsdienīgo" pasaules skatu, savu noraidošo attieksmi pret Ogres kandidatūru uzskatīja par nepieciešamu paust angļu valodā".

Portāls "Apollo.lv" sazinājās ar Ogres mēru Egilu Helmani, vaicājot par to, vai Ogre netika tālāk nominēta Eiropas kultūras galvespilsētas statusam, jo Ogres tilts tika izgaismots Ungārijas karoga krāsās, un kāpēc atbildīgā komisija pieņēma šādu lēmumu. Helmanis uz abiem jautājumiem atbildēja, ka vairāk komentēt situāciju varēs 6. augustā, kad atbildīgā komisija izskaidros savu lēmumu.