Visu savu dzīvi Kerola Anna Varburtone no Lielbritānijas paturēja prātā sapni par grāmatnīcas atvēršanu. Tiesa, ne vienmēr ļaujamies saviem sapņiem - bieži vien gluži vienkārši ceļā nostājas dzīve. Par ilgo ceļu līdz sapņa piepildīšanai un traģisko pieredzi, kas līdz tam noveda, vēsta portāls "The Guardian".

Nu jau 74 gadus vecā Kerola Anna ilgi loloto sapni par savu grāmatnīcu realizēja pirms desmit gadiem, taču sapņojusi par to bija visas dzīves garumā.

2010. gadā sieviete savās mājās zaudēja samaņu. Pēc tā viņas kājas bija divi nekam nederīgi locekļi, bet pati bija pievēmusi visu sev apkārt. Pēc kāda laika mediķi apstiprināja, ka sievietei ir auss iekaisums. Šī šķietami nenozīmīgā diagnoze izrādījās nopietna problēma, pēc kuras Kerolai bija jāmācās no jauna staigāt. 

Līdz tam sirmgalve 15 gadus bija strādājusi vadošā amatā Dienvidrietumu reģionālās attīstības aģentūrā. Pēc notikušā viņas meita padomāja un saprata - ir pienācis laiks mātei doties pensijā.

"Lūk, šeit ir daži nami pārdošanā.

Tā bija tīrākā veiksme un sakritība, ka viens no meitas parādītajiem namiem patiesībā bija veikaliņš ar nelielu dzīvokli virs tā," atminas Kerola.

5

Bijušās frizētavas telpas tirdzniecībā bijušas jau gadiem un tad, kad ar saviem jaunajiem spieķiem tās devās apskatīt Kerola, viņa telpas uzreiz iemīlēja.

"Tā bija dievīga vieta. Es uzreiz iemīlējos," viņa atzīst.

Kad sirmgalve darbā iesniedza atlūgumu, vadība viņai prasīja: "Un ko tu tagad darīsi?" Kerola drosmīgi atbildēja, ka viņai piederēs sava grāmatnīca, kas bija pirmā reize, kad viņa savu sapni izteica skaļi.

"Viss aizņēma aptuveni 12 nedēļas. Es pārdevu savu māju, iegādājos veikalu un pāris nedēļas pēc manas 65. dzimšanas dienas piedzīvoju savas grāmatnīcas atklāšanu," stāsta Kerola.

Viņa atklāj, ka grāmatas bijušas sievietes kaislība visu mūžu. Ar vecākiem pat bijusi tradīcija katru sestdienas rītu pēc iknedēļas iepirkšanās doties uz bibliotēku.

"Lai cik daudz grāmatu mēs nebūtu izlasījuši, mēs ņēmām un lasījām vēl," viņa stāsta.

5

Studentu gados, kad Kerola bija iestājusies Kembridžas universitātē, kur viņa studēja matemātiku, jaunā sieviete sāka pirkt grāmatas - ieradums, kas pieaugušo dzīvē rezultējās pamatīgos krājumos.

"Mūsu māja bija pilnīgi aizkrauta," viņa saka.

Arī bijušais vīrs dalījās par sievietes aizraušanos: "Lielākajā daļā istabu bija grāmatu kastes un grāmatām pildīti plaukti. Mums bija četru guļamistabu māja, un visas istabas sastāvēja no mazām ejām starp milzīgām grāmatu kaudzēm. Mūsu meitas to nevarēja ciest," viņš stāsta.  

Līdz brīdim, kad sapnis kļuva par realitāti un Kerolai bija pašai sava grāmatnīca, viņai bija 8000 līdz 9000 grāmatu, ar kurām veikalu piepildīt.

Lai arī Kerola sapņoja par darbu grāmatnīcā, viņa nebija rēķinājusies ar savu grāmatu pārdošanu. "Tas prasīja mazliet psiholoģiski piespiesties," viņa atzīst.

5

Viņas pirmais darījums nenāca viegli.

"Es kaut kā turējos pie tās grāmatas. Es teicu: "Jums tā patiks. Man tā ļoti patika, un ir mazliet grūti to atlaist." Mēs pasmējāmies, un es grāmatu visbeidzot atlaidu," stāsta Kerola.

"Joprojām ir sajūta, ka, pārdodot īpašu grāmatu, tiek piedzīvots tāds kā zaudējums - it kā kāda maza daļa no manis būtu atņemta. Tad es sev atgādinu: "Ļauj taču kādam citam no tās mācīties!" Tā ir pieaugšana," viņa stāsta.

Šogad neilgi pēc Kerolas 75. dzimšanas dienas tiks atzīmēta grāmatnīcas pastāvēšanas 10. gadadiena. Lai arī tā nenes ienākumus, arī zaudējumus tā nenodara, un pati Kerola uzskata, ka tā dod ko daudz vērtīgāku - draudzību. 

"Ir tik daudz cilvēku, kas regulāri, garām ejot, pabāž iekšā galvu, lai apvaicātos, kā es jūtos," priecājas Kerola.

Mierīgākas dienas, kurās klientu ir mazāk, sievieti nesatrauc. 

"Esmu tik laimīga šeit, starp lielajām grāmatu kaudzēm. Es vienkārši varu klejot apkārt, izvēlēties grāmatu un to izlasīt.

Es labprāt to darītu līdz pat savai pēdējai dienai.

5

Sajūta, ka šeit kāds var ienākt un atrast kaut ko, kas meklēts jau gadiem, ir brīnišķīga," viņa stāsta.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!