Kopš svētdienas, 18. jūlija, Baltijas jūrā novēroti vairāk nekā 20 ūdensstabi jeb virpuļviesuļi virs ūdens, liecina Eiropas Bīstamo vētru laboratorijas datubāzes informācija un iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos, vēsta Latvijas Televīzijas laika ziņu vīrs Toms Bricis.
Ūdensstabi rodas, kad virs sasilušajiem Baltijas jūras ūdeņiem uzvirzās vēsāka gaisa masa, kā tas noticis, beidzoties ilgajam šīs vasaras karstuma vilnim.
Siltie jūras virsējo slāņu ūdeņi silda vēso gaisu, tas strauji ceļas augšup, veidojas turbulence, kas labas apstākļu sakritības gadījumā izveidojas par virpuli.
Some more photos of today´s waterspouts over Gulf of Finland, seen from Eisma 20.07.2021. Photos: Sirle Sagur pic.twitter.com/sajlOr6T2d
— 🇪🇪 Kairo Kiitsak (@kairokiitsak) July 20, 2021
Ūdensstabi ir vizuāli iespaidīgi, taču lielākoties nav pārāk bīstami krastā esošajiem. Ja ūdensstabs sasniedz piekrasti, visbiežāk tas izgaist jau pludmalē un kāpu zonā, jo tā vienīgais enerģijas avots ir siltā ūdens virsma.
Šī dabas parādība Baltijas jūra ir ierasta un zināma jau kopš sen seniem laikiem. Piemēram, šī gadsimta sākumā Latvijas piekrastē dzīvojošie ūdensstabus sauca par "ūdensbiksām" un šāds nosaukums atrodams arī 1930. gadu populārzinātniskos izdevumos.
Another waterspout seen over the Gulf of Finland 21:26 EET. This picture has been taken in Kunda by Urmo Vilt. pic.twitter.com/2Pp7L5O57v
— 🇪🇪 Kairo Kiitsak (@kairokiitsak) July 20, 2021
Visbiežāk ūdensstabi veidojas vasaras beigās un rudens sākumā, bet pa kādam mēdz būt arī agrāk vasarā un pavasarī, kā arī vēlā rudenī, bet ziemā, kad ūdens ir auksts vai jūra ir pat ledus klāta, virpuļi neveidojas.
Ūdensstabi var būt bīstami jūrā esošajiem, īpaši nelielām laivām vai jahtām.
Waterspouts over the Baltic Sea yesterday 19.07.2021. Photos: Olli Vesanto pic.twitter.com/wuPop9sFBd
— 🇪🇪 Kairo Kiitsak (@kairokiitsak) July 20, 2021
Sunset waterspout seen from Mahu, Northern Estonia 22:00 EET. Photo: Marelle Laever pic.twitter.com/bLmVhBP2Vk
— 🇪🇪 Kairo Kiitsak (@kairokiitsak) July 20, 2021
