FOTO ⟩ Iespaidīgi! Baltijas jūrā pēdējo dienu laikā novēroti vairāk nekā 20 ūdensstabi, dažviet manīti pat vairāki stabi vienlaikus

FOTO: Kairo Kiitsak/Twitter

Kopš svētdienas, 18. jūlija, Baltijas jūrā novēroti vairāk nekā 20 ūdensstabi jeb virpuļviesuļi virs ūdens, liecina Eiropas Bīstamo vētru laboratorijas datubāzes informācija un iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos, vēsta Latvijas Televīzijas laika ziņu vīrs Toms Bricis.

Ūdensstabi rodas, kad virs sasilušajiem Baltijas jūras ūdeņiem uzvirzās vēsāka gaisa masa, kā tas noticis, beidzoties ilgajam šīs vasaras karstuma vilnim.

Siltie jūras virsējo slāņu ūdeņi silda vēso gaisu, tas strauji ceļas augšup, veidojas turbulence, kas labas apstākļu sakritības gadījumā izveidojas par virpuli.

Ūdensstabi ir vizuāli iespaidīgi, taču lielākoties nav pārāk bīstami krastā esošajiem. Ja ūdensstabs sasniedz piekrasti, visbiežāk tas izgaist jau pludmalē un kāpu zonā, jo tā vienīgais enerģijas avots ir siltā ūdens virsma.

Šī dabas parādība Baltijas jūra ir ierasta un zināma jau kopš sen seniem laikiem. Piemēram, šī gadsimta sākumā Latvijas piekrastē dzīvojošie ūdensstabus sauca par "ūdensbiksām" un šāds nosaukums atrodams arī 1930. gadu populārzinātniskos izdevumos.

Visbiežāk ūdensstabi veidojas vasaras beigās un rudens sākumā, bet pa kādam mēdz būt arī agrāk vasarā un pavasarī, kā arī vēlā rudenī, bet ziemā, kad ūdens ir auksts vai jūra ir pat ledus klāta, virpuļi neveidojas.

Ūdensstabi var būt bīstami jūrā esošajiem, īpaši nelielām laivām vai jahtām.