Atlēti, kuri startēja olimpiskajā boksa turnīrā, ilgus gadus tika dēvēti par "amatieriem". Arī tādi leģendāri bokseri kā Floids Meivezers, Muhameds Ali, Vladimirs Kļičko un citi olimpiskajās spēlēs ringā kāpa "amatiera" statusā. Bet, kā tad dažiem no visu laiku lielākajiem boksa spīdekļiem ir veicies četrgades lielākajā sporta notikumā?

Protams, ne katra boksa leģenda ir startējusi olimpiskajās spēlēs. Piemēram, Maiks Taisons jau 19 gadu vecumā bija pasaules boksa čempions un amatiera statusā startēja vien jaunatnes olimpiskajās spēlēs. Savukārt mūsdienu supersmagā svara superzvaigzne Taisons Fjūrijs nespēja kvalificēties 2008. gada olimpiskajām spēlēm.

Tomēr profesionālajā boksā netrūkst zvaigžņu, kuras savu spēkus reiz izmēģinājušas arī olimpiskajās spēlēs.

Kasiuss Klejs

Lasītājiem, kuri ar boksa vēsturi nav tik pazīstami, šis uzvārds, iespējams, šķitīs svešs. Tomēr tieši tā sauca 1960. gada Romas olimpisko spēļu uzvarētāju. Vien četrus gadus vēlāk šis bokseris pieņēma vārdu, ko atpazīst gandrīz katrs - Muhameds Ali.

Klejs finālā pārliecinoši uzveica poli Zbigņevu Pjetržikovski. Tomēr amerikāņa triumfs olimpiskajā turnīrā bija apdraudēts vēl pirms tā sākuma. Klejs bija ļoti tuvu, lai pieņemtu lēmu nedoties uz Romu, jo viņam ļoti bija bail no lidojumiem. Par laimi viņam pašam un boksa sportam, Klejs lidojumu veica, tiesa, no iekāpšanas lidmašīnā līdz pat izkāpšanai no tās viņš neesot novilcis izpletni...

Vilberts Makgvairs, Kasiuss Klejs un Edvardss Kruks

FOTO: AP/Scanpix

Rejs Lenards 

Par "Cukuru" dēvētais Rejs Lenards uzskatāms par vienu no visu laiku tehniskākajiem bokseriem šī sporta vēsturē. Šo apgalvojumu viņš pilnībā attaisnoja 1976. gada Monreālas olimpiskajās spēlēs.

Amerikāņu bokseris, kurš uzskatāms par pasaules boksa vienu no galvenajiem flagmaņiem pēc Muhameda Ali ēras, aizkļuva līdz finālam, kur viņam pretim stājās kubietis Andress Aldama.

Olimpiskajā boksā vairumā gadījumu uzvarēs tieši bokseris, kurš ir tehniski apdāvinātāks par pretinieku. 1976. gada olimpiskā turnīra finālā tas bija Lenards, kļūstot par olimpisko čempionu.

Rojs Džounss jaunākais un Lenokss Luiss

1988. gada Seulas olimpiskajās spēlēs startēja tādas divas boksa leģendas kā Rojs Džounss jaunākais un Lenokss Luiss. Tiesa, abi bokseri šodien var lepoties ar atšķirīga kaluma olimpiskajām medaļām.

Luiss Triumfēja smagā svara turnīrā, cīņā par zeltu uzveicot amerikāni Ridiku Bouvu. Abi bokseri pašās labākajās attiecībās nebija arī savu karjeru turpinājumā. Luiss šajās olimpiskajās spēlēs pārstāvēja Kanādu, lai gan viņam ir gan Lielbritānijas, gan Kanādas pilsonība.

Savukārt Rojs Džounss jaunākais, kurš savu karjeru noslēdza smagajā svarā, 1988. gada olimpiskajās spēlēs startēja 69,9 kilogramu divīzijā. Viņam izdevās aizkļūt līdz pat finālam, tiesa, tur leģendārais bokseris piedzīvoja zaudējumu pret vietējo bokseri Parku Si-Huņu.

Vairuma apskatnieku acīs Džounss šo cīņu uzvarēja pārliecinoši, bet tiesneši lēmumu pieņēma par labu vietējam bokserim. Pēcāk parādījās ziņas, ka Korejas olimpisko spēļu organizatori pirms cīņas ietekmēja tiesnešu lēmumu, tomēr Starptautiskā Olimpiskā komiteja šādam apgalvojumam pierādījumus tā arī neatrada.

Džounsa un Si-Huņa cīņa tiek uzskatīta par vienu no visu laiku lielākajām "zādzībām" profesionālajā sportā.

Vladimirs Kļičko un Floids Meivezers

Runājot par "zādzībām" boksa ringā... Nākamā pietura šajā sarakstā ir 1996. gada Atlantas olimpiskās spēles, kurās startēja arī savas profesionālās karjeras laikā neuzvarētais Floids Meivezers.

Jaunā amerikāņa rezultāti olimpiskajās spēlēs gan nebija tik spoži kā viņa profesionālā karjera. Pusfinālā Meivezers piedzīvoja sāpīgu zaudējumu pret bulgāru Serafivu Todorovu. Tomēr arī šajā cīņā vairums boksa apskatnieku uzvaru atdeva Meivezeram. Tajā vakarā par Meivezera uzvaru bija pārliecināts pat ringa tiesnesis, kurš instinktīvi pacēla amerikāņa roku, neskatoties uz to, ka uzvarētājs bija viņa pretinieks.

Meivezers Atlantā izcīnīja bronzu, bet viņa emocijas pēc zaudējuma Todorovam ļoti precīzi parādīja, cik sāpīga un negodīga jaunajam bokserim šķita šī neveiksme.

Video: Meivezera un Todorova cīņa

1996. gada olimpiskajās spēlēs supersmagā svara kategorijā startēja arī leģendārais Vladimirs Kļičko, kurš savas profesionālās karjeras laikā 69 cīņās piedzīvoja vien četras neveiksmes.

Arī 1996. gada olimpiskajās spēlēs Kļičko demonstrēja savas spējas un izcīnīja zelta medaļu, finālā uzveicot Tongas bokseri Tī Volfgremu.

Deontejs Vailders un Vasīlijs Lomačenko

Ar mežonīgo sitiena spēku apveltītais Deontejs Vailders tiek dēvēts par Bronzas bombardieri. Izrādās, ka šīs iesaukas pirmsākumi meklējami 2008. gada olimpiskajās spēlēs. 

Vailders Pekinā izcīnīja bronzas medaļu, jo pusfināla cīņā bija spiests atzīt itāļa Klementa Russo pārākumu.

2008. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās arī veiklais ukraiņu bokseris Vasīlijs Lomačenko. Ņemot vērā, ka Ukrainas boksera oficiālā amatiera karjeras bilance ir 396 (!) uzvaras un viens zaudējums, viņa triumfs olimpiskajā turnīrā šķita tikai pašsaprotams. Zelta medaļu Lomačeno pārliecinoši izcīnīja arī 2012. gada olimpiskajās spēlēs.

Entonijs Džošua

Mūsdienu boksa supersmagā svara, iespējams, lielākā zvaigzne Entonijs Džošua startēja 2012. gada olimpiskajās spēlēs.

Savu skatītāju priekšā atlētiskais brits izcīnīja zelta medaļu, finālā uzveicot itāļu boksa leģendu Roberto Kamareli.

Entonijs Džošua

FOTO: Reuters/ScanPix

Klaresa Šīldsa

Džeika Šīldsa uzskatāma par vienu no dominējošākajām sievietēm mūsdienu cīņas sportā. Salīdzinoši nesen amerikāniete ar uzvaru debitēja jaukto cīņas mākslu (MMA) sportā.

Ja Šīldsas MMA karjera vēl ir tikai tās pašā sākumā, tad boksa ringā viņa uzskatāma par visu laiku labāko sieviešu cīkstoni. To apliecina arī viņas zelta medaļas 2012. un 2016. gada olimpiskajās spēlēs.

Klaresa Šīldsa

FOTO: AFP/SCANPIX

Apskatot šo bokseru sasniegumus profesionālajā sportā, ir grūti noticēt, ka viņi reiz uz sporta augstākās skatuves tika dēvēti par amatieriem. 2016. gadā gan tika pieņemts lēmums, ka olimpiskajās spēlēs varēs startēt arī sportisti, kuri jau uzsākuši savu profesionālo karjeru boksā.