FOTO ⟩ "Tu nekad nezini, kura var būt pēdējā reize!" Pireneju kalnos mīklainos apstākļos pazūd sieviete (4)

Dens sarunā ar BBC aprakstīja, ko viņš ir piedzīvojis kopš Esteres pazušanas. Vīrietis uztraucās, ka Estere, iespējams, bija nolaupīta vai vēl ļaunāk - gājusi bojā.

"Man un Esterei bija neliela tradīcija - katru reizi, kad devāmies piedzīvojumos vienatnē, mēs sacījām: "Tu nekad nezini, kura var būt pēdējā reize!"," sacīja Dens.

Novembrī, kad Estere devās pārgājienā, pāris tāpat turpināja komunikāciju ar video zvanu palīdzību, kā arī sieviete dalījās ar fotogrāfijām.

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Esther & Dan (@estheranddan)

Pāris savās attiecībās bija izveidojuši uzticību, jo iepriekš septiņus gadus ceļoja apkārt kemperī. Pat tad, kad Estere jau mēnesi ceļoja vienatnē Pireju kalnos, pāris skaitīja dienas, kad atkal varēs satikties.

Kad Estere nesazinājās ar Denu dienā, kad viņa solīja atgriezties, vīrietis sāka uztraukties, taču viņš mierināja sevi ar domu, ka viss būs kārtībā.

"Es uztraucos vairākas dienas pēc mūsu pēdējās sarakstes. Tajā brīdī viņa bija sasniegusi Pic de Sauvegarde kalnu. Tas notika 2020. gada 22. novembrī. Es cienīju viņas neatkarību. Satraukums ir daļa no šāda brīva dzīvesveida," sacīja Dens.

Pirmajā dienā pēc ziņošanas par Esteres pazušanu Dens nervozi staigājis pa māju, kravāja mantas un atbildēja uz glābēju uzdotajiem jautājumiem.

"Es sev teicu, ka viņa tiks ātri atrasta. Nodomāju, ka viņa ir tikai savainojusies un ātri nokļūs drošībā," atminējās Dens.

"Pirmā Esteres pazušanas diena pagāja un es sāku krist panikā. Sāku domāt, ka viņu nevarēs tik viegli atrast un tas bija ļoti mokoši," stāstīja Dens.

Viņš izmisīgi vēlējās kaut ko darīt lietas labā un nolēma noīrēt mašīnu, lai dotos kalnos. Denam šķita, ka kaut kā darīšana palīdzēs novērst domas.

"Atgriežoties mājās, es sabruku uz iebraucamā ceļa. Saritinājos kamolā un nākamo pusotru stundu pavadīju guļot zemē un raudot," atminējās Dens.

Esteres pazušana vīrieti nomocīja turpmākos mēnešus. Laika posmā no 2020. gada decembra līdz 2021. gada martam, kad Pireneju reģionu klāja bieza sniega sega, Dens staigāja pa Notingemšīras ielām un centās "nosist" laiku. 

Dena ģimene uztraucās par viņu un uzmanīja, jo ar katru dienu vīrietis izskatījās arvien sliktāk. Viņa bārda kļuva arvien garāka un maisiņi zem acīm izteiktāki.

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Esther & Dan (@estheranddan)

Ilgā gaidīšana beidzās pavasarī un Dens atgriezās Pireneju reģionā. Kopš tā laika viņš ir nostaigājis vairāk nekā 1100 kilometrus, meklējot Esteri vairāku kilometru rādiusā ap viņas maršrutu.

Dens sprieda: "Katru soli, kuru spēru, es domāju - ja viņa nokrita, kur viņa piezemējās?"

"Brīžos, kad nemeklēju Esteri, visu laiku prātoju neskaitāmās iespējas, kas noticis ar manu mūža mīlestību," stāstīja vīrietis.

Kad sniegs atkal nokusa, darbu atsāka glābēju meklēšanas grupa, kas kopā ar suņiem un helikopteriem pārmeklēja reģionu. Meklēšanas rezultāti gan rezultātus nedeva.

"Cilvēki reizēm saka, ka ceļotāji mēdz vienkārši izgaist, un tas šķiet loģiski. Taču pēc mirkļa tu atskārt, ka tam vispār nav nekāda izskaidrojuma," domāja Dens.

Viņš uzskata, ka katra šāda mīklainā pazušana ir jāizpēta specifiski - apkārtējās vides reljefs, ceļotāja aprīkojums, cik pieejami ir ceļi un to pieejamība uz apkārtējiem ciematiem, telefona signāls, laikapstākļi, pazudušā cilvēka iepriekšējā pieredze un citas lietas.

"Esteres gadījumā visi šie faktori ir zināmi. Viņas maršruts atradās starp diviem ceļiem piecu kilometru atstatumā: viens atradās Francijā, bet otrs Spānijā," stāstīja Dens.

Viņš norādīja, ka arī laikapstākļi esot bijuši pateicīgi, jo nokrišņu ir bijis maz. Tāpat viņai līdzi bija kvalitatīvs izdzīvošanas aprīkojums - viss, kas nepieciešams, lai sasildītos un nožūtu daudz sliktākos laikapstākļos.

Tāpat arī takas šajā reģionā ir labas un viegli izsekojamas pat tumsā. Arī lielākajā daļā Esteres maršruta telefona signāls bija gana labs. "Ja es būtu zinājis, ka šeit ir tik labs laiks, tad ziņotu par viņas pazušanu divas dienas agrāk."

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Esther & Dan (@estheranddan)

"Lai gan Estere atradās kalnos, viņa tomēr necīnījās ar Himalaju kalnu virsotnēm. Viņa staigāja pa takām, kurās vasarās bērni dodas pārgājienos ar saviem vecākiem. Takas atradās tuvu apkārtējiem ceļiem," norādīja Dens.

"Visi šie sīkumi ir mazsvarīgi, kas noved pie vienkāršas fizikas - ja kāds nokrīt, tad viņš nonāks līdz vietai, kur atpūsties," secināja vīrietis.

Dens ir līkumojis cauri mežiem, šķērsojis akmeņu laukus, izstaigājis neskaitāmas mazās ielejas vairāku kilometru attālumā no takām.

"Vienīgās teritorijas, kas nav izpētītas, ir mazie kalnu ezeri. Tiesa, tie parasti kristāldzidri un sekli," Dens sacīja BBC.

Augstāk kalnos ir izaicinošākas takas un virsotnes, taču tās nebija pieejamas sniega dēļ laikā, kad Estere bija pārgājienā.

"Neskatoties uz intensīvajiem meklēšanas darbiem bez rezultātiem, Francijas un Spānijas policija uzskata, ka noticis negadījums, kuru viņi nespēj izskaidrot.

Pirms vairākiem mēnešiem viņi pārtrauca brīvprātīgo meklēšanu," stāstīja vīrietis.

Izšķiršanās par to, vai Esteres pazušana ir saistīta ar negadījumu vai noziegumu, ir varbūtīga. Tā kā nav pārliecinošo pierādījumu par viņas pēdējo zināmo atrašanās vietu, policija balstās uz savām zināšanām par to, kā tiek pastrādāts vairums noziegumu.

"Šajā gadījumā noziedzīgs nodarījums, visticamāk, nav pastrādāts, tomēr mēs nevaram izslēgt šādu varbūtību. Mēs vairāk sliecamies uz nelaimes gadījumus," norādīja likumsargi.

"Lai gan es ļoti cienu Francijas un Spānijas policijas darbu šajā sakarā, es nespēju pieņemt šādu viedokli," teica Dens.

Tā kā Dens ir pavadījis daudz laika meklējot Esteri, viņš vairāk tic versijai par noziedzīgu nodarījumu, nevis nelaimes gadījumu.

Estere bija vientuļa, atraktīva, pašpārliecināta sieviete, kura viegli spēja komunicēt ar svešiniekiem. Visas pieredzes ar svešiniekiem pēdējo desmit gadu laikā Esterei radīja uzticības sajūtu svešiniekiem - ja būs nepieciešams, viņi palīdzēs.

"Laikā, kad Estere devās pārgājienā, šajā reģionā bija medību sezona. Tiesa, Francijas teritorijā bija ieviesta karantīna, kas nozīmē, ka cilvēku plūsma noteikti bija mazāka," secināja Dens.

Iedzīvotāji ir ziņojuši par aculieciniekiem, taču ir nepieciešami telefonu dati, lai noskaidrotu, kuras personas tieši atradās šajā reģionā.

"Esteres ģimene un es saprotam, ka iespēja atkal viņu satikt ir ļoti minimāla, taču tā kā nav nekādu kategorisku pierādījumu, cerība, ka viņa ir dzīva, pastāv," norādīja Dens.

"Daudzi draugi man ir teikuši, ka tas, ko daru ir kā meklēt adatu siena kaudzē. Es nepiekrītu, taču, ja šī analoģija strādā, tad es teiktu, ka atrast adatu siena kaudzē ir iespējams, ja meklē," teica Dens.

Jaunākā informācija par Esteres pazušanu

Šī gada jūlijā tika atrasts kaula fragments. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka tas pieder 37 gadus vecajai Esterei.

Aizjūras krīzes atbalsta labdarības centra pārstāvis sacīja, ka sievietes dzīvesbiedrs ieraudzīja savas draudzenes mirstīgās atliekas atrada 9. augustā netālu no vietas, kur iepriekš tika atrasts kaula fragments.

Tulūzā strādājošais britu žurnālists Kriss Bokmens sacīja, ka Francijas policijas veikto sievietes meklēšanu aizkavēja pērkona negaisi un vairākas meklēšanas un glābšanas operācijas.

Žurnālists atsaucās uz franču tiesneša teikto, ka policisti ir sākuši vākt grūti sasniedzamajā notikuma vietā esošos priekšmetus. Lietas tiks analizētas, izmantojot DNS. Savukārt helikopters tiks izmantots gadījumos "ja tas būs nepieciešams".

Savukārt 12. augustā Francijas policija pārvietoja Esteres mirstīgās atliekas.