Otrdien, 27. jūlijā, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļa sadarbībā ar Veselības ministriju rīkoja preses konferenci, kurā tika sniegtas atbildes uz iedzīvotāju visbiežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar vakcināciju pret Covid-19. Portāls "Apollo.lv" piedāvā apkopojumu no preses konferences.

Sadarbībā ar nozares ekspertiem projekta nodaļas pārstāvji sagatavoja atbildes par populārākajiem mītiem par vakcināciju pret Covid-19, kā arī vizuālos materiālus.

Preses konferencē piedalījās:

  • Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja prof. Dace Zavadska;
  • Ģimenes ārsts, Lauku ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs;
  • Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja prof. Juta Kroiča;
  • Anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis;
  • Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra kardiologs prof. Kārlis Trušinskis.

Kāpēc valstīs, kur ir liela vakcinācijas aptvere, Covid-19 atkal sāk izplatīties?

Zavadska norādīja, ka šajā gadījumā jāsaprot, ka ir centieni "izķert" katru inficēšanās gadījumu, kā rezultātā arī rodas šī statistika. "Ja mēs skatāmies uz to, cik smagi cilvēki šajās valstīs saslimst, tad tur ir cita aina - visi šie gadījumi ir vieglā formā vai asimptomātiski. Katrā gadījumā ne Izraēlā, ne Islandē, ne Lielbritānijā nepieaug stacionēto pacientu skaits."

Viņa arī norādīja, ka šie inficēšanās gadījumi novēroti gados jaunu cilvēku vidū un tāda aina sastopama arī Latvijā.

Profesore Kroiča papildināja: "Ko nozīmē, ka slimo daudzi? Piemēram, Izraēlā ir deviņi miljoni iedzīvotāju un vakcinācijas aptvere ir aptuveni 54%-55% cilvēku. Tas nozīmē, ka nevakcinēti ir trīs līdz četri miljoni cilvēku, kuros ietilpst bērni."

"Iedzīvotāju skaita ziņā tas ir tikpat daudz, cik Latvijā un Igaunijā kopā. Iedomāsimies, ka šie iedzīvotāji nav vakcinēti un, vai tādā gadījumā vīrusam nebūs, kur "ieskrieties"? Tas pats ir arī Maltā un citās valstīs.

Viņa minēja, ka Kipra, Malta un citas dienvidu valstis ir satrauktas par saslimstības rādītāju pieaugumu, jo šīs valsts jūnijā bija plaši atvērtas tūristiem.

"Malta bija starp tām valstīm, kuras ieceļotājiem neprasīja būt vakcinētiem. Pašlaik situācija ir mainījusies un pieprasa tūristiem būt vakcinētiem. Tātad arī procesā valsts var pieņemt atšķirīgus lēmumus," piebilda profesore.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka laika posmā no 2020. gada 28. decembra, kad Latvijā sākās vakcinācija pret koronavīrusu, līdz aptuveni jūlija vidum hospitalizēti ir 11 440 pacienti. No šiem stacionētajiem pacientiem 97% jeb 11 115 ir bijuši nevakcinēti cilvēki. Tieši šādi paši dati šajā laikā posmā ir par mirušajiem - 2480, no kuriem 2411 nebija vakcinēti.

Kāpēc jāvakcinējas tiem, kam jau ir antivielas?

"Ir tā, ka antivielas nav noteicošais aizsardzības rādītājs. Visticamāk, cilvēks nav jutis to, ka ir pārslimojis koronavīrusu, bet viņam ir konstatētas antivielas. Līdz ar to ir jāsaprot, kāds tests un kur tas ir veikts. Es teiktu, ka uz antivielām vien mēs paļauties nevaram", minēja Kroiča.

"Nav arī noteikts, cik daudz antivielas būtu vajadzīgas, lai cilvēks būtu imūns pret Covid-19," piebilda Zavadska.

Ko darīt, ja vakcinācija veikta ar divām "AstraZeneca" potēm un aizsardzība pret Delta variantu ir aptuveni 60%? Gatavoties trešajai potei vai kāda cita ražotāja vakcīnai?

Dzalbs norādīja, ka arvien vairāk pienāk dati par vakcīnu efektivitāti pie dažādiem variantiem. "Aplūkojot datus, varam secināt, ka tik un tā vīrusa vektora un mRNS vakcīnas pasargā mūs no smagas slimnīcas gaitas un nokļūšanas stacionāros."

Kroiča minēja, ka katru dienu parādās jauni dati no ārzemēm. "Cilvēki šo situāciju, iespējams, pārprot, jo 64% nozīmē, ka cilvēkam ir iesnas, viņš jūtas nedaudz sasirdzis. Viņam veic šo pārbaudi un rezultāts ir pozitīvs, bet viņš nenonāk slimnīcā."

Kroiča, atsaucoties uz Skotijas datiem, norāda, ka šajā brīdī tie vairs neesot 64%, bet gan no 79% līdz 88%. "Izraēla iepriekš arī ziņoja par 60%, tur gan pārsvarā ir "Pfizer" vakcīna, taču dati ir precizēti un pašlaik 93% gadījumu cilvēki tiek pasargāti no hospitalizācijas."

Ko darīt, ja pēc vakcinācijas ir slikta pašsajūta? Kurā brīdī jāsāk uztraukties, ja sliktā pašsajūta nav pārgājusi?

Fūrmanis norādīja, ka šajā situācijā tas neesot nekas pārdabisks vai neparasts.

"Vienkāršiem vārdiem runājot - sliktā pašsajūta norāda uz imunitātes veidošanos. Tas ir veids, kā organisms reaģē uz vakcīnu un veido antivielas, kamēr imunitāte nostiprinās."

43

Viņš piebilda, ka no tā nav jābaidās un tam nevajadzētu būt iemeslam, lai nevakcinētos. Tāpat Fūrmanis ieteica konsultēties ar ģimenes ārstu.

"Ir grūti prognozēt, kad cilvēkiem jāsāk uztraukties, jo [sliktāka] pašsajūta pēc potes var ilgt no dažām stundām līdz pat vairākām dienām.

43

Tipiskos gadījumos notiek strauja pašsajūtas pasliktināšanās, kam seko uzlabojums. Ja parādās kaut kas netipisks, piemēram, roku/kāju tirpšana, spēcīgas galvassāpes, tad ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai jāzvana uz tālruni 113," teica Fūrmanis.

Vai vakcīnas var ietekmēt reproduktīvo sistēmu un grūtniecības iestāšanos?

Vakcīnas, kas radītas pret Covid-19, nevar ietekmēt reproduktīvo sistēmu, turklāt tām nav ietekmes uz grūtniecības iestāšanos vai augļa attīstītību, Veselības ministrijas rīkotajā vebinārā pavēstīja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.

Eksperte skaidroja, ka vakcīnas, kas radītas pret Covid-19, nav "dzīvas", proti, tajās nav reāla SARS-CoV-2 vīrusa. Tā vietā ražotāji "Pfizer"/"BioNTech" un "Moderna" izmantojuši mRNS tehnoloģiju, savukārt "AstraZeneca" un "Johnson& Johnson" - vektoru tehnoloģiju. Abos gadījumos vakcīnā nav sastopams SARS-CoV-2 vīruss.

Taču, kā atzīmēja Zavadska, "dzīvo" vakcīnu gadījumā pēc injekcijas vīruss tomēr nedaudz turpina vairoties, līdz ar to kā papildu piesardzības mērs šajā gadījumā ir ieteikums mēnesi atturēties no grūtniecības iestāšanās. Vakcīnu pret Covid-19 gadījumā šāda ieteikuma nav, tās nav "dzīvas" un tām "nav iespējams arī bioloģiski ietekmēt reproduktīvo sistēmu, augļa attīstību vai grūtniecības iestāšanos", norādīja eksperte.

"Kā jebkurš medikaments arī vakcīnas viennozīmīgi, pirms tās tiek reģistrētas, tiek pārbaudītas pētījumos. Tajos arī vērtē ietekmi uz augli un reproduktīvo sistēmu, taču šīm vakcīnām pret Covid-19 dati apliecina, ka ietekmes nav," stāstīja Zavadska.

Kā iespējams tik ātrā laikā izstrādāt vakcīnu pret Covid-19? Kā var zināt, ka pēc desmit gadiem nebūs nekādas blaknes?

"Šīs vakcīnas nav izstrādātas ļoti ātri," norādīja Kroiča. "Iestrādnes ir jau no 1986. gada un 1990. gada. Tātad zinātnieki pie tā jau ir strādājuši ļoti sen. Savukārt jau 2016. gadā tika radīts vektora vakcīnas paraugs, kurā varēja iestrādāt konkrēto vīrusa elementu - proteīns S."

Viņa minēja, ka "tikko kā bija publicēts koronavīrusa genoms 2020. gada janvāra pašās pirmajās dienās. Pēc tam tika izņemts "Ahilleja papēdis", S proteīns, kas tika ievadīts iepriekš minētajā vakcīnas paraugā".

"Turpmākajā vakcīnas izstrādes procesā bija gan nauda, gan notika visu lielo uzņēmumu apvienošanās, lai radītu vakcīnu," teica Kroiča.

Zavadska skaidroja par vakcīnu blaknēm ilgākā laika periodā: "Vakcīnām, ejot uz reģistrāciju, blaknes, nevis sagaidāmās reakcijas, parādās aptuveni sešas līdz astoņas nedēļas pēc devas saņemšanas. Tas ir minimālais laiks, kad drīkst reģistrēt vakcīnu."

Viņa piebilda, ka reģistrācijas process noticis tāpat kā tas notiek citiem medikamentiem.

Kāpēc ir jāvakcinējas pret Covid-19, ja cilvēks jau ir vīrusu pārslimojis?

Zavadska norādīja, ka šī nebūs pirmā infekcija pasaulē, pēc kuras pārslimošanas cilvēks iegūst stabilu aizsardzību vairāku vai viena gada garumā.

"Vakcīnas radītā aizsardzība ir ilgāka un noturīgāka, kas arī nav pirmais šāds gadījums. Tieši tik vienkārši tas ir," minēja Zavadska.

Ko liecina statistika, kad gadījumu skaits pieaug, bet stacionēto pacientu skaits mazinās?

"Visticamāk, jaunie inficēšanās gadījumi ir saistīti ar gados jaunajiem cilvēkiem, jo, kā zināms - tad šī grupa slimo vieglāk un hospitalizācija ir nepieciešama retāk. Līdz ar to vīruss turpina izplatīties, kā rezultātā aug inficēto gadījumu skaits," skaidroja Kroiča.

Profesore skaidroja, ka saslimšana ar Delta variantu atšķiras no saslimšanas ar Alfa variantu. "Reprodukcijas skaitlis, kas norāda, cik viens cilvēks var inficēt citus, ir būtiski atšķirīgs."

Alfa varianta gadījumā viens cilvēks var inficēt divus citus, bet Delta varianta gadījumā tie no sešiem līdz astoņiem cilvēki, tā kā tas ir vējbaku gadījumā, sacīja Kroiča.

"Šie ir ļoti "lipīgi" vīrusi. Tagad Delta variants arī izplatās, piemēram, ja ir šie septiņi inficētie, tad pēc četrām dienām šis skaits dubultosies, vēl pēc četrām dienām klāt nāks vēl septiņi cilvēki un tā tas turpināsies. Tie ir pilnīgi citi skaitļi nekā Alfa varianta gadījumā," skaidroja Kroiča.

Vairāk jautājumus un atbildes par vakcīnām un vakcinācijas procesu meklē šeit.

Video: preses konference "Uzdod savu jautājumu ekspertiem"