/nginx/o/2021/06/16/13852426t1hcb2b.jpg)
Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk būs tiesības publiskot informāciju par negodprātīgiem uzņēmējiem. Nodokļu iekasētāji varēs izpaust, kāpēc kādam uzņēmējam atteikta pievienotās vērtības nodokļa atmaksa, atklāt arī audita laikā konstatētos pārkāpumus. Šādā veidā dienests cer gan mazināt ēnu ekonomiku, gan arī uzlabot savu reputāciju. Uzņēmēju pārstāvji gan par šādu praksi ir skeptiski, vēsta raidījums "TV3 Ziņas".
5. augustā spēkā stāsies divus gadus vētītie grozījumi likumā par "Nodokļiem un nodevām", kas Valsts ieņēmumu dienestam dos tiesības publiskot informāciju par nodokļu iekasētāja pieņemtajiem lēmumiem.
Proti, ikvienam būs publiski pieejama informācija par juridisko personu nodokļu un muitas jomas pārkāpumiem, tostarp par aplokšņu algu un melno grāmatvedību skandāliem.
VID vadītāja akcentē, ka gadiem ilgi nodokļu administratoram ir bijis liegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju. Šāda situācija ir devusi "zaļo gaismu" dažādām spekulācijām.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Jaunzeme stāstīja: "Publiski jebkurš nodokļu maksātājs varēja nomelnot gan rīcības, gan arī iemeslus, kāpēc VID pie viņa ir vērsies vai veicis pārbaudes, un mums nebija tiesību izpaust nekādu informāciju un objektīvi sabiedrību informēt, ka konkrētais nodokļu maksātājs jau ilgstoši nemaksā nodokļus, vai arī cenšas iegūt PVN priekšnodokli nepamatoti. Ja nodokļu maksātājs izplatīs melīgu vai nepatiesu informāciju par to, ko ieņēmumu dienests ir darījis, mēs būsim tiesīgi sniegt informāciju."
Kā piemēru Jaunzeme min situāciju ar dīkstāves pabalstu izmaksu atteikumiem, kas bieži vien radīja pamatīgu sašutumu sociālajos tīklos. Toreiz VID darbiniekiem tika atļauts šajos specifiskajos gadījumos runāt.
"Kopš pirmās dienas, kad tas bija iespējams, šādi uzbrukumi ar melīgu interpretāciju būtiski samazinājās, jo uzņēmējiem bija skaidrs, ka mēs nāksim klajā arī ar savu informāciju.
Mums bija vairāki gadījumi ar dīkstāves pabalstiem, īpaši ar nelegāli nodarbinātajiem, kuriem tika atteikts. Sabiedrība, protams, uztvēra to dažādi, bet tajā pašā laikā varējām izskaidrot, kāds ir iemesls," teica Jaunzeme.
Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja min, ka šīs tiesības var radīt būtisku pavērsienu godprātīgas nodokļu nomaksas uzlabošanā, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanā. Lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā gan ir skeptiska pret jauno likuma normu, norādot, ka šāda prakse var kaitēt uzņēmēju reputācijai.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis teica: "Tās kājas aug no 2018. gada, kad virkne uzņēmēju bija sākuši publiski runāt par lietām, kuras ir VID pārbaudēs, un VID atkal teica, ka nevar komentēt, jo aizliedz likums. Šobrīd to atļauj, mūsu piedāvājums bija, ka VID varētu komentēt tās lietas, kurās paši uzņēmēji publiski sāk runāt. Tas būtu korekti, bet šobrīd varēs runāt par jebkuru lietu."
Vienlaikus Rostovskis akcentē, ka nereti VID ierosinātajos procesos uzņēmēji uzvar, tāpēc Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikums bijis – informāciju par pārkāpumiem publiskot tikai tad, kad uzņēmēja vaina pierādīta pēdējā instancē.
"Virkne no biedriem sūdzas par to, ka šie ”masku šovi” parāda kādām televīzijām, ka ir kaut kas izdarīts, un pēc tam tas viss kaut kur tiesvedībā sabrūk, bet tam uzņēmējam paliek reputācijas trieciens. Tāpēc mēs sadalām divas lietas. Kamēr viss ir izstrādē, tam ir jābūt slēgtai lietai, jo tur vēl nevar zināt, kur ir patiesība. Tad, kad ir pēdējā instance, tad sabiedrībai ir tiesības par visu zināt," norādīja Rostovskis.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) gan norāda, ka jaunā kārtība ļaus dienestam publiskot īsu kopsavilkumu par lēmuma būtību, neatklājot nedz komercnoslēpumus, nedz sadarbības partnerus, kā arī neatklājot personu datus.
Video: "TV3 Ziņas" sižets
