Aktīvākajā tūrisma sezonas brīdī daudzi apceļo Latviju, vērojot arī klintis un alas. Diemžēl daudzi tūristi bojā klintis, tajās gravējot savus vārdus, telefona numurus un arī rupjības. Dabas sargi saka – šādi skrāpējumi klintīm un alām nodara lielu postu, pat potenciāli iznīcinot tās, vēsta raidījums "ReTV Ziņas".
"RRR, tas ir Rīgas Radiorūpnīca, tieši tāds simbols arī bija. Raimis, Ilze B. Pamatīgs sūdzību dēlis, ne?!" tā par mūsdienu cilvēka veiktajiem gravējumiem klinšu un alu sienās saka Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
"Ir gan vārdi, uzvārdi, gan arī dažādi saukļi, atzīšanās mīlestībā. Protams, tie saskatāmie ir tie svaigākie.
Atstātie gravējumi, kas ir atstāti līdz 1950. gadam, tā ir vēsture. Tie ir aizsargājami, uzskatāmi kā mantojums, saglabājami un saudzējami.
Savukārt tas, kas ir pēc tā 1950. gada, – tas ir vandālisms vai dabas objekta bojājums," skaidroja DAP pārstāvis Mārtiņš Zīverts.
Arī Līču Laņģu klintīs, kuru atsegumos skrāpējumu netrūkst, "ReTV" satiktie apmeklētāji atzina – tas nav pieņemami, ka uz dabas pieminekļa tiek saskricelētās dažādas piezīmes un gada skaitļi.
Ventspilnieces Ginta un Agnese: "Tie, kas ir veclaicīgie, ir forši, ka kaut kas no vēstures palicis pāri. [Jaunie] noteikti ne. Ne bērni, ne pašas neesam to darījušas – atbraucam, paskatāmies, papriecājamies un viss."
Ķekavniece Inga: "Mēs uzskatām, ka tas ir slikti. Jo tas ir tas pats, kas muzejā ieejot – muzejā jau neskrāpē uz mēbelēm ar nagliņu. Šeit tieši tas pats."
Ventspilniece Ginta: "Cilvēku vārdus rakstiet uz papīra, rakstiet grāmatās, nevis uz dabas objektiem, kuri ir neatjaunojami. Mēs nevaram tā, ka šodien mēs uzzīmējam, rīt izdzēšam un rakstām jaunus. Tie [objekti] ir vēsturiski, viņi neatjaunosies."
Turklāt smilšakmens sienas ir trauslas un gravējumi nodara postu ekosistēmai, iznīcina mikroklimatu un virkni dzīvību, kas mīt šādās vietās.
"Liekas, ka te nekā nav, tikai sablīvējies smilšakmens ar mālu, bet nē, šeit ir vesela sistēma. Šīs smilšakmens sienas ir māja daudzām aļģēm, sūnām, mikro papardēm, kukaiņiem, putniem, bitēm. Rekur, piemēram, sīkpapardes var redzēt. Šīs ir sūnas. Un šis viss, ko it kā neredzam, tās jau ir aļģes un ķērpji," stāstīja DAP pārstāvis.
Lai viena šāda gravējuma vieta atjaunotos, dažkārt ir nepieciešami pat 100 gadi. Uz dabas objektu sienām veicot piezīmes, zaudētāja var būt ne tikai daba, bet arī pats gravējumu autors. Pārkāpēji, kas tiek noķerti, tiek administratīvi sodīti.
Par dabas pieminekļa bojāšanu var piemērot sodu no 30 līdz pat 1000 eiro. Taču tas ir atkarīgs no tā, cik būtisks ir kaitējums jeb cik apjomīgs ir gravējums.
