Zinātnieki šo desmitgadi dēvē par izšķirošu - spēsim visi kopā apturēt globālo sasilšanu vai padosimies? Planētas Zeme perfekto eksistenci veido miljardiem dzīvību, kuras diendienā mijiedarbojas. Sarunā ar Latvijas epidemioloģijas biedrības pārstāvi un entomologu Uģi Piterānu portāls "Apollo.lv" pētīja mazo strādnieku - kukaiņu dzīvi šajā straujo globālo pārmaiņu laikā. 

Holocēns jeb pēcledus laikmets, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12000 gadiem ir tas laikmets, kurā dzīvojam arī šodien. Zinātnieki to dēvē par ideālo Zemes eksistences veidu, kura dēļ arī mēs varam elpot, izbaudīt mainīgos laikapstākļus un veidot savu dzīvi bez bailēm, ka pēkšņi varētu iestāties ledus laikmets. 

Tomēr šobrīd, pateicoties industrializācijai, esam ar lielu soli "izkāpuši" no perfektā Zemes dzīvības veida un straujiem soļiem tuvojamies katastrofai. Portāls "Apollo.lv" sarunā ar Uģi Piterānu centās noskaidrot, kā Latvijā mītošie kukaiņi pielāgojas mainīgajiem laikapstākļiem, un kā mēs varam palīdzēt apturēt, iespējams, neatgriezeniski radītās industrializācijas sekas. 

globālā sasilšana ietekmē kukaiņu dzīvi Latvijā?

Uģis Piterāns: Vispārīgā līmenī gan labi, gan slikti. Kas ir labi, ka parādās jaunas sugas, kas agrāk pie mums Latvijā nav dzīvojušas, bet pateicoties siltākam klimatam ir iespēja šeit dzīvot. Runa nav par vidusjūras reģiona dzīvniekiem vai radībām, bet drīzāk tādām sugām, kas Lietuvas dienviddaļā dzīvoja un tagad ir spējīgas dzīvot arī pie mums. 

Šogad, piemēram, daudzi cilvēki ziņo par lapseņzirnekļiem - krāsaini, koši, atgādina lapsenes.

4

Pirmo reizi šie kukaiņi parādījās 2000. gadu sākumā, bet šobrīd jau ir visā Latvijā. Tāpat pēdējo desmit gadu laikā parādījušies dievlūdzēji, kas vairāk asociējas ar vidusjūras reģionu, bet tagad ir arī pie mums. Līdzīgi piemēri ir blaktis, vaboles, tauriņi, spāres daudz jaunas sugas pēdējo desmit gadu laikā parādījušās. 

Tomēr ir tā negatīvā puse - ir sugas, kas izzūd.

4

Klimats paliek siltāks un tām sugām, kas vairāk piemērotas dzīvei ziemeļu reģionos, vairs te tik ļoti nepatīk. Tas ir kombinācijā ar biotopu izmaiņām, piemēram, sugas, kas dzīvo purvos un purvi tiek nosusināti. Tauriņi, kas sastopami purvos daudz vairs nav redzami. 

Ir sugas, kas pavirzās no ziemeļiem uz dienvidiem un otrādi. Latvija ir daudzām sugām robeža. Ja klimatā kaut kas mainās, tad robežas "staigā".

Vai sakarā ar globālo sasilšanu kukaiņu sugas mutējas un veido bīstamākas sugas?

Uģis: Nē, dabā tā nenotiek. Sugas ir stabili veidojumi. Klimata ietekmē noteiktas sugas var vairāk savairoties. Daudzos gadījumos ir runa par sugām, kas mums, cilvēkiem, šķiet kaitēkļi mežsaimniecībā vai lauksaimniecībā, tad mēdz būt tā, ka tieši šīs sugas klimats ietekmē vairāk. Šogad bija ļoti karsta vasara, tāpēc kolorado vaboles, kartupeļu lapgrauži attiecīgi bija ļoti daudz. Līdzīgi var notikt arī ar citām sugām, taču to nevar prognozēt. 

Kā skaidrojat odu un dunduru skaita straujo palielināšanos pēdējo gadu laikā? Vai tam ir saistība ar ūdenstilpnēs esošajiem aļģu sabiezinājumiem?

Uģis: Tas ir mazāk saistīts ar globālo sasilšanu vai klimata pārmaiņām. Drīzāk katra gada individuālajiem laikapstākļiem. Odiem un dunduriem ir svarīgs mitrums. Šogad sakrita laikapstākļi - bija ļoti mitrs maijs un ļoti karsta vasara. Upēs un ezeros bija augsts ūdens līmenis, un tie ir lieliski apstākļi, lai asinssūcēji savairotos. 

Runājot par klimata pārmaiņām - ja turpmāk būs sausākas un karstākas vasaras, tad asinssūcējiem tas par labu nenāks.

Kā klimata pārmaiņas ietekmēs dabu ilgtermiņā, to mēs varam tikai minēt. 

4

Ir droši vien ļoti negatīvi scenāriji, gan neitrāli scenāriji. Latvijā iespējams novērot, ka sugu skaits, piemēram, kukaiņu skaits palielinās. To sugu skaits, kas izzūd, ir mazāks nekā sugas, kas parādās no jauna. Putniem un citiem barības ķēdes dalībniekiem it kā ēdamā mazāk nepaliks, bet pārējo prognozēt ir grūti. 

Kā kukaiņi spēj atgūties pēc postošiem mežu ugunsgrēkiem?

Uģis: Tās sugas, kas dzīvo degošajos mežos, piemēram, priežu mežos, ir labi pielāgojušās šādām situācijām. Ir pat sugas, kas ir atkarīgas no mežu ugunsgrēkiem. Deguna krāšņvabole dzīvo tikai degušos mežos. Viņa spēj sajust deguma smaku no daudzu kilometru attāluma un pēc dažām stundām, vai nākamajā dienā ir klāt un dēj olas. 

Protams, ka uguns nelaimēs bojā iet liels daudzums dzīvu radību, bet lielā mērā kukaiņu populācijām tas neko neietekmē, daudzām sugām tas pat patīk.

4

Pēc degumiem veidojas noteikts daudzums atmirušas koksnes, ne visi koki aiziet bojā, vecākās priedes mierīgi to pārcieš. Un uz šiem atmirušajiem kokiem vairākus gadus dzīvo vesels daudzums kukaiņu. Zeme ļoti ātri atjaunojas un visas sugas, kas dzīvoja uz zemes ļoti ātri savairojas no jauna. Ja katru gadu nenotiek ugunsgrēki, tad pēc gadiem desmit nemaz nav iespējams pateikt, ka pirms kāda laika te bijusi uguns nelaime. 

Ilgtermiņā meža ugunsgrēki neko sliktu dabai nenodara.

4

Kāda Latvijā ir situācija ar bitēm, ņemot vērā, ka daudzās valstīs tā ir kritiska?

Uģis: Pagaidām Latvijā šī situācija ir daudz maz pozitīva, bet daudzos gadījumos pietrūkst pētījumu datu. Ir mājas medus bites, kuras cilvēki stropos audzē un rūpējas, bet ir savvaļas bites. Latvijā ir vairāk kā 300 bišu sugu, kas ir dabas sastāvdaļa, ko cilvēks nav pieradinājis. Ilgtermiņā cilvēks par medus bitēm noteikti parūpēsies, bet kas notiks ar savvaļas bitēm? Par viņām bieži vien tiek aizmirsts. Viņas visas ir nozīmīgi apputeksnētāji un ar savu noteiktu lomu ekosistēmā. 

Ķīmikālijas, ko lieto lauksaimnieki, ietekmē ne tikai medus, bet arī savvaļas bites. 

4

Tādā ziņā mājas bites ir labs indikators, ja viņām kaut kas slikts notiek, tad skaidri zināms, ka ar savvaļas bitēm notiek tas pats. Klimata pārmaiņu kontekstā bitēm draud mazākas briesmas. Vairāk tām draud cilvēku saimnieciskā darbība. 

Ja šī ir izšķirošā desmitgade globālās sasilšanas novēršanas sakarā, tad ko mēs katrs varam darīt, lai palīdzētu to kaut nedaudz novērst?

Uģis: Neko daudz mēs nevaram ietekmēt. Es šajā ziņā esmu pesimistiski noskaņots. Pat ja mēs šobrīd kā cilvēku kopums nolemtu kaut ko darīt, tad viss šis process ir ar ļoti lielu inerci, tādējādi rezultātu mēs redzēsim tikai pēc 20, 30 gadiem.

Jo viss, ko mēs tagad jūtam, ir sekas tam, kas ir noticis pirms vairākiem gadu desmitiem. Jādzīvo ar labāko sirdsapziņu un jācer, ka kaut kas mainīsies globāli, ar valstu līderu starpniecību.

4

Ja patērētāju sabiedrības uztvere nemainīsies tuvāko gadu laikā, tad viss tiks ražots, tērēts, lietots, no tā nekas nemainīsies. 

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.