"Tā bija šausmīgākā diena mūsu dzīvē." Nedzirdīga puisēna māmiņa lūdz sabiedrības atbalstu (3)

Portāls "chayka.lv" ir publicējis mazā puisēna Viktora stāstu un cer, ka sabiedrība nepaliks vienaldzīga un atbalstīs šo iniciatīvu, parakstoties platformā "Manabalss.lv", lai nedzirdīgajiem bērniem ir cerība uz pilnvērtīgu dzīvi un pārliecība par nākotni.

Nekas neliecināja par gaidāmo nelaimi

Līdz Viktoram apritēja gadiņš, vecāki pat nenojauta, ka viņš ir nedzirdīgs. Puisēns reaģēja uz skaņām un pamazām sāka izrunāt skaņas. Pēc tam, kad zēns bija sasniedzis gada vecumu, mamma Viktorija sāka piefiksēt, ka bērns ne vienmēr reaģē un atsaucas, un nav arī pirmo vārdu izrunas. Viņa vērsās pie pediatra, taču ārsts ieteica pirms laika nekrist panikā un pagaidīt. To pašu zēna māmiņai apstiprināja arī neirologs, jo veicot apskati, secināja, ka bērnam viss kārtībā.

Vecāki gaidīja līdz puisēnam apritēja divi gadi, bet progresa tā arī nebija. Tādēļ Viktorija devās pie pediatra un lūdza dēlam nosūtījumu uz dzirdes pārbaudi.

Ārsts paziņo, ka bērns vispār nedzird

Jau pirmajā pārbaudē kļuva skaidrs, ka tik tiešām kaut kas nav kārtībā. Viktoru nosūtīja veikt dzirdes pārbaudi, ko veica, izmantojot narkozi. Pārbaudi nozīmēja 25. novembrī 2020. gadā.

"Tā bija šausmīgākā diena mūsu dzīvē," atminas Viktorija.

Viņa sēdēja uzgaidāmajā telpā, kad iznāca ārsts un paziņoja, ka bērns vispār nedzird un sajūt tikai vibrācijas. Māmiņai tas bija šoks. Ārsts turpināja skaidrot situāciju, bet Viktorija vairs neko nespēja uztvert. Bija asaras un neizpratne, kāpēc tā ir noticis? Puisēna ģimenē neviens nebija iepriekš saskāries ar šādu veselības problēmu. Tāpēc zēna vecāki pat iedomāties nevarēja, ka kaut kas tāds var notikt.

Dzirdes zudumu varēja izraisīt ģenētiski traucējumi

Apraduši ar pārbaudes rezultātiem, zēna vecāki sāka apkopot mazuļa slimības vēsturi, sākot ar slimnīcu un beidzot ar to, kādas zāles viņš lietojis. Ar šo informāciju zēna vecāki vērsās pie Latvijas bērnu dzirdes centra, lai saprastu iemeslus un zinātu, kā rīkoties tālāk. Pašlaik ir aizdomas, ka dzirdes zudumu varēja izraisīt ģenētiski traucējumi.

Viktorija saka, ka ikviens cilvēks var būt dzirdes gēna izmaiņu nesējs un jebkurā brīdī saskarties ar problēmu, ka šīs izmaiņas izpaužas. Taču to var apstirpināt tikai ģenētiskā analīze, uz kuru rinda jāgaida veselu gadu.

Puisēnam veiks operāciju

Šā gada aprīlī Viktoram uzstādīja dzirdes aparātu. Taču tā kā Viktoram ir piektās pakāpes dzirdes zudums, tad no šī aparāta nav jēgas. Ārsti jau brīdināja Viktoriju, ka bērnam tik un tā ir nepieciešama operācija, lai uzstādītu kohleāros implantus. Taču zēna vecāki cerēja uz brīnumu.

Domāja, ka šī ierīce stimulēs dzirdes nervu. Diemžēl brīnums nenotika. Septembra sākumā Viktoram tiks veikta operācija. "Mums ir bail no gaidāmās operācijas. Neviens nezina, kā tā norisināsies, kādas var būt komplikācijas. Bet mēs ceram, ka viss būs kārtībā un mūsu dēls sāks dzirdēt," cerību pilna ir Viktorija.

Tas sastāv no divām sastāvdaļām - iekšējās un ārējās. Iekšējā daļa tiek implantēta iekšā ausī un ārējā daļa ar procesoru turās pie galvas. Ārējā ierīce uztver skaņas, runu un pārraida tos caur galvas ādu uz iekšpusi.

No Viktorijas teiktā izriet, ka pastāv problēma, jo šās ierīces ārējo sastāvdaļu ir ļoti viegli pazaudēt, it īpaši bērnam. Tas var notikt pat veikalā, kur ierīces ārējā daļa var magnētiski piestiprināties pie plauktiem vai statīviem un bērns nepamanīs, kā viņš to pazaudē.

Grūtības ar kohleāro implantu pakalpojumu finansēšanu

Kohleāro implantu uzstādīšanas operācija bērnam maksā vairāk kā 20 000 eiro. Latvijā kohleāro implantāciju apmaksā valsts. Pēc operācijas ir arī divu gadu garantija. Taču, ja pēc diviem gadiem kaut kas pēkšņi iziet no ierindas, tad vecākiem par saviem līdzekļiem būs jāmaksā par remontu vai jāiegādājas jauna ierīce. Tā ir ļoti liela nauda. Ne visi vecāki to var atļauties.

Tāpat arī, lai šī dzirdes ierīce darbotos, ir nepieciešamas baterijas. Bet parastās dzirdes aparātu baterijas nav labākais risinājums mazam bērnam. Tās jebkurā brīdī var izlādēties, bērns tās var izvilkt no ierīces, norīt vai pazaudēt.

Ir arī cita iespēja - tās ir baterijas, kas tiek uzlādētas ar akumulatoru. Tās ir drošāk nostiprināmas un nav jābaidās, ka bērns tās izraus no ierīces vai pazaudēs.

Šobrīd valsts nekompensē šāda veida bateriju iegādi. Tajā pašā laikā komplekta izmaksas ar akumulatoru svārstās no 1000 līdz 2000 eiro.

Vecāki izvēles priekšā - ļaut vai neļaut bērnam dzirdēt

"Mēs ļoti vēlamies, lai mūsu bērns sāk dzirdēt. Bet tajā pašā laikā biedē doma, ka šai ierīcei var būt bojājums, vai tā tiks pazaudēta, un mēs nevarēsim samaksāt par jaunu ierīci, vai tās remontu," ar pārdzīvojumiem dalās Viktorija.

Pereverzevu ģimenē aug trīs mazi bērni un šobrīd algotu darbu veic tikai Viktorijas vīrs.

Pēc Viktorijas teiktā, šobrīd Latvijā ir aptuveni 200 bērnu, kuriem ir kohleārie implanti. Daži šo bērnu vecāki jau ir saskārušies ar problēmu. Viņi ir izvēles priekšā, vai ļaut bērnam dzirdēt, vai atstāt klusuma pasaulē, jo nevar finansiāli atļauties šo pakalpojumu.

Ir briesmīgi atrasties šādā situācijā. "Mēs ļoti vēlamies, lai mūsu dēls sarunājas, lai tāpat kā citi bērni, apmeklē bērnudārzu un vēlāk skolu.

Tāpēc lūdzam palīdzēt un parakstīties par valdības finansējumu dzirdes aparātu un kohleāro implantu apkopei pēc garantijas termiņa beigām un kompensācijai par dzirdes aparāta bateriju un uzlādējamās bateriju iekārtas iegādi," aicina zēna mamma.