Magone komentē baumas par šķiršanos

Magones Šutovienes dzejas grāmatas "Magoņu atklāsmes" atklāšanas svētki

FOTO: Dmitrijs Suļžics / f64

TV personība, dzejniece un četru bērnu mamma Magone Šutoviene STV Pirmā! realitātes šova "Slavenības bez filtra" pagājušajā sezonā lika manīt, ka viņas attiecības ar vīru Žani nav gluži tādas, kā pati vēlētos. Nu viņa zinātkārajiem faniem atklājusi, kādas tās ir šobrīd.

"Daudziem interesē, kas tad notiek ar mani un Žani, kā tā mūsu laulības dzīve attīstās. "Žanis darbā, es pa mājām, kā jūs tur tiekat vispār galā?" Nu, jā! Normāls jautājums, manuprāt. Lauku dzīve vienai pašai sievietei ir diezgan smaga un grūta. Trūkst darbaroku, trūkst padoma, kā arī tās attiecības, mīlestības un blakus esamība. Kas tā ir par dzīvošanu, ja jādzīvo šķirti?" prātoja Magone.

Sagaidot jauno “Slavenības. Bez filtra” sezonu, kas pie STV Pirmā! skatītajiem nonāks jau augusta beigās, "Avotiņu" saimniece stāsta, ka dzīvesbiedrs visu laiku ir darbā Smiltenē, un viņi principā dzīvo atsevišķi:

"Man viņu vajag, bet viņa vienkārši nav. Jātiek galā pašai.

3

Reizēm gribās pateikt - mērkaķis tāds! Tā vai citādi rodas tāda kā atsvešinātība. Attāluma attiecības nav īsti labākais, kā dzīvot laulības dzīvi. Reizēm gadās šie romantiskie mirkļa vājumi, bet atkal tā cilvēka nav! Svešu nedrīkst, sava nav... paliec gribot. Priekš kam man tā?! Un tas nav tikai par intīmo dzīvi - reizēm ir vajadzība parunāties ar kādu pieaugušu cilvēku. Gan jau arī viņš tā jūtās, bet tas jāprasa pašam."

Izaicinājums ir arī Žaņa šķirtība no bērniem, jo viņi sāk mammu mīlēt vairāk par tēti: "Es labāk būtu gribējusi, lai viņš kaut vai strādā gaterī, bet katru vakaru ir mājās. Ja ir blakus tas otrs cilvēks, tad ir mierīgāk. Ir baiļu sajūta, neaizsargātība, trūkst palīdzības veču lietās. Ir grūti, mīļie cilvēki.

Es neieteiktu tādas attiecības, ka jādzīvo it kā laulībā, bet it kā šķirti.

3

Tas ir ļoti sāpīgi, neveselīgi un neko labu nenozīmē. Es jūtos tā, ka jau gribu kaut ko citu, bet pagaidām dzīvojam kopā, jo mums ir mazi bērniņi, viņiem vajag vecākus. Mīl arī tēti, tētis labs. Un tad par mani sūdzas - vai, vai, vai, kāda tā Magone, domā par citu, pašai vīrs. Bet iedomājaties. Konča ir. Dārga. Tālu. Aizsniegt nevar. Ēst nedrīkst. Skaties tikai. Acis priecē, balsi dzirdi, bet cita labuma nav. Ko man dod tie 500 alga, ja man nekā cita nav. Māja piekakāta, darbi nedarīti, jāalgo citi, sveši cilvēki, jāmeklē aukle, lai palīdzētu ar mājas soli, bērniem. Nu, ko jūs teiktu par tādām attiecībām? Tas nav tas labākais modelis, kā veidot lauku laulības dzīvi."

Viņas sapnis ir milzīga Latgales ģimene, jo tieši tas viņai bērnībā trūka - vairākas paaudzes, kuras dzīvo kopā: "Tas ir tas, ko es vēlētos. Es uz to eju. Es nezinu, kā man sanāks, ar ko kopā un cik ilgi man sanāks. Es gan baumas par šķiršanos neapstiprinu. Pagaidām arī nav izteiktas vēlmes to darīt."