Televīzijas šovu dalībniece, dziedātāja un divu bērnu – Alises un Ādama māmiņa Ieva Janiševa saskārusies ar situāciju, kad pati ar savu pienu nevar barot jaundzimušo mazuli. Ieva to ļoti pārdzīvo un tikai pateicoties vīra un ģimenes atbalstam atguvusi dzīvesprieku, un spējusi no malas paraudzīties, ka viņas bērni aug veseli un enerģijas pilni. Vienīgi nomācoši ir atšķirīgie padomi, kas birst gluži kā no pārpilnības raga un sabiedrības replikas.

Daloties ar savu pieredzes stāstu ar "Apollo.lv", Ieva ir gatava uzmundrināt un iedrošināt citas jaunās māmiņas, kuras arī nevar barot savus mazuļus ar krūti.

Ieva Janiševa bieži vien dalās ar savu pieredzi bērnu audzināšanā savā "Instagram" profilā. Šoreiz Ievu uzrunājām, jo viņa bija atklājusi, kā jūtas jaundzimuša bērniņa mamma, ja nav iespēja savu mazuli barot ar krūti.

Dzīves situācija nevis problēma

"Tā noteikti nav problēma. Taču par problēmu to padara apkārtējā sabiedrība un līdz ar to arī pati bērniņa mamma sāk to uzskatīt par problēmu. Taču vēlreiz vēlos uzsvērt, ka tā nav problēma, bet dzīves situācija, kas ir jāpieņem.

Vai tu baro bērniņu ar krūti, vai arī nebaro, apkārtējiem nav nekādas daļas gar to. Ja man kāds uzdod šādu jautājumu, es vienmēr atbildu ar pretjautājumu: "Kāpēc tu to vēlies zināt?"

3

Kad man piedzima Alise, biju 21 gadu veca. Gāju uz visiem nepieciešamajiem kursiem, kas saistīti ar mazuļa piedzimšanu – pirmsdzemdību un krūts barošanu. Tas bija gandrīz pirms desmit gadiem un interesantākais, ka neviens nepieminēja faktu, kas notiek ar jauno māmiņu, ja arī viņai nav pēkšņi savs pieniņš, ar ko barot mazuli.

Viss tika balstīts uz to, ka katra māmiņa baro savu mazuli ar pašas pienu. Tādēļ arī es biju 100% pārliecināta, ka savu bērniņu barošu pati. Taču, kad Alise piedzimstot, neņēma krūti, biju neizpratnē, kā tā var notikt? Arī mana mamma savus bērnus bija barojusi ar krūti. Tāpēc tas bija gluži kā likums, ka katra mamma baro savus bērnus ar krūti.

Esot vēl slimnīcā, vecmāte nāca un skatījās, kas ar mani notiek. Viņa atzina, ka visu daru pareizi, bet man ir maz pieniņa. Līdz ar to meitiņa neņem krūti un raud, jo grib ēst. Es biju šokā. Kāpēc neviens iepriekš nebija runājis, ka var arī būt šāda situācija!?"

Risinājums – mākslīgais piena maisījums

Līdzko apkārtējie padzirdēja, ka Ievai nav piens un viņa nevar barot meitu ar krūti, sākās padomu jūra. "Man ieteica dzert ķimeņu tēju, atslaukt pienu, nemitīgi likt bērnu pie krūts. Es jau pat vairs nezināju, no kura gala tam visam ķerties klāt. Dzēru tējas un ievēroju visus padomus, bet situāciju tas neuzlaboja.

No apkārtējo spiediena man sākās emocionālie pārdzīvojumi. Tajā brīdī neviens neaizdomājās par mani kā mammu un nepajautāja, kā es jūtos.

3

Piens no šī stresa un spiediena neradās.

Vīrs tolaik strādāja uz prāmja. Viņš divas nedēļas bija mājās, divas prom darbā. Arī mana mamma tolaik strādāja Anglijā. Tādēļ līdzko no slimnīcas ar Alisi ieradāmies mājās, paliku ar bērnu viena. Mēnesi nomocījos ar šo situāciju, kad meitiņu liku pie krūts, viņa to nevēlējās un bļāva. Tad arī sapratu, ka izmaiņu nebūs.

Sāku meitiņu barot ar mākslīgo piena maisījumu. Pirmo reizi paēdusi šo pieniņu, viņa nogulēja deviņas stundas. Pat zvanīju ārstei un vaicāju, vai tas ir normāli, ka bērniņš tik ilgi guļ. Uz ko daktere atbildēja, ka bērniņš ir beidzot paēdis. Tik laimīgu savu bērnu redzēju pirmo reizi. Tā arī beidzu domu par meitiņas barošanu ar krūti. Taču emocionāli vēl ilgu laiku par to pārdzīvoju," stāsta Ieva.

"Sākot barot meitiņu ar mākslīgo piena maisījumu, atkal sākās apkārtējās sabiedrības pastiprinātā ziņķāre. Ar maisījumu ir viegli pabarot bērniņu. Jebkurā vietā var pagatavot maisījumu un bērniņš mierīgi paēd. Tad visiem interesēja, kā es baroju ar pudelīti un vai bērniņš var paēst?

Tāpat arī saņēmu replikas, ka man gan nekas nekaiš, jo varu mierīgi pat šampīti iedzert, tāpēc, ka baroju bērnu ar mākslīgo maisījumu. Jā, žēl, ka cilvēki neiedziļinoties apstākļos, var bārstīt gan replikas, gan izteikt nesaudzīgus komentārus.

3

Sabiedrība nespēj iztēloties, ka māmiņa jau tā ļoti emocionāli pārdzīvo, ka nevar savu bērniņu barot ar krūti. Varbūt šī ir tā tēma, kur nevajadzētu jaukties ar saviem komentāriem, ieteikumiem un replikām," viņa atminas piedzīvoto.

Nebeidzami padomi, bet piena kā nav tā nav

Tas pats scenārijs Ievas dzīvē atkārtojās, kad viņa laida pasaulē savu otro bērnu – dēlēnu Ādamu. "Dēls pretēji meitai ļoti gribēja zīst krūti. Taču man nevairojās piens. Sekoja nākamais scenārijs, par ko es joprojām esmu mazliet sašutusi.

Saskāros ar pārmetumiem pēcdzemdību nodaļā, kur dakteri un māsiņas regulāri mainās. Katra māsiņa mala savu.

3

Vīrs skrēja uz aptieku pēc ķimeņu tējas, jo viena māsiņa ieteica to dzert, jo vairojot pieniņu. Cita māsiņa uzzinot, ka dzeru ķimeņu tēju, bija pilnīgi pretējās domās un ieteica citu tēju. Protams, ka meklējām ar vīru ieteikto tēju, bet es jau jutu, ka kaut kas nav riktīgi ar šiem padomiem. Savukārt trešā māsiņa bija kategoriski pret tēju dzeršanu. Tad arī vienā brīdī atļāvos pateikt savu viedokli. Pavisam drīz sapratu, ka piena, ar ko barot dēliņu, man nav un nebūs.

Visu cieņu Rīgas Dzemdību namam – personālam, manai vecmātei Līgai Priedei, kas palīdzēja Ādamam nākt pasaulē un kuru es ļoti augstu vērtēju.

3

Jāteic, ka es esmu diezgan emocionāla dzemdētāja. Zināju, ka dzemdībās man nepietiks tikai ar vīra klātbūtni, bet vajadzēs arī vecmāti. Līga ir fantastiska, jo pateicoties viņai, es izbaudīju dēliņa nākšanu pasaulē.

Ja arī ļoti pārdzīvoju, ka nevaru savus bērnus barot ar krūti, tagad zinu, ka ir arī sievietes, kas jau pašā sākumā paziņo, ka bērnu nekādā gadījumā ar krūti nebaros. Viņām jau uz slimīcu ir līdzi mākslīgais piena maisījums un pat savu pirmo pieniņu viņas atsakās dot bērniņam. Protams, tā ir katras mammas izvēle un mēs nevaram kaut ko pārmest," tā Ieva.

Janiševu ģimenē ir aktuāls kāds iedvesmojošs teiciens: "Paēdis bēbis ir laimīgs bēbis!" "Tas teiciens attiecās ne tikai uz mūsu dēliņu Ādamu, bet vēl 99% citiem bēbjiem. Ja bērniņš ir paēdis, viņš ir laimīgs un mierīgs.

Jau tā mazulim dzīves sākumposms ir grūts. Viņš vēlas tikai ēst un gulēt, un citu neko viņam nevajag. Un ja viena no šīm vajadzībām nav apmierināta, tad bēbītim, mammai un tētim ir trauksme.

Es nemudinu mammas barot savus bērnus ar mākslīgo piena maisījumu. Tas jāizvērtē katrai mammai individuāli. Taču iesaku nemocīt sevi un bērniņu. Ja jūti, ka krūts barošana nenotiek harmoniski un nav piena, un katra krūts barošanas reize norit smagi un ar grūtībām, tad nedrīkst mocīties! Šie mākslīgie piena maisījumi ir tik kvalitatīvi, ka bērniņš saņems visas nepieciešamās uzturvielas.

Mans lielākais atbalsts šajā situācijā ir vīrs Artūrs. Tikai viņš, redzot, kā es pārdzīvoju, ka nevaru barot dēliņu, mani iedrošināja. Atgādināja par mūsu vecāko meitu Alisi, kas izaugusi par krietnu un veselīgu bērnu.

Tas arī stiprina ikvienu māmiņu, kas baro savu bērniņu ar mākslīgo piena maisījumu, ka viss ir un būs kārtībā!"

3

Ieva Janiševa teic, ka pie viņas vērsušās arī citas bērnu mammas, kas pārdzīvo līdzīgu situāciju: "Man droši var rakstīt "Instagram" un es atbildēšu, un iedrošināšu citas mammas ar savu pieredzi un arī kļūdām."

View this post on Instagram

A post shared by Ieva Janiševa (@ievajaniseva)