"Būvnieku karteļa lieta" ⟩ Pašvaldības pagaidām atturīgi vērtē iespēju atgriezt zaudējumus (1)

KP publiskotais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem liecina, ka aizliegta vienošanās pastāvējusi par Rēzeknes olimpiskā centra un rūpnieciskā kompleksa izbūvi pilsētā.

Rēzeknes pašvaldības pārstāve Marina Sokolova pauda, ka pašvaldības juristiem vēl nebija iespējas pilnā apmērā iepazīties ne ar KP pieņemto lēmumu "būvnieku karteļa" lietā, ne ar citiem likumdošanas aktiem, kas ir saistīti ar līdzīgiem pārkāpumiem, tāpēc pagaidām ir pāragri sniegt jebkādus komentārus par Rēzeknes pašvaldības tālākajām darbībām.

Arī Ventspils pašvaldībā, kur īstenots Mūzikas vidusskolas ar koncertzāli izbūves projekts, apgalvoja, ka pašlaik vēl ir pāragri sniegt konkrētu komentāru par turpmāko rīcību attiecībā uz "būvnieku karteļa" lietā iesaistītajiem būvuzņēmumiem. Pašvaldība pašlaik iepazīstas ar publiski pieejamo informāciju, vērtē KP pieņemto lēmumu, kā arī sagaida Centrālās finanšu un līgumu aģentūras oficiālo vērtējumu par izveidojušos situāciju.

Savukārt Jelgavas domē pauda, ka pašvaldība veikusi iepirkumus atbilstoši likuma normām, vērtējot publiski pieejamo informāciju. Pašvaldības rīcībā neesot pietiekamas informācijas, kas liecinātu par negodprātīgu rīcību no pretendentu puses, tāpēc uz pašlaik neesot iemeslu sniegt prasību par zaudējumu piedziņu. Pašvaldība turpinās sekot uzraugošo institūciju norādījumiem.

KP savā lēmumā norāda arī uz vairākiem projektiem Siguldas novadā. Arī novada domē skaidroja, ka pašvaldība iepazīstas ar KP lēmuma publiskoto versiju un informēs par turpmākajiem lēmumiem lietā.

Savukārt Liepājas pašvaldība plāno pieprasīt pilnu KP lēmumu, lai juristi varētu izskatīt, ko pašvaldība var darīt.

Vienlaikus vairākas pašvaldības skaidroja, ka KP sarakstā minētie īstenotie projekti nav saistīti ar uzņēmumiem, kas sodīti "būvnieku karteļa" lietā vai arī vispār nav uzbūvēti.

KP lietas objektu sarakstā minēta Bauskas sporta halle. Bauskas novada pašvaldības Iepirkumu nodaļas vadītājs Andris Rācenis skaidroja, ka līguma slēgšanas tiesības iepirkumā par halles būvniecību piešķirtas pretendentam ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu - SIA "Selva Būve".

"Ņemot vērā to, ka iepirkumā neuzvarēja neviens no "karteļa lietā" iesaistītajiem būvniekiem, uz šo brīdi nav konstatēti zaudējumi, kas būtu radušies aizliegtās vienošanās rezultātā," komentēja Rācenis.

Arī Elejas baseins ir starp tiem projektiem, kas iekļauts KP sarakstā. Taču pašvaldībā atgādināja, ka 2019. gada februārī pašvaldība pārtrauca iepirkuma procedūru projektam "Zemas enerģijas patēriņa ēkas "Elejas sporta halles un peldbaseina" 1., 2. un 3. kārtas būvniecība". Pašvaldības pārstāve Enija Kreicberga-Kapša atzina, ka starp iepirkuma pretendentiem bija SIA "Velve", kas iesaistīta "būvnieku karteļa" lietā, bet projekts nav realizēts.

Vienlaikus pašvaldībā atzina, ka 2015. gada aprīlī atklāta konkursa rezultātā tika noslēgts līgums ar SIA "Arčers" par restaurācijas darbiem projektā "Elejas muižas apbūves restaurācija" par kopējo summu 285 017 eiro. Laikā, kad Elejas pagastā "Arčers", kas lietā saņēmis sodu, īstenoja Elejas Tējas namiņa restaurācijas projektu, pašvaldība acīmredzamus konkurences pārkāpumus neesot novērojusi. Arī no KP šajā laika periodā pašvaldība nesaņēma nevienu iebildumu.

Jau ziņots, ka tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņakalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes - VEF kultūras pils, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mežaparka estrāde, sociālās mājas Bolderājā, Rīgas Angļu ģimnāzija.

KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

No KNAB nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā.

Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.