"Man tieši patīk, ka tas ir ļoti dīvains." "Bērniem ir pieeja daudz reālistiskākai informācijai." Ko par Brektes gleznojumu uz 40. vidusskolas sienas domā skolēni? (37)

Foto: Mākslai vajag telpu/Facebook
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Sociālo tīklu platformās notiek asas diskusijas par latviešu mākslinieka Kristiana Brektes gleznojumu uz Rīgas 40. vidusskolas sienas. Daudzi to nosoda, citi metas aizstāvēt. Tāpat uz runām, konsultējoties ar Junga analītiķi un psihoterapijas speciālisti Gintu Teivāni, reaģējis par sienas gleznojumu atbildīgais fonds "Mākslai vajag telpu". Tomēr, ko par to domā paši bērni, centās noskaidrot portāls "Apollo.lv"

Fonds "Mākslai vajag telpu" trešdien, 18. augustā, vietnē "Facebook" rakstīja, ka "reaģējot uz nesekmīgo sarunu ar 40. vidusskolas sākumskolas vecākiem un nupat uzsākto parakstu vākšanu manabalss.lv.", viņi vērsušies pie psihoterapijas speciālistes, kā arī pauda sašutumu, ka "tiek izmantoti tādi apzīmējumi kā "psihi traumējošs", "erotiska rakstura", "sātanisma mājieni", kā arī pat tiek norādīts uz pornogrāfiju, taču netiek skaidrots, kas tieši sienas gleznojumā no šī visa parādās."

Lai pārliecinātos, vai tiešām radītais mākslas darbs var sagādāt psihiskus traucējumus bērniem, "Mākslai vajag telpu" vērsās pie Gintas Teivānes, cerot saņemt neitrālu vērtējumu par mākslas darbu, kas nu rotā Akas ielu 10.

"Zīmējums pats par sevi bērniem nekādas traumas nevar radīt, gluži tāpat kā pasakas, kuras pieaugušie uztver citādi - tieši, bet bērni vairāk ar savu Patību," tā psihoterapijas speciāliste Teivāne komentēja situāciju.

Ieraksta beigās fonds vērsa uzmanību arī uz to, ka "Skulmes citāts "Mēs esam kā sliekas, kurām jāirdina augsne" ir metafora par pilsonisku, demokrātisku un atvērtu sabiedrību, kur ikviens indivīds ir atbildīgs par savām darbībām, aicinot katru domāt par savu produktivitāti un atbilīgu iesaisti procesos, tādējādi veicinot vispārējās labklājības celšanu sabiedrībā, un tas nekādā veidā nebūtu uzskatāms par psihi traumējošu vēstījumu."

Spraigas diskusijas vecāku starpā

Diskusijā par gleznojumu tika pausti ļoti atšķirīgi vērtējumi, sākot ar to, ka, ja bērnu vecāki nespēj paskaidrot, ka tā ir māksla un tas ir mākslinieka redzējums, tad nez vai viņi vispār kaut ko spēj paskaidrot, līdz aicinājumam sameklēt pacēlāju, iegādāties krāsas un to aizkrāsot.

Tie diskusijas dalībnieki, kuri iebilst pret šo sienas gleznojumu, galvenokārt apšauba tā māksliniecisko vērtību, pauž satraukumu, ka mākslas darbā ir jaušams seksuāla rakstura konteksts, cilvēki attēloti kroplīgi ar vairākām acīm, daudzām krūtīm.

Daži aizrunājušies pat līdz tam, ka sienas gleznojuma vietas izvēlei ir politisks konteksts, un tas speciāli uzgleznots uz skolas sienas, kurā mācības notiek krievu valodā.

Diskusijās tika uzdots arī jautājums, vai minētā sienas gleznojuma atrašanās uz skolas ēkas ir saskaņota ar skolas vadību un vai bērnu vecākiem kāds pajautājis, ko viņi vēlētos redzēt atainotu uz skolas ēkas.

Savukārt tie diskusijas dalībnieki, kuri pauž atbalstu sienas gleznojumam, lielākoties pauž argumentus, ka šis mākslas darbs nav ne šokējošs, ne arī tajā redzams seksuāls konteksts. 

Divu bērnu mamma Efesa sarunā ar portālu "Apollo.lv" atklāja, ka, viņasprāt, šis atkal ir stāsts par demokrātiju un aizspriedumiem.

"Šajā attēlā neredzu neko piedauzīgu. Vai histēriski ir jāslēpj krūtis pat šādā naivā attēlojumā? Man skolas laikā puikas pirmajās klasēs ļoti līdzīgus zīmējumus mētāja pa klasi. Cilvēki baidās paši no savas ēnas. Ir pilnīgi skaidrs, ka šie cilvēki neko nesaprot no mākslas, ir bezgala puritāniski, un baidās, ka šis attēls reāli varētu ietekmēt bērna psihisko stāvokli (lasīju medijos). Šāds apgalvojums man šķiet absurds.

Es nevaru teikt, ka mani personiski uzrunā šis mākslas darbs ‒ tas vienmēr ir gaumes jautājums, bet man nav vēlmes to ņemt un aizkrāsot. Es redzu atsauci uz mitoloģiskiem motīviem, kur antropomorfi tēli iemieso visu, no kā mēs baidāmies. Acīmredzot, tas ir nostrādājis tik labi, ka ļaudis nevēlas uz to pat skatīties.

Iespējams, ka šis attēls aicina uz diskusiju tos, kuri saprot, ka māksla nav vienkārši patīk/nepatīk, bet ierosinājums domāt, diskutēt, nenoliegt, bet mēģināt izprast autora domu," pauž Efesa.

Atsevišķi diskutētāji norāda, ka viņu bērni mācās šajā skolā un nekādas problēmas šis mākslas darbs bērniem neradīs.

Tomēr, ko par to domā paši bērni?

Vairāki diskusijas dalībnieki izteica bažas, ka problēma ir tieši pieaugušo vidū, jo bērni, kuriem gleznojums parādīts, nekādas īpašas emocijas neizrādīja, nemaz nerunājot par to, ka reti kuram bērnam vispār ir pajautāts viņa viedoklis - visa diskusija ir tieši vecāku radīta.

Arī Efesa min, ka viņas septiņgadniece uz jautājumu, vai patīk šis zīmējums, atbildēja apstiprinoši.

"Kad prasīju, kas tieši patīk, viņa teica: "Tās sievietes". Tātad bērns, kuram nav samaitāta uztvere, neredz neko sliktu. Uzraksts "Mēs visi esam sliekas, kurām jāirdina zeme" ir bezgala patiess," viņa stāsta.

Portāls "Apollo.lv" aprunājās ar vairākiem skolas vecuma bērniem, lai noskaidrotu viņu domas par gleznojumu uz 40. vidusskolas sienas.

"Es tajā gleznojumā neko sliktu neredzu, tas ir ļoti specifisks un neparasts. Nezinu, vai to vajadzētu atstāt uz skolas, jo dažiem bērniem un skolotājiem tas varētu likties nepiemērots bērniem vai tieši skolai.

Īstenībā, varbūt pat skolotājiem un skolēniem būtu vairāk ko pārrunāt.

Man nav nekas, kas šajā zīmējumā nepatīk, man tieši patīk, ka tas ir ļoti dīvains un neparasts," atklāj 7. klases skolēns Frederiks.

Arī Gustavu uzrunā tas, ka sienas gleznojums ir neparasts.

"Manuprāt, sienas gleznojums ir labs, jo piedod ēkai vairāk personības. Es ar to domāju, ka bez šī gleznojuma tā ir tikai kaļķaina un parasta ēka. Tas ir tāds nedaudz savāds un neparasts, bet labā nozīmē.

Man noteikti netraucētu, ja tas būtu uzgleznots uz manas skolas ēkas," stāsta 7. klases skolēns. 

Savukārt citam 7. klases skolniekam gleznojums nepatīk, jo redz daudz pliku sieviešu, tomēr interesantākais skolēna minējums - to noteikti zīmējis kāds bērnudārznieks.

2. klases skolniecei Gerdai Brektes gleznojums īpaši nepatīk, jo "baigi acainie, nav mīlīgi".

Vidusskolniece Marta gan uz 40. vidusskolas sienas esošo gleznojumu novērtē atzinīgi.

"Manuprāt, gleznojums ir skaists un patiess. Es tajā saredzu aicinājumu skatītāju aizdomāties par sievietes tēlu. Svaiga vēsma starp Latvijas sienu gleznojumiem," stāsta 11. klases skolniece.

Savukārt 2. klases skolniecei Sofijai "patīk zīmējums, bet nepatīk, ka sievietes ir plikas."

"Krāsas ir kā diena un nakts. Bet man liekas, ka uz mājām zīmēt nedrīkst," bažas pauž Sofija.

Savukārt 8. klases skolēnu Justu apbēdina fakts, ka cilvēki izvēlas dusmoties par mākslu, kas dzīvi var padarīt interesantāku.

"Manuprāt, šis mākslasdarbs varētu būt uz jebkādas ēkas. Arī uz skolas, protams.

Manī tas neizraisa nekādas sliktas emocijas - es ikdienā redzu dažādus mākslas objektus un man tie patīk, jo padara apkārtni foršāku. Domāju, ka varētu būt arī tā, ka dažreiz mākslinieka ideja atšķiras no skatītāju domām par to.

Man šķiet, ir bēdīgi, ka cilvēki reizēm dusmojas par mākslu, kas var padarīt mūsu dzīvi interesantāku un liek aizdomāties. No otras puses - ir labi, ka par to tiek runāts, jo tā mēs mākslu patērējam. Ir labi, ka ir cilvēku grupa, kas mākslu aizstāv, kuriem ir cits viedoklis par šo mākslasdarbu un skandālu.

Es nezinu, kā tieši tas sākās, bet ticu, ka šis skandāls ir sācies nevis no kāda bērna teiktā vai sūdzībām, bet tieši no vecākiem.

Brekte ir skandalozs mākslinieks. Manuprāt, skandalozam māksliniekam būt nav slikti, jo par šādu mākslinieku darbiem vairāk runā un tie rosina aizdomāties. Es atbalstu šo un daudzus citus māksliniekus, bet nesaprotu, kā var vākt parakstus pret mākslu, tas šķiet rupji un necilvēcīgi.

Par mani mazākiem bērniem tāpat ir pieeja daudz plašākai un reālistiskākai informācijai nekā šī glezna," atklāj Justs.

Brektes gleznojumu puisis metas aizstāvēt arī vietnē "Facebook", pievienojoties citiem tā atbalstītājiem, kuri atgādina, ka māksla ir dažāda, izmantojot mirkļbirku #esesmuslieka.

Arī 10. klases skolēns Edvards uzskata, ka zīmējums uz skolas sienas var palikt.

"Manuprāt, šis zīmējums ir tīri labs, bet to vajadzētu mazliet krāsaināku. Es pats šajā darbā saskatu lidojošus indiāņus, kas mani netraumē un neaizskar nekādā veidā, tāpēc domāju, ka tas var palikt uz skolas sienas," stāsta Edvards.

Savukārt divām 7. klases skolniecēm šķiet, ka tas nav gluži piemērots skolas sienai.

"Ja es būtu mazāka, ejot uz skolu katru dienu, zīmējums man varētu šķist visai bailīgs," atklāj skolniece.

Tomēr Olīvija nākusi klajā ar radošu risinājumu sieviešu plikumu piesegšanai.

"Manuprāt, gleznojums ir ļoti interesants, bet skolai, manuprāt, nav pārāk piemērots. Tomēr būtu žēl tādu aizkrāsot.

Varētu uzgleznot virsū kleitiņas un būtu perfekti," uzskata 7. klases skolniece.

Portāls "Apollo.lv" jau vēstīja, ka fonda pārstāve Lāsma Goba informēja, ka murāļa skici radījis latviešu mākslinieks Kristians Brekte, taču uz sienas šo skici pārnesa mākslinieki Miķelis Mūrnieks un "Kiwie".

Pēc Gobas paustā, Brekte, iedvesmojoties no Skulmes meiteņu tēliem, kas līdzinās bērnu zīmējumiem un kurus māksliniece savā daiļradē it sevišķi daudz izmantojusi pēdējās desmitgadēs, ir radījis mākslas darbu "Veltījums Džemmai Skulmei". Izmantojot Skulmes radītos meiteņu tēlus no gleznu sērijām "Atgriešanās" un "Modelis", Brekte turpina naivo estētiku un raugās uz "modeļiem" veidos, kas raksturīgi pašam māksliniekam.

Siena, kas atrodas Akas ielā 10, ir Rīgas 40. vidusskolas izglītības programmas īstenošanas vietai piederīga, un tā izvēlēta apzināti, akcentējot mākslas izpratnes veidošanu jau no mazām dienām, laikmetīgā veidā mudinot bērnus iepazīties ar vizuālās mākslas mantojumu un spēcīgām latviešu personībām, tādām kā Skulme un Brekte.

Fonds "Mākslai vajag telpu" jau iepriekš ir veidojis projektus, kurā tikuši akcentēti 20.gadsimta otrās puses vizuālās mākslas pārstāvji, taču viņu personības un daiļradi interpretēt vienmēr aicināti bijuši tieši mūsdienu mākslinieki. Sienas gleznojums "Veltījums Džemmai Skulmei" ir projekts, kurā tiek realizēts "tilts" starp divu paaudžu māksliniekiem, kuru mākslinieciskajā praksē ir naivisma stilā gleznoti vai zīmēti modeļi, uzsverot abu nepārprotami spēcīgo tēlu sistēmu radīšanas talantu.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

Komentāri (37)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu