Maksimāli jānovērš hibrīdie apdraudējumi un jāturpina darbs pie klimata neitralitātes projektiem, norāda vēstniece (3)

Viņa atzīmēja, ka patlaban ES rīcībā ir instrumentu kopums - ES dezinformācijas apkarošanas rīcības plāns, kodekss, kas paredz sociālo platformu pienākumus dezinformācijas apkarošanā. Tāpat notiek diskusijas par vairākiem likumdošanas priekšlikumiem šajā jomā. Līce-Līcīte, stājoties amatā, par vienu no sava darba prioritātēm izvirzījusi ES instrumentu klāsta tālāku pilnveidošanu hibrīdā apdraudējuma jomā.

Runājot par jaunajiem amata pienākumiem, vēstniece akcentēja, ka atšķirībā no klasiskas divpusējās vēstniecības, ES darba kārtību nenosaka vēstnieks vai kāda no dalībvalstīm, tā top sarežģītās sarunās 27 dalībvalstu un ES institūciju starpā.

Viņa atzīmēja, ka korekcijas darba kārtībā ienes globālie notikumi un krīzes dažādās jomās, kā tas, piemēram, notika Covid-19 pandēmijas laikā. Patlaban uz ES "galda" ir aptuveni 100 tiesību aktu, nerunājot par stratēģiskajiem dokumentiem un cita veida iniciatīvām. Vēstnieces ieskatā, Latvijai jābūt izpratnei par visām šīm iniciatīvam, taču ierobežoto resursu dēļ jāfokusējas uz tām, kurām ir būtiska ietekme uz Latvijas drošību un tautsaimniecību.

"Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība ES ir pati lielākā Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība. Vienlaikus, tā joprojām ir skaitliski mazākā starp visu ES dalībvalstu pārstāvniecībām, bet ir pierādījusi savu varēšanu, izpelnoties atzinību citu valstu kolēģu vidū,"

pauda Līce-Līcīte.

Par savu prioritāti vēstniec izvirzījusi ierobežotu resursu situācijā radīt apstākļus, lai katrs no pārstāvniecības darbiniekiem varētu sniegt labāko ieguldījumu Latvijas interešu aizstāvēšanā. Tāpat viņa plāno uzturēt aktīvus kontaktus ar ES institūcijās strādājošajiem latviešiem, kuru izpratne par Latviju un reģionu var noderēt ES diskusijās par Latvijai svarīgiem jautājumiem.

"ES pieņemtie lēmumi ir kompromiss 27 dalībvalstu starpā, kas bieži tiek rasts sarežģītu un ilgstošu sarunu rezultātā.

Valsts sekmes šajā procesā nosaka dažādi faktori, būtiskākie manā skatījumā - spēja savlaicīgi sagatavot datos balstītus argumentus par valsts īpašajām interesēm, aktīva dalība visos ES diskusiju līmeņos, kā arī spēja veidot alianses ar līdzīgi domājošām dalībvalstīm,"

pauda vēstniece.

Viņas ieskatā, Latvijas atbildīgajām institūcijām lielākas pūles būtu jāvelta tieši savlaicīgas, datos balstītas argumentācijas izstrādāšanā. Līce-Līcīte plāno mudināt nozaru ministrijas savlaicīgi analizēt topošo iniciatīvu ietekmi uz Latviju, valsts spējām pildīt saistības un to finansiālo ietekmi. Savukārt vēstnieces saturiskās prioritātes, pēc viņas paustā, izriet no Latvijas ārpolitikas prioritātēm - veicināt Latvijas drošību un labklājību.

Vēstniece atzīmēja, ka ES darba kārtību un darba metodes jau otro gadu ietekmē Covid-19 pandēmija. Viņa sagaida, ka šī tēma dažādos rakursos dominēs ES darba kārtībā arī turpmāk. Līces-Līcītes ieskatā, cieša dalībvalstu koordinācija ir un būs pamats ES izejai no Covid-19 pandēmijas. Viņa norādīja, ka tiks diskutēts par Covid-19 pandēmijas mācībām un uzlabojumiem, kas nepieciešami, lai valstis un Eiropa kopumā būtu gatavāka nākotnes krīzēm, kas var nebūt saistītas ar veselības jomu.

"Izeja no Covid-19 radītās krīzes ir cieši saistīta ar ES ekonomikas atjaunošanu. To redzu kā vienu no manām galvenajām prioritātēm.

Fokusā būs ES ekonomikas zaļā un digitālā transformācija. Eiropas Komisija (EK) jūlijā publicēja 12 tiesību aktu pakotni, kas veidos politikas ietvaru ES zaļajai transformācijai.

Mūs sagaida sarežģītas sarunas visos ES lēmumu pieņemšanas līmeņos," sacīja vēstniece.

Viņa uzsvēra, ka klimata neitralitātes mērķa sasniegšana 2050.gadā ir iespēja Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Līces-Līcītes ieskatā, izaicinājums būs rast līdzsvaru starp augstām klimata ambīcijām un pakotnes ietekmi uz atsevišķu tautsaimniecības nozaru konkurētspēju. Lai Latvija varētu sekmīgi iestāties par savām interesēm, vēstniece plāno mudināt atbildīgās institūcijas strādāt koordinēti un proaktīvi.

Tāpat vēstniece norādīja, ka Covid-19 krīzes radītās sekas ir piešķīrušas jaunu dinamiku diskusijām par ES stratēģisko autonomiju, paplašinot to arī uz ES ekonomikas un digitālo jomu. Šīs diskusijas, pēc Līces-Līcītes paustā, ir cieši saistītas ar ES ekonomisko politiku tālāko attīstību, kur Latvija kopā ar līdzīgi domājošām valstīm konsekventi iestājusies par līdzsvaru starp atvērtu ekonomiku un godīgas konkurences nodrošināšanu no trešo valstu puses.

"ES sākusi meklēt risinājumus, lai nodrošinātu ES pašpietiekamību un noturību, īpaši stratēģiski svarīgos sektoros. Top dažādas jaunas iniciatīvas, kas paredz ES līdzekļu izmantošanu ambicioziem klimata neitralitātes projektiem, ES digitālās transformācijas, tehnoloģiju un inovāciju jomās, dažādās aizsardzības iniciatīvās, kā arī rūpniecības nozaru atbalstam.

Te saredzu iespējas Latvijas uzņēmējiem un nozarēm. Kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) virzīsim Latvijas nozares aktīvākai ieskaitei lielajos ES ekonomiskajos projektos,"

pauda Latvijas vēstniece, pastāvīgā pārstāve ES.

Līce-Līcīte uzsvēra, ka viņas fokuss ārpolitikas jomā būs vērts uz mūsu reģionam būtiskiem jautājiem. Viņa norādīja, ka Latvijai, kopā ar līdzīgi domājošām valstīm, jāturpina aktīvi atbalstīt Austrumu partnerības formātu, kā arī Ukrainas, Gruzijas un Moldovas eirointegrācijas centienus. Tāpat būtiski ir sniegt ES atbalstu partnervalstu noturības veicināšanai, kā arī intensificēt visa veida sadarbību.

Viņa prognozēja, ka ES turpināsies pavasarī uzsāktās diskusijas par ES un Krievijas attiecību perspektīvu. Vēstniece plāno iestāties par to, ka Latvijas un ES interesēs ir turpināt konsekventu un pragmatisku politiku iepretim Krievijai, balstoties uz ES vērtībām un principiem. Tāpat Līce-Līcīte norādīja, ka situācija Baltkrievijā turpina pasliktināties un saistībā ar to viņa saredz divus darba virzienus - ES atbalsta sniegšanu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un brīvajiem masu medijiem, kā arī pret režīmu vērsto sankciju spiediena pastiprināšana.