/nginx/o/2021/08/23/14013069t1hd8df.jpg)
Latvijas Okupācijas muzejs 2021. gada 19. jūnijā saņēma sadarbības piedāvājumu no foto izstādes "Honkongas ceļš" organizatoriem, atceroties 1989. gada Baltijas ceļu, eksponēt izstādi par 2019. gadā notikušo Honkongas ceļu. Izstādi bija iecerēts atklāt šī gada 23. augustā, tomēr izstādes organizatoru novēlotās rīcības un komunikācijas dēļ muzejam nebija iespēju izstādi eksponēt muzeja telpās, ziņo muzeja pārstāvji.
Starp muzeju un izstādes rīkotājiem nebija formālas vienošanās. Muzejs noteica visus ar izstādi saistītos materiālus nosūtīt muzejam līdz 2. augustam. Tas ļautu sagatavot izstādes eksponēšanu iecerētājā datumā, tai skaitā izstādes objektu tehnisko izgatavošanu.
Kaut arī izstādes saturiskais materiāls muzejam nebija atsūtīts, 11. augustā, nesaskaņojot ar muzeju, izstādes organizatori plašsaziņas līdzekļos izplatīja informāciju par izstādes atklāšanu Latvijas Okupācijas muzejā 23. augustā.
Izstādes organizatori saturisko materiālu nosūtīja ar divu nedēļu nokavēšanos, sestdienas vakarā, 14. augustā. Saņemtais materiāls neatbilda ne iepriekš pārrunātajam izstādes saturam, ne apjomam, iekļaujot arī kļūdainu informāciju par Latvijas vēsturi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas Okupācijas muzejs 17. augustā pārtrauca sadarbību ar izstādes organizatoriem.
Protestu akcija "Honkongas ceļš" notika Hongkongā 2019. gadā, kura mērķis bija saglabāt autonomiju no Pekinas tiešās varas.
Izstādi bija plānots atklāt vienlaicīgi visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās. Izstādes veidotājs ir Honkongā dzimušais igauņu žurnālists Aiversons Ng.
"Muzeja direktora vietnieks vienpusēji atcēla izstādi," Latvijas raidsabiedrībai LSM.lv sacīja Ng.
Pirmdien Lietuvas medijam LRT.lt izstādes autors sacīja, ka šādu soli viņš uzskata par "cenzūru".
"Ļoti iespējams, ka nevis Latvijas valdība, bet gan Ķīnas vēstniecība Rīgā vēlējās slēgt izstādi," norāda Ng.
"Tas, kā viņi izrīkojās ar šo atcelšanu, ir zīme, ka viņi nezina, kā izskaidrot un izteikt šāda veida spiedienu. Tāpēc es uzskatu, ka tā ir Ķīnas ietekme Latvijā."
Baltijas ceļa gadadiena "nav īstais laiks, lai muzeja telpās tiktu aktualizēti citi jautājumi", sacīja Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietniece Taiga Kokneviča.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica 2019. gadā veiktais pētījums norāda, ka Ķīna iepriekš Baltijas valstīs ir izdarījusi spiedienu uz iestādēm un valsts organizācijām, kad notikušas Tibetas un Honkongas atbalstītāju aktivitātes un viņu pasākumu reklamēšana.
Medijs ziņo, ka 2013. gadā lidostā "Rīga" tika noņemts plakāts, kurā tika reklamēta Dalailamas publiskā lekcija. Togad Latvijas Nacionālā opera anulēja atļauju Tibetas garīgajam līderim izmantot tās telpas. 2015. gadā līdzīgi plakāti pazuda arī no Tallinas lidostas, ziņo medijs LRT.lt.
Iepriekš Viļņā mītiņš Honkongas atbalstam guva pretestību no ķīniešu puses. Ķīnas vēstniecības darbinieku iesaistīšanas dēļ Viļņa par notikušo nosūtīja Pekinai diplomātisko notu.
Izstādi "Honkongas ceļš" ir paredzēts atklāt Tallinā bijušā padomju cietumā un Lietuvas Okupācijas un brīvības cīņu muzejā.
