VIDEO ⟩ Latvijas armija publicē video, kurā parāda, kā Baltkrievija migrantu plūsmu uz Latviju izmanto kā hibrīdkara elementu

FOTO: Ekrānuzņēmums no video/Latvijas armija

Aleksandra Lukašenko režīms Baltkrievijā jau kopš jūnija aktīvi atbalsta nelegālo migrāciju uz ES valstīm, izmantojot migrantus kā ieroci pret Latviju un Lietuvu vērstā hibrīdkarā. Valsts robežsardze ar Nacionālo bruņoto spēku palīdzību ik dienu turpina novērst arvien vairāk Tuvo Austrumu migrantu mēģinājumus šķērsot Latvijas robežu, vēsta Latvijas armijas sociālo tīklu konts.

 

VIDEO: Baltkrievija migrantu plūsmu uz Latviju izmanto kā hibrīdkara elementu (Latvijas armijas video)

IeM: ANO līmenī jāpaceļ jautājums par to, ka Baltkrievija izmanto migrantus savā hibrīduzbrukumā

Gan Apvienoto Nāciju organizācijā (ANO), gan ANO Drošības Padomes līmenī jāpaceļ jautājums par to, ka Baltkrievija izmanto migrantus savā hibrīduzbrukumā, sacīja iekšlietu ministres padomniece Linda Curika.

Viņa informēja, ka ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja eksperti šodien ieradušies vizītē Latvijā, lai apsekotu Latvijas-Baltkrievijas robežu. Eksperti Latvijā uzturēsies līdz 26.augustam.

Plānots, ka viņi tiksies ar Iekšlietu ministrijas (IeM), Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ekspertiem, kā arī ar citu organizāciju pārstāvjiem. Tāpat plānota vizīte aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils".

Latvija jau ir aicinājusi ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos pievērst uzmanību ilgtermiņa, nevis īstermiņa risinājumiem. Baltkrievijai ir jāuzņemas atbildība par tiem cilvēkiem, kuru ierašanos savā valstī tā pati organizējusi. Ir nepieņemami, ka cilvēki, kas ieradušies Baltkrievijā, tiek prettiesiski virzīti uz Latvijas robežu un vēlāk tiek bloķēta viņu nonākšana atpakaļ mītnes zemēs.

"Baltkrievija ir 1951.gada Konvencijas par bēgļa statusu dalībvalsts un tai ir saistoši tajā noteiktie pienākumi un 1948.gada ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija," uzsver IeM.

Ministrijā uzskata, ka, ja Baltkrievija nevar nodrošināt šo cilvēku nonākšanu atpakaļ mītnes zemēs, ir jānodrošina, ka cilvēkiem tiek dota pajumte un pārtika. Latvija nevar uzņemties atbildību par cilvēkiem, kuri Baltkrievijas iestāžu darbības dēļ atrodas uz robežas Baltkrievijas teritorijā.

IeM uzsvēra, ka ir jāmeklē risinājums un jāsper vajadzīgie soļi, lai panāktu, ka Baltkrievija pakļaujas savām starptautiskajām saistībām, un ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam Minskā ir jāizdara viss iespējamais, lai Baltkrievijas varas iestādes šo situāciju nekavējoties risinātu.

Baltijas valstu un Polijas prezidenti kopīgā paziņojumā vēršas pret Lukašenko hibrīduzbrukumiem uz NATO robežas

Baltijas valstu un Polijas prezidenti kopīgā paziņojumā izsaka solidaritāti Baltkrievijas tautai un vēršas pret Aleksandra Lukašenko režīma Baltkrievijā hibrīduzbrukumiem uz Eiropas Savienības (ES) un NATO robežas.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Valsts prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Polijas prezidents Andžejs Duda šodien Ukrainas neatkarības trīsdesmitgades svinību un Krimas platformas atklāšanā tikās Kijevā, lai pārrunātu arī situāciju Baltkrievijā.

Pēc sarunas tika pieņemts kopīgs paziņojums un izteikta solidaritāte Baltkrievijas tautai, kurai dzimtenē ir liegtas iespējas pilnībā izmantot savas tiesības.

Prezidenti pauž bažas, ka arī ārpus valsts dzīvojošo Baltkrievijas pilsoņu tiesības tiek pārkāptas, minot par piemēru lidaparātu reisa nolaupīšanu, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums. Valstu vadītāji uzsver, ka ES un NATO austrumu robeža kopš jūnija ir pakļauta aktīviem hibrīduzbrukumiem no Baltkrievijas režīma puses nolūkā piesegt režīma arvien plašāk īstenotos cilvēktiesību un pilsonisko tiesību pārkāpumus. Prezidenti kategoriski vēršas pret šādu Baltkrievijas režīma rīcību.

Tāpat Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas valstu vadītāji izsaka pateicību partneriem un sabiedrotajiem Eiropas Savienībā un NATO par izrādīto solidaritāti, kā arī politisko un praktisko atbalstu, kas tiek sniegts, lai apstādinātu hibrīduzbrukumus. Prezidenti pieprasa atbrīvot politiski ieslodzītās personas Baltkrievijā un garantēt pilnu to tiesību ievērošanu. Tāpat viņi uzsver, ka turpinās darbu ar partneriem un sabiedrotajiem, lai pret Baltkrievijas amatpersonām vērstās sankcijas tiktu paplašinātas.

"Mēs - Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas prezidenti - vienprātīgi iestājamies pret Aleksandra Lukašenko un Baltkrievijas varas iestāžu agresīvo rīcību un centieniem destabilizēt situāciju. Esam pārliecināti, ka, lemjot par Baltkrievijas (..) nākotni, ir pamatā jābalstās uz baltkrievu tautas vēlmēm," uzsvērts paziņojumā.

Kā ziņots, valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējā situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Augusta pirmajā pusē robežsargi katru dienu konstatēja desmitiem cilvēku lielas nelegālo migrantu grupas, bet pēdējās dienās to virzība pāri robežai esot pierimusi.

Kopš 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 476 cilvēki.

Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizvadītajā diennaktī aizturēto cilvēku nav. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana nav liegta 25 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.