Otrdien, 24. augustā, norisinājās attālinātā Ministru kabineta sēde. Portāls "Apollo.lv" piedāvā ierakstu no preses konferences, kā arī apkopota svarīgākā informācija par nolemto.

Nepietiekama vakcinācijas aptvere var likt atgriezties pie ziemas laika Covid-19 ierobežojumiem

Ja vakcinācijas pret Covid-19 aptvere būs nepietiekama, tad saslimšanas pieaugums var likt atgriezties pie ziemas laika ierobežojumiem, izriet no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Rancāna (JKP) un Veselības ministrijas (VM) pārstāves Janas Feldmanes paustā šodien komisijas sēdē.

Valdība papildina valstu sarakstu, kuru izsniegtie Covid-19 sertifikāti atbilst ieceļošanas prasībām Latvijā

Valdība otrdien lēma papildināt valstu sarakstu, kuru izsniegtie Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai veikta Covid-19 testa sertifikāti ir uzskatāmi par apliecinājumu atbilstībai ieceļošanas prasībām Latvijā, iekļaujot tādas valstis kā Lielbritānija, ASV, Austrālija, Izraēla, Jaunzēlande un Kanāda.

Ārlietu ministrija (ĀM) norādīja, ka minētajās valstīs nav sadarbspējīga Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikāta ar Eiropas Savienību (ES). Paredzēts, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai stāsies spēkā šī gada 1. septembrī.

NVD par pienākumu nosaka viltotu Covid-19 sertifikātu anulēšanu

Pamatojoties uz tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju, Nacionālā veselības dienesta (NVD) pienākumos turpmāk ietilps viltotu Covid-19 sertifikātu anulēšana, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Tādējādi tiek noteikts NVD pienākums anulēt vai atjaunot Vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā informāciju par vakcinācijas faktu pret Covid-19 infekciju un vakcinācijas sertifikātu pret Covid-19.

Veselības ministrijā skaidro, ka dati par vakcinācijas faktu un sertifikātu informācijas sistēmās netiktu dzēsti, taču tiktu apturēta šo datu izmantošana. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā, pēc kriminālprocesa virzītāja sniegtās informācijas, vakcinācijas fakts un sertifikāts varētu tikt atjaunots.

Samazina jaunas SIA reģistrācijas valsts nodevas apjomu

Valdība otrdien lēma samazināt jaunas SIA reģistrācijas valsts nodevas apjomu.

Jaunais SIA reģistrācijas valsts nodevas apjoms būs 75 eiro. Iepriekš tā izmaksāja 150 eiro.

Komersanta ierakstīšana komercreģistrā individuālajam komersantam izmaksās 30 eiro, savukārt personālsabiedrībai, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību - 75 eiro. Akciju sabiedrībai un Eiropas komercsabiedrībai - 85 eiro.

Paredzēts, ka attiecīgie noteikumi stāsies spēkā 1. septembrī.

Par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro uzlabos vairāku slimnīcu infrastruktūru

Ministru kabinets otrdien atvēlēja vairāk nekā piecus miljonus eiro, lai uzlabotu vairāku slimnīcu spēju efektīvi nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus, veicot ievērojamus uzlabojumus vairāku slimnīcu infrastruktūrā.

Slimnīcās tiks īstenoti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu saistīti augstas gatavības projekti.

Tādējādi līdz nākamā gada beigām 1,75 miljonus plānots ieguldīt Vidzemes slimnīcas trīs korpusu energoefektivitātes paaugstināšanā, savukārt 3,35 miljoni tiks ieguldīti Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS), Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) un Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari" (NRC Vaivari) infrastruktūras uzlabošanai.

Valdība atbalstījusi ieceri pārdot vai ziedot kopumā aptuveni 644 000 vakcīnu pret Covid-19 devas

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) piedāvājumu pārdot vai ziedot 560 000 ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu devu un līdz 84 000 "Pfizer"/"BioNTech" devu, kuras ir derīgas līdz oktobra beigām, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc politiķa sacītā, valdība nosliecās par labu pārdošanai, pieļaujot, ka gadījumā, ja partnerus neizdosies atrast, varētu apsvērtu vakcīnu ziedošanu. "Šo jautājumu VM risinās sadarbībā ar Ārlietu ministriju, kura nosaka ārpolitikas prioritātes šajā jautājumā," skaidroja Pavļuts.

"VM ir apzinājusi iespējamos vakcīnu pieprasījuma scenārijus. Mēs redzam, ka mēs būtu spējīgi pilnībā vakcinēt līdz 95% Latvijas iedzīvotāju līdz gada beigām,

1

paredzot arī iespēju, ka drīzumā mēs lemsim par nepieciešamību revakcinēt lielākas vai mazākas iedzīvotāju grupas ar trešo devu,"

stāstīja ministrs, tādējādi secinot, ka šobrīd Latvijai ir gana vakcīnu pret Covid-19.

Paplašina NBS tiesības to uzdevumu izpildē pielietot speciālos radiolīdzekļus

Otrdien valdība lēma paplašināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) tiesības to uzdevumu izpildē pielietot speciālos radiolīdzekļus.

Aizsardzības ministrija (AM) uzsver, ka NBS nespēja testēt iespējamos radiotraucējumus civilajām un koplietošanas radiofrekvencēm var liegt iespēju NBS konstatēt informācijas apstrādes sistēmu nepilnīgo drošību, kas pretinieka radīta apdraudējuma gadījumā var ierobežot vai apturēt gan gaisa telpas radaru, gan jūras novērošanas sistēmu darbību, gan arī jebkādu elektronisku saziņu, tādējādi nodarot kaitējumu sabiedrības interesēm kopumā.

Radītie traucējumi vai pilnīga radiosakaru bloķēšana var radīt negatīvu ietekmi, piemēram, civilajā jomā - gaisa, ūdens transporlīdzekļu iespējamām avārijām, jo to pārvietošanās koordinēšana nav iespējama pretinieka radīto radiosakaru darbības traucējumu vai bloķēšanas dēļ, mobilo sakaru darbības traucējumi vai bloķēšana, elektroniskās saziņas neiespējamība, sabiedriskās kārtības uzturēšanas jomā - noziedzības līmeņa neierobežots pieaugums, jo Valsts policija (VP) nevar reaģēt uz izsaukumiem, izsaukumus nevar veikt, jo nav iespējama telefonsakaru darbība, VP nevar koordinēt noziedzības apkarošanu, jo rāciju darbība ir traucēta vai nenotiek vispār, valsts drošības jomā - ierobežotas iespējas koordinēt mobilizāciju, ierobežotas iespējas aizsargāt valsts noslēpuma objektus. Minētais rada būtisku valsts nacionālās drošības apdraudējumu.

Ņemot vērā minēto, kontrolēti un profesionāli pārvaldīti īslaicīgie radiotraucējumi koplietošanas un civilajām radiosakaru sistēmām NBS informācijas apstrādes sistēmu testēšanai pret iespējamiem radiotraucējumiem un manipulācijām no pretinieka puses, kas vienlaikus ļauj NBS trenēt savu aizsardzības un pretdarbības spēju, kā arī personālsastāvu, pēc AM viedokļa ir samērīgiem zaudējumiem kopīga mērķa - nacionālās drošības - nodrošināšanai.

Minēto mērķi iespējams sasniegt, jau preventīvi radot iespējas būt gataviem ātri reaģēt uz jebkāda veida pretinieka kaitniecisku darbību, tostarp mūsdienās plaši izmantotās bezpilota mehānisku ierīču tehniskās iespējas radīt apdraudējumu tādiem stratēģiski svarīgiem objektiem, kam ir valsts aizsardzības objektu vai kritiskās infrastruktūras statuss.

Lai NBS nodrošinātu efektīvāko aizsardzību pret potenciālajiem uzbrukuma scenārijiem, NBS personālsastāvam ir jābūt profesionāli un atbilstoši apmācītam, lai mobilizācijas vai kara gadījumā, tāpat arī diversijas vai citas NBS kaujas un reaģēšanas spējas ietekmēšanas gadījumā miera laikā, spētu reaģēt apsteidzoši pirms reālā kaitējuma nodarīšanas, kā arī tehniskās iespējas būtu pietiekami efektīvas un pārbaudītas darbībā.

Nākamgad kultūras, izglītības un sporta infrastruktūras projektos ieguldīs teju 100 miljonus eiro

2022. gadā augstas gatavības kultūras, izglītības un sporta infrastruktūras projektos no valsts budžeta ieguldīs teju 100 miljonus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Jau vēstīts, ka valsts 2022. gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. No minētās summas 97,8 miljonus eiro plānots novirzīt augstas gatavības projektu īstenošanai.

Līdz šim valdība panākusi vienošanos par 58,58 miljonu eiro novirzīšanu augstas gatavības projektiem, savukārt atlikusī summa - 39,01 miljonu eiro - tiks novirzīta projektiem, kas vēl tiek precizēti.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka valdība panākusi vienošanos 2022. gadā 9,2 miljonus eiro novirzīt jaunu ugunsdzēsības depo būvniecībai Aizputē, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Kandavā, Priekulē, Rūjienā un Saulkrastos.

Septiņu gadu laikā IZM apņemas nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamo septiņu gadu periodā kā virsmērķi noteikusi latviešu valodas ilgtspējas nodrošinājumu, kā arī stiprināt tās lietojumu visā sabiedrībā un dažādās jomās, liecina IZM izstrādātās Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, ko otrdien atbalstīja Ministru kabinetā.

IZM norādīja, ka valsts valodas politikas mērķi valsts attīstības kontekstā saistāmi ar indivīda attīstību un konkurētspēju, labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšanu un valodas un kultūras ilgtspēju.

Latviešu valoda un kultūra ir gan latviešu nācijas identitātes pamats, gan arī Latvijas valsts nacionāli kulturālās identitātes pamats. Tāpēc tā ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas un citiem apstākļiem.

"Valoda nav tikai saziņas vai informācijas līdzeklis, tā ir kultūrmantojuma sastāvdaļa, nacionālās literatūras izteiksmes līdzeklis, tilts starp paaudzēm, nacionālās identitātes un specifikas nesēja. Latviešu valoda ir mūsu nacionālās identitātes pamatiezīme,"

1

pausts IZM pamatnostādnēs.

NBS piedalīsies militārajās mācībās Ukrainā

Latvijas Nacionālie bruņoti (NBS) spēki piedalīsies militārajās mācībās "Rapid trident 21" Ukrainā, otrdien lēma valdība.

Militārās mācības norisināsies no 6. septembra līdz 1. oktobrim. Daudznacionālajās militārajās mācībās plāno piedalīties militārās vienības no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un programmas "Partnerattiecības - mieram" dalībvalstīm, kopumā ap 6000 karavīru, lai veicinātu reģionālo stabilitāti un drošību, nostiprinātu partneru rīcībspēju un veicinātu uzticību, uzlabojot sadarbību starp dalībvalstu bruņotajiem spēkiem.

NBS plāno piedalīties mācībās, nodrošinot padomdevēju, konsultantu un mācību norises un sasniegto rezultātu novērtētāju funkciju. Šo mācību laikā NBS Militārās policijas pārstāvji apmācībās sniegs padomu un konsultēs rotas līmeņa vienības, kā strādās kā mācību vērtētāju komanda.

Ukraina nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, bet piedalās programmā "Partnerattiecības - mieram".

Valdība atbalsta nākamā gada budžetā paredzēt valsts parādu 50% apmērā no IKP

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2022. gada budžetā paredzēt valsts parādu 50% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam Finanšu ministrija (FM) otrdien informēja valdību par aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kuras šā gada 15. jūnijā apstiprināja Fiskālās disciplīnas padome. Apstiprinātās makroekonomisko rādītāju prognozes būs par pamatu valsts budžetam 2022. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2022.-2024. gadam.

Video: Preses konference pēc MK sēdes