"Zaudējumi visbiežāk ir mērāmi desmitos tūkstošu eiro apmērā." Aizvien biežāk uzņēmumi Latvijā piedzīvo interneta krāpnieku uzbrukums (1)

Covid-19 ierobežojumu dēļ ļoti daudz cilvēku strādāja attālināti un daļa to dara vēl šobrīd, bieži vien no privātajiem datoriem pieslēdzas darbavietas elektroniskajām sistēmām un kārto visdažādākos darījumus gan ar klientu datiem, gan naudas pārskaitījumiem. Tāpēc arī krāpniekiem ir kļuvis vieglāk iegūt ko tie vēlas.

"Katru nedēļu mēs saskaramies ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kas kļūst par šīs shēmas upuriem. Un zaudējumi tur visbiežāk ir mērāmi desmitos tūkstošu eiro apmērā.

Atšķirībā no izspiedējvīrusa uzbrukuma, kas ir risināms, ja esam laicīgi sagatavojuši rezerves kopiju variantus, spējam atjaunot datus un varam izvēlēties neko nemaksāt, tikt kārtībā paši. Gadījumā, ja esam pārskaitījuši naudu uz svešu kontu, tas process jau ir daudz sarežģītāks.

Un arī aizsardzības līdzekļi ir pat vienkāršāki, bet uzņēmumi atrunu pēc tos visbiežāk praksē neizmanto,"

stāstīja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" eksperts Gints Mālkalnietis.

Speciālists norāda, ka visbiežākais un vienkāršākais interneta krāpšanas veids, kam seko ievērojami naudas zaudējumi, ir maksājuma uzdevumu nepienācīga pārbaudīšana.

Sekretāre vai grāmatvede pēc šefa e-pasta saņemšanas tūkstošiem eiro pārskaita nevis sadarbības partnerim, bet uz pilnīgi svešu kontu. 

Tipisks piemērs ir uzņēmums, kas nodrošina attālināto piekļuvi darbiniekiem, bet nenodrošina šo pieslēgumu ar paaugstinātiem drošības risinājumiem, norāda speciālists. Tāpat darbinieku paroles mēdz būt īsas un visai nedrošas. Un robotam nav grūtību uzlauzt paroli.

Auditorkompānijas "Ernst & Young" partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava pastāstīja par šī gada pētījuma datiem, kas parāda – riski ir būtiski pieauguši. Gandrīz 80% uzņēmumu vadītāju un kiberdrošības speciālistu atzinuši, ka piedzīvojuši kiberuzbrukumus un vēro to skaita pieaugumu.