Migrantu krīze ⟩ Patlaban nav nepieciešams rosināt NATO līguma 5. panta iedarbināšanu, norāda Pabriks

Latvijas-Baltkrievijas robežas kontroljosla Silenē.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Patlaban nav nepieciešams rosināt NATO līguma 5. panta iedarbināšanu, neskatoties uz notikumiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norāda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Ņemot vērā imigrācijas spiedienu uz valsts austrumu robežas, Latvijas amatpersonas vairākkārt norādījušas uz Baltkrievijas izmantotajām hibrīdkara metodēm pret Latviju. Komentējot norises uz robežas, Pabriks aģentūrai LETA sacīja, ka ir grūti novilkt līniju starp hibrīdkaru un konvenciālo karu.

"No vienas puses, kad sakām, ka ir karš, tad ir jautājums, kad mēs tā kā karojam un kad nē. Tas nozīmē, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem un spējīgiem pateikt, kad sākam iedarbināt visus mehānismus valsts aizsardzībā.

Ja mēs par vēlu to darām, tad esam jau zaudējuši. Ja mēs to darām par ātru, tad mums nav pietiekamu pierādījumu," skaidroja Pabriks.

Ja Latvija apsvērtu rosināt NATO līguma 5. panta iedarbināšanu, tad vispirms jārunā par 4. panta iedarbināšanu, skaidroja Pabriks.

Ziemeļatlantijas līguma 5. pants paredz, ka NATO dalībvalstis bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Savukārt 4. pants paredz, ka NATO dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras dalībvalsts uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

Pabriks uzskata, ka Latvija patlaban nav arī tādā situācijā, lai vajadzētu iedarbināt 4. pantu, bet šo līguma normu viņš ir pārrunājis ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV). Ja Latvija analīzē secinās, ka šo normu nepieciešams iedarbināt, tad nekavējoties to rosinās darīt.

"Ja turpināsies kāda eskalācija, tad mums vajadzēs to ar partneriem pārdomāt, tāpēc esmu lūdzis šo situāciju apspriest ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas kolēģiem nākamnedēļ Ļubļanā.

Latvija un šīs valstis esam šī uzbrukuma galvenais mērķis un cietējs. Patlaban iedarbināt 5. pantu nav nekāda pamata un nav nepieciešamības, jo tiekam galā un iztiekam ar saviem spēkiem,"

norādīja Pabriks.

Ministrs uzsvēra, ka Latvija velti paniku neceļot, taču netaisoties arī slēpt iespējamos draudus.

"Nebūs nekad vairs tāda politika kā pie Kārļa Ulmaņa - jūs palieciet savā vietā, mēs savā vietā,"

uzsvēra Pabriks, atgādinot Latvijas vadītāja Ulmaņa līdzīgi teiktos vārdus Latvijas okupācijā 1940. gadā.

Ministrs gan nekomentēja, vai operatīvajos plānos ir iekļauts punkts, ka jau vairākus gadus Ādažu bāzē dislocēto NATO kaujas grupu nepieciešamības gadījumā varētu nosūtīt uz pierobežu.

Patlaban situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas varot raksturot kā saasinātu, bet nevarot izslēgt tālāku eskalāciju.

"Esam veikuši attiecīgus soļus, notiek mācības "Namejs", rūpīgi sekojam un Baltkrievijai jāsaprot, ka ar spēku neko nepanāks," uzsvēra ministrs.

Pabriks jau augusta sākumā atzina, ka ģeopolitiskajos motīvos izmantotie imigranti ir redzami kā Krievijas un Baltkrievijas kopīgo militāro mācību "Zapad 2021" plānošanas sastāvdaļa. Lai arī mācības norisināsies no 10.septembra līdz 16.septembrim, tagad Pabriks atzina, ka "Zapad" faktiski jau ir sākušās, tāpēc pastāv jautājums par mācību aktīvākajām fāzēm.

"Mums nav jāseko mācību "Zapad" datumam, bet stundām un dienām," uzsvēra ministrs.

Jau ziņots, ka svētdien Valsts robežsardze novērsusi septiņu cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu.

Kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 749 cilvēki.

Arī aizvadītajā diennaktī par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu cilvēki nav aizturēti.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 25 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Aktuālākās ziņas