Menstruāciju atvaļinājums ⟩ "Vemt, ģībt, noasiņot. Gadiem." Pašmāju sieviešu pieredze (22)

Taujātas, vai jebkad ir saskārušās ar diskomfortu darba vai mācību vidē mēnešreižu laikā, sievietes ar atmiņu stāstiem neskopojas.

"Jā, protams! Atceros, kā kaut kādā 9. klasē, pieceļoties pēc matemātikas stundas, atskārtu, ka man viss jau izsūcies cauri biksēm. Tajā laikā varēju pat nejust, ka man tās sākas, un tieši tā tas bija toreiz. Man bija tāds kauns!

Rāvu nost džemperi un sēju sev ap vidukli, bet saprotams, ka visu pārējo dienu pavadīju baidoties, vai kāds pamanīs manas bikses, nevis koncentrējoties uz mācību vielu.

Gadiem ejot, ir mainījušās arī manas mēnešreizes un tagad gan es nu nekādīgi nepalaistu garām pirmo mēnešreižu dienu, jo tās ir tiešām sāpīgas. Manuprāt, šāda brīvdiena būtu ļoti pozitīvs bonuss darbavietai, es to liktu vienā grozā ar sociālajām garantijām, dažādiem darba tusiņiem utt. Ir taču superīgi, ja darba vieta nodrošina dažādus šos bonusus, par kuriem ļoti priecājamies, stājoties jauna darbā. Kāpēc lai šī nebūtu viena no tām lietām, kas vienkārši padara mūsu ikdienas dzīvi tīkamāku?" prāto kāda "Apollo.lv" lietotāja.

"Ojaaa, esmu gan. Tā, ka vemt, ģībt, noasiņot. Gadiem. Pēc dzemdībām, ar piltuvēm, tamponiem un pēcdzemdību pamperiem, ko tik ne...

Tādas kombinācijas kā tampons plus divas paketes, pretsāpju tablete un atkārtot ik pēc stundas. Katru mēnesi 40 eiro to tērēju.

Tādi brīži, kad nevari reizi stundā šo pakošanos, ej koši sarkanām biksēm, iesaisti ģimeni, lai atved maiņas drēbes. Tas ir murgs, ko negribas atcerēties. Šī ir lieliska ideja. Brīnišķīga," atzīst cita.

"Patiesībā īsti neesmu, tikai dažreiz ir bijušas situācijas, kad liekas, ka zaudēju tik daudz asiņu, ka atslēgšos," savu pieredzi īsi komentē kāda sieviete.

"Studiju laikā ir bijis, kad, sēžot lekcijā pusotru stundu, ir jāuztraucas, vai nebūs asins noplūde.

Tieši pirmās divas dienas tad bija smagākas. Mēnešreizes normalizējās pēc bērna dzimšanas, kļuva vājākas. Katrā ziņā atbalstu katras sievietes tiesības izvēlēties brīvu dienu, ja mēnešreizes tiešām rada diskomfortu. Bet vai nebūtu "šmaukšanās"?" prāto cita.

Savukārt kāda sieviete atminas laiku pirms teju visām sievietēm pazīstamā glābiņa  ienākšanas Latvijā.

"Esmu 41 gadu veca. Tie laiki, kad piedzīvoju sāpīgas menstruācijas, ir garām. Tagad izjūtu diskomfortu ovulāciju dienās, vecumā no 35-40 nomocījos ar premenstruālo sindromu. Labi, ka ir uztura bagātinātāji un homeopātiskie ārstniecības preperāti, kas palīdz simptomus mazināt. Bet nepatīkamākais noteikti ir bijis sāpīgās menstruācijas vecumā no 20-29 gadiem, kad piedzima mans pirmais bērns. Vēl kādu neilgu laiku pēc tā jutu sāpes pirmajā menstruāciju dienā, bet drīz tas pārgāja.

Ar šausmām atceros vienu reizi - biju 20 gadus veca, bija karsta vasaras diena, man sākās mēnešreizes, stipras vēdersāpes, nespēks, auksti sviedri. Gulēju gultā un nebiju spējīga neko izdarīt.

Mans glābiņš bija māsīcas draudzene, kurai no Amerikas radi bija atsūtījuši lielu iepakojumu ar šodien visiem labi zināmām pretsāju tabletēm tabletēm. Tā nu iedzēru šo ripiņu un drīz sajutos kā cilvēks. Pie mums vēl šīs tabletes nebija pārdošanā, vismaz es par tādu tolaik nezināju. Tā nu māsīcas draudzene mums katrai iedeva kārtīgu sauju ar šīm tabletēm, katru mēnešreižu pirmajā dienā es bez tās nevarēju iztikt, jo sāpes bija diezgan stipras.

Tagad nesaprotu, kā es ar sāpēm, bez tabletes līdz tam varēju iztikt.

Un pazīstu daudzas sievietes, meitenes, kuras patiešām ir ļoti nomocījušās mēnešreižu dienās ne tikai dēļ sāpēm, bet arī dēļ stipras asiņošanas. Noteikti ir grūti strādāt tādās dienās. Šī tēma šobrīd aktuāla ir arī manai meitai, kurai šovasar sākās mēnešreizes. Arī viņai pirmās dienas nav tās labākās, ceru, ka tas netraucēs mācībām," viņa stāsta.

"Īpaši bieži ar diskomfortu, spēcīgām vēdera sāpēm un spēcīgu, nepatīkamu asiņošanu saskāros vecumā līdz 30 gadiem.

Bieži paliku mājās, negāju uz skolu vai darbu, protams, kā iemeslu minot ko citu.

Ja būtu varējusi šī iemesla dēļ to vienu vai divas dienas palikt mājās reālā iemesla dēļ - ideāli.

Jaunas meitenes baidās par to runāt, jūtas neērti.

Daudzi strādā darbavietās, kur nevienu neinteresē, ka jūties slikti mēnešreižu dēļ. Ja darbā ilgstoši ir jāsēž vai jāstāv, bez iespējas tikt biežāk uz tualeti, bet asiņošana ir stipra, var rasties noplūde, kas ir jo īpaši neērti, nepatīkami un var radīt milzīgu diskomfortu pašai sievietei," stāsta cita.

Savukārt kāda dāma atzīst, ka šādā situācijā darbā varot vienoties par atpūtu.

"Ir bijušas reizes, kad ar to saskaros, noteikti. Tādos brīžos ir iespēja ar vadību sarunāt aiziet no darba ātrāk vai neierasties darbā vispār."

"Man nav bijis ļoti grūti mēnešreižu laikā kā citām man pazīstamām sievietēm, kuras no sāpēm ģībušas un pat saukušas ātro palīdzību. Tomēr arī es izjūtu pamatīgu diskomfortu un sāpes. Neuzskatu, ka tāpēc man nebūtu nepieciešama brīvdiena, jo sāpes ir lielas, tikai to dēļ neģībstu vai nebraucu uz slimnīcu. Mocos mājās vai darbā.

Atceros, ka skolas laikā solo skolotāja ļāva nedziedāt, jo mēnešreizes mēdz ietekmēt balseni, kā arī sporta stundās varēju nepiedalīties, tāpēc uzskatu, ka arī darbā būtu nepieciešama brīvdiena," tā cita.

Vēl kāda sieviete atzīst, ka "pašai nekad nav sanācis saskarties ar diskomfortu, jo personīgi mēnešreizes ir ļoti vieglas un ilgst tikai 3-4 dienas, tomēr

zinu vairākas meitenes un sievietes, kurām ir tik spēcīgi mēnešreižu krampji, ka nāk ģībonis, ir arī tādas, kurām asiņošana ir ļoti smaga, līdz ar to grutāk nokontrolēt un sanāk "noplūdes".

Manuprāt, tas būt tikai normāli, ja sievietēm būtu iespēja paņemt brīvu dienu, it īpaši ja mēnešreizes ir smagas, jāstrādā fiziski grūts darbs un garas darba stundas. Protams, katrai pašai arī jāizvērte vai mēnešreizes tiešām ir smagas vai vienkārši negribas strādāt, bet tas jau paliek uz katras pašas sirdsapziņas. Tas būtu tikai cilvēcīgi, ja būtu šāda iespejā un katra sieviete pati izlemtu vai vēlas izmantot vai nē, tomēr nezinu, kā šo visu varētu kontrolēt, jo menstruālie cikli ir tik dažādi."

Vēl kāda sieviete portālam norāda, ka cerības uz priekšnieku atsaucību šajā jautājumā jau atmetusi.

"Man nekad līdz 18 gadu vecumam nebija problēmu ar mēnešreizēm līdz vienreiz es gulēju pie gultas agonijā un nesapratu, vai es vispār kādreiz vēl piecelšos kājās. Dažādu ginekologu apmeklējumi un nopratu, ka vieglāk būs tikai lietojot hormonālo izsargāšanos vai pēc dzemdībām.

Respektīvi, es dodos uz darbu samierinoties ar to, ka man sāp un, ka ļoti iespējams varu noģībt un nespēt veikt savu darbu.

Kāpēc es neprasu brīvdienu mēnešreižu laikā? Tāpēc, ka dzirdot atbildi no ginekologa, mammas, omes vai kolēģes: "pēc dzemdībām būs vieglāk," nolaižas rokas. Ja es nevēlos dzemdēt, man ar sāpēm jāsamierinās visu mūžu? Un tā kā mana priekšniecība vienmēr ir bijušas sievietes ar tādu pašu skatījumu, es nedomāju, ka ir vērts jautāt brīvdienas. Tāpat ar hormonālo kontracepciju, kura lielu daļu to lietotāju iedzen depresijā un neviens par to nerunā.

Sanāk, man ir jāizvēlas starp 3 agonijas dienām ik pēc 2 nedēļām, respektīvi 6 dienas mēnesī es mokos agonijā, 12 dienas asiņoju vai depresija, kura atstāj pēdas arī pēc hormonālās kontracepcijas lietošanas.

Es mēnešreižu laikā eksistēju. Un nešaubos, ka lielākā daļa sieviešu šajā laikā vienkārši eksistē," viņa atklāj.

Kāda dāma stāsta, ka "vairākas reizes nācies ņemt brīvas dienas no mācībām, jo fiziski nav spējusi pat saģērbties, sataisīties, kur nu vēl kaut kur aiziet un darīt darbus." 

"Tāpat arī bijis, ka mēnešreizes sākušās darbā, kad līdzi nebija nekādu pretsāpju zāļu, no darba aiziet pat līdz aptiekai nespēju un nācās ņemt daudz pauzes, kurās vienkārši sāpēs sēdēju uz tualetes grīdas, cenšoties atgūt spēkus, lai kaut cik paveiktu darāmo un izturētu darba dienu līdz beigām," viņa stāsta. 

Ginekoloģe Natālija Bērza sarunā ar portālu "Apollo.lv" apstiprina, ka sievietes mēnešreižu laikā var piemeklēt "sāpes, visāda veida vēdera krampji, visāda veida sāpes muguras lejasdaļā.

Var būt tik stipras sāpes, līdz pat vemšanai. Citām dāmām no hormonālājām izmaiņām menstruāciju laikā ir ļoti spēcīgas migrēnas. Daļai ir caureja. Un tas viss pieder pie mēnešreizēm. Tāpat arī garastāvokļa maiņas," norāda speciāliste.

Dr. Bērza stāsta, ka sievietēm ir svarīgi saprast, cik spēcīgas mēnešreizes viņai katru mēnesi ir. "Tam visam ir izdomātas skalas. Visvienkaršākais veids, kā to saprast - cik paketes vai tamponi tiek izlietoti mēnešreižu spēcīgākajā dienā. Ja tās ir piecas vai vairāk vislielākās paketes, tad varam uzskatīt, ka šai sievietei ir patiešām spēcīga asiņošana. Ja ir zem piecām, tad viss ir pilnīgi normāli. Dāmas jau nezina, ar ko salīdzināt, nav jau, ar ko."

Tāpat var uzskatīt, ka ir ļoti spēcīga asiņošana, ja notiek caurplūde - paciente pašā spēcīgākajā mēnešreižu dienā ieliek tamponu, zem kura vēl ir pakete, uz kuras arī nokļūst menstruālās asinis.

Ar menstruālajām piltuvēm esot mazliet grūtāk izvērtēt, bet ginekoloģe norāda, ka normāls menstruālo asiņu daudzums mēnesī ir no 30 līdz 80ml.

"Viss, kas ir virs, ir uzskatāmas par ļoti spēcīgām mēnešreizēm," viņa stāsta.

Gadījumā, ja sieviete ir secinājusi, ka viņas mēnešreizes ir ļoti spēcīgas, pirmkārt, ir jāapmeklē ārsts.

"Ir jāizvērtē, kāpēc ir šīs spēcīgās mēnešeizes. Vai, piemēram, ir kaut kādas problēmas ar dzemdes iekšējo slāni. Vai dzemdē ir tādi labdabīgi veidojumi kā polipi, kas taisa šo spēcīgo asiņošanu. Varbūt dzemdes mioma, kas ir dzemdes muskuļu slāņa labdabīgs audzējs. Iespējams, adenomioze, kas arī ir labdabīga saslimšana, bet sievietēm dzīvē rada tiešām lielas nepatikšanas.

Daļa sieviešu pie ārsta nonāks pie diagnozes, nelielai daļai iemeslu atrast neizdosies, un tiks kontatēts, ka viņām vienkārši ir spēcīgas mēnešreizes.

Citām sievietēm varbūt būs asinsreces traucējumi, kas izraisa tās spēcīgās menstruācijas, bet lielākoties mēs pie diagnozes nonākam," stāsta Bērza.

Viņa atzīmē, ka lielākoties ārsti var palīdzēt. "Ir dažādas metodes. Piemēram, hormonālā kontracepcija, kas samazina dzemdes iekšējo slāni, tādā veidā samazinot arī spēcīgās menstruācijas. Ja pacientei ir asinsreces problēmas, tam ir pieejami speciāli medikamenti. Protams, ir gadījumi, kuros nevar darīt neko. Tas ir ļoti atkarīgs no problēmas, bet realitātē risinājumi ir."

Dr. Bērza pauž, ka menstruāciju atvaļinājums ir aktuāls temats, par kuru jau runā citur pasaulē, un papildina, ka, piemēram, Ziemeļvalstīs sievietes vispār ir atskārtušas, ka ar mēnešreizēm nav jāsadzīvo.

"Dānijā jau gadus desmit runā par to, ka meitenēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju, ir tikai divas līdz trīs menstruācijas gadā. Un tā patiesībā ir ļoti populāra tendence ārzemēs.

Principā, mēnešreizes mums ir nepieciešamas tikai tad, ja plānojam grūtniecību. Tas norāda uz to, ka mums ir regulārs cikls, ka esam auglīgas, mums izdalās olšūnas. Ja mēs to grūtniecību neplānojam, menstruācijas nav obligāts pasākums sievietes veselībai," stāsta ginekoloģe.

Viņa norāda, ka pētījumos par hormonālo kontracepciju un menstruāciju brīvdienām nav konstatēts kaitējums sievietes organismam.

"Runājot par neauglību, ir konstatēts, ka nav atšķirības, kādu kontracepciju pāris lieto. Vienalga, vai tie ir prezervatīvi, spirāle vai kombinētās hormonālās tabletes, pēc to lietošanas izbeigšanas, gada laikā sieviete paliks stāvoklī 87,3% gadījumu. Kas ir tie 13%? Lielai daļai jau pirms jebkuras kontracepcijas lietošanas bija problēmas ar neauglību. Viņi vienkārši to nezināja, jo nebija mēģinājuši. Ir pieņemts vainot sievieti, bet ap 50% gadījumu problēma ir tieši vīrietim vai abiem kopā, pēc Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) datiem.

Mēs esam tur, kur mēs esam. Mēs esam aizpriedumu zeme, kur nemāca veselības mācību."

Dr. Bērza pauž, ka ir šajā jautājumā svarīga ir attieksme.

"Ja skolā nestāsta par seksuālo un reproduktīvo veselību uz pierādījumiem balstītus faktus, tad gadās, ka meitenēm rodas nepareizs priekšstats par savu veselību un viņas nemeklē risinājumus.

Ir svarīgi atrast veidu, kas darbojas tieši sev. Tikai tad, kad ir izmēģinātas vairākas lietas, kā arī veikti visi izmeklējumi uz seksuāli transmisīvajām slimībām, kas arī var būt iemesls ļoti sāpīgām menstruācijām, var secināt, kas der un kas neder," viņa stāsta.

Speciāliste norāda, ka zināšanu trūkums šajos jautājums jūtams viņas ikdienas darbā, saskaroties ar pacientēm.

"Normāls menstruālais cikls ir no pirmās mēnešreižu dienas līdz nākamo menstruāciju pirmai dienai ir 28 dienas plus, mīnus septiņas dienas. Tā variācija, ka vienā mēnesī mēnešreizes var būt ar 28 dienu starpību, bet nākamajā ar 21 dienas starpību, ir pilnīgi normāla.

Ļoti bieži pacientes nāk ar sūdzībām, ka viņām ir kaut kas nepareizs ar menstruālo ciklu, bet patiesībā viņām ir absolūti normāls mentruālais cikls. Man vēl joprojām nāk jaunas sievietes un prasa, vai ir normāli, ka vienā mēnesī cikls bija 28 dienas, bet nākamajā 32, tāpēc ir jāveic daudz skaidrojoša darba ikdienā.

Ir daudz lietu, par kurām mums ir jārunā. No mēnešreizēm nav jācieš, un to laikā nav jācieš," saka Dr. Bērza.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!