"Tas ir mazākais, ko varēja pieprasīt!" Kā skolēnu vecāki vērtē klātienes mācību ierobežojumus? (9)

Foto: Halfpoint/shutterstock.com
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

1. septembrī visā Latvijā atzīmē mācību gada sākumu - Zinību dienu. Studentiem, skolotājiem un pasniedzējiem nozīmīgā diena Covid-19 pandēmijas ietvaros būs citādāka, jo mācības turpmāk notiks klātienē, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos drošas skolas vides kritērijus. Skolās atrasties varēs tikai tie skolēni, skolotāji un darbinieki, kuri varēs uzrādīt digitālo Covid-19 sertifikātu. Portāls "Apollo.lv" intervēja vairākus skolēnu vecākus, lai noskaidrotu viņu nostāju par skolēnu vakcināciju pret Covid-19 un drošas skolas vides kritērijiem.

Sabiedrībai ir jāuzticas zinātnei un medicīnai

Inga ir divu bērnu mamma, kura ar ģimeni vairākkārt ir pārrunājusi visus ierobežojumus, piesardzības pasākumus un iespējamo inficēšanos ar Covid-19. Jaunākajam bērnam ir seši gadi un uzsāks mācības pirmajā klasē, savukārt vecākajam bērnam 16 gadi un mācības uzsāks 10. klasē. Sarunā ar portālu "Apollo.lv" divu bērnu mamma stāsta, ka kopīgi ar vīru ir izdarījuši visu iespējamo, lai mazinātu inficēšanos risku, tādēļ visi, kuri var, ir vakcinējušies pret Covid-19.

Inga atzīst, ka izprot valdības pieņemtos lēmumus attiecībā uz ierobežojumiem klātienes mācībām, jo Covid-19 pandēmija ir viena no pēdējo gadu lielākajām un globālākajām problēmām.

"Atbildīgajām institūcijām, tai skaitā Izglītības ministrijai, ir liels izaicinājums organizēt un nodrošināt izglītību bērniem un jauniešiem, vienlaicīgi nepieļaujot saslimstības risku iestāšanos.

Turklāt situācija ir ļoti mainīga, ir jābūt izstrādātiem un realizējamiem dzīvē dažādiem scenārijiem, kas prasa ļoti daudz resursu.

Tas noteikti nav viegli, bez tam iepriekš nav bijusi pieredze darbam šādos apstākļos," stāsta Inga.

Inga atbalsta obligāto vakcināciju bērniem no 12 gadu vecuma, jo uzskata, ka sabiedrībai ir jāuzticas zinātnei un medicīnai. "Tikai vakcinējoties kopīgi spēsim apturēt šo pandēmiju. Ir arī cilvēki, kuri dažādu medicīnisku indikāciju dēļ nevar vakcinēties, sabiedrībai ir jāpadomā arī par šo cilvēku kategoriju," uzsver Inga.

Vaicājot par to, kā vērtējams, ka bez digitālā Covid-19 sertifikāta par skolēna izglītību atbildīga ir ģimene, Inga pilnībā atbalsta šādu valdības lēmumu.

"Valsts ir iedevusi bezmaksas instrumentus (tests vai vakcīna) līdz ar to izpildot savas saistības pret indivīdu. Ja persona no tās atsakās, tad ir jāuzņemas pilna atbildība par sekām un tālākajiem procesiem," saka Inga.

Divu bērnu mamma uzskata, ka valstij ir jāapmaksā Covid-19 testu veikšana un nesaskata netaisnību, ka ar šo testu nav iespējams apmeklēt koncertus vai izrādes.

"Koncertu, izrāžu un citu pasākumu apmeklēšana ir vecāku brīva izvēle. Protams, ka tas attīsta un paplašina bērnu redzes loku, kā arī veicina izaugsmi un personības veidošanos, bet ne par nodokļu maksātāju naudu," stingri nosaka Inga.

Siekalu tests ir mazākais, ko varēja pieprasīt

Divu bērnu mamma Liene novērtē, ka gandrīz pēc divu gadu mācībām mājas apstākļos bērniem būs iespēja mācīties klātienē. Lienei ir septiņu un deviņus gadus veci bērni, kuri ar nepacietību gaida, kad atsāksies mācības klātienē un varēs satikt draugus, taču vecāki ir bažīgi, vai patiešām mācības norisināsies klātienē.

Par valdības pieņemtajiem ierobežojumiem Liene saka:

"Lēmums par siekalu testa nepieciešamību nav tas, pret kuru būtu jāceļ lielas pretenzijas. Manuprāt, tas ir mazākais, ko varēja pieprasīt."

Runājot par iespējamību noteikt obligātu vakcināciju pret Covid-19, Liene kategoriski neatbalstītu šādu lēmumu, jo uzskata, ka pēc 18 gadiem jaunieši paši varēs pieņemt lēmumu par vakcināciju pret Covid-19.

Kā uzskata Liene, ģimene vienmēr ir bijusi atbildīga par bērna izglītības līmeni. "Ir prasības, kuras šobrīd nāksies ievērot, ja gribēsim, lai bērni var apmeklēt skolu klātienē."

Attiecībā par lēmumu, ka skolā veiktos Covid-19 testus nevarēs uzrādīt pasākumos, Liene vēlas noskaidrot, vai arī vakcinētajiem pirms pasākumiem tomēr nevajadzētu pārbaudīties vismaz ar siekalu testu.

"Mēs visi viens otram jau esam kļuvuši tik bīstami. Jocīgi, ja bērniem katru nedēļu būs jāpārbaudās. Kādēļ viņš tās nedēļas ietvaros nevarētu aiziet uz koncertu vai filmu?" vaicā Liene.

Grūti spriest, kas šobrīd ir vai nav pareizi

Inese ir mamma dēlam, kurš 1. septembrī savas mācību gaitas uzsāks ceturtajā klasē. Ineses ģimene dara visu, lai bērns varētu mācīties klātienē, socializēties un tikties ar klasesbiedriem.

Par valdības noteiktajiem ierobežojumiem Inese stāsta: "Grūti spriest, kas šobrīd ir vai nav pareizi. Bet es esmu no tiem vecākiem, kas darīs visu, lai mans bērns mācītos klātienē. Pozitīvi ir tas, ka siekalu testi ir bērniem "draudzīgāki"."

Inese arī norāda, ka, ja būs nepieciešams bērnu vakcinēt pret Covid-19, tad arī tas tiks darīts, jo visi ģimenē ir vakcinējušies.

"Vakcinācija atvieglo mūsu ikdienas dzīvi. Priecāšos, ja bērniem nebūs jānēsā maskas, taču arī tas nebūtu šķērslis," Inese saka.

Dēla mammai gan neliekas pareizi, kāpēc ar skolās veiktajiem testiem nebūs iespējams apmeklēt pasākumus.

Atbalsta brīvprātīgu vakcinēšanos pret Covid-19

Jānis ir astoņus gadus veca skolēna tēvs. Viņš pats šī gada janvārī izslimoja Covid-19, kā rezultātā ir sabojāta oža. Jānis ir par brīvprātīgu vakcināciju un iesaka cilvēkiem vakcinēties pret Covid-19, taču norāda, ka ir jābūt brīvai izvēlei.

"Ja cilvēki nevēlas to darīt, tad nedariet. Piemēram, jebkurām zālēm, ko lietojam, ir instrukcija, kurā ir atsevišķas sadaļa bērniem. Tajā rakstīts, ka, dodot bērniem zāles, ir jākonsultējas ar ārstu un ir jābūt ļoti uzmanīgam. Uz šo vakcīnu, manuprāt, arī attiecas tie paši noteikumi," uzsver Jānis.

Skolēna tēvs negatīvi vērtē valdības pieņemtos ierobežojumus par drošas skolas vides kritērijiem, kā arī ir pret bērnu obligātu vakcināciju, norādot, ka arī viņa bērns netiks vakcinēts pat tad, ja varēs vakcinēt jaunākus par 12 gadiem.

"Ja skolēnam ir vairāk par 12 gadiem, tad vecāki drīkst izlemt paši, vai bērnu vakcinēt vai nē. Un tas nav un nedrīkst būt obligāti, pie tam, ja ir jāvakcinē bērns, tad obligāti ir jākonsultējas ar ārstu vai speciālistu," saka Jānis.

Jānis uzskata, ka cilvēkus nedrīkst dalīt pēc tā, vai ir vai nav digitālais Covid-19 sertifikāts, tāpat kā nedrīkst dalīt pēc cilvēku ādas krāsas vai citām pazīmēm.

Attiecībā par lēmumu, ka skolā veiktos Covid-19 testus nevarēs uzrādīt pasākumos, Jānis uzskata, ka tā ir naudas pelnīšana. "Par naudu veiktais Covid-19 tests būs tāds pats, kā valsts apmaksātais tests," saka Jānis.

Ir vēl citas šķautnes – vecāka atbildība par šādu lēmumu pieņemšanu

Inese ir mamma trīs bērniem vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Visi trīs bērni ir vakcinējušies pret Covid-19, taču Inese norāda, ka neatbalstītu lēmumu par skolēnu obligātu vakcināciju pret Covid-19.

"Saprotu tos cilvēkus, kuri baidās vai par kaut ko šaubās. Sevišķi, ja ģimenē ir mazāki bērni. Taču mūsu visi trīs bērni paši gribēja vakcinēties. Nezinu, kā būtu, ja viņi negribētu vai baidītos," saka Inese.

Trīs bērnu mamma valdības pieņemtos ierobežojumus par mācībām klātienē vērtē pozitīvi, taču uzskata, ka valstij ir jārūpējas, lai tie bērni, kuru vecāki atsakās veikt Covid-19 testus, tomēr iegūtu izglītību atbilstoši bērnu spējām.

Inese par ierobežojumiem stāsta: "Domāju, ka nav problēma veikt jebkuram bērnam testu. Šajā ziņā atbalstu lēmumu - nav vakcinācijas un neveic testu, tad nevar apmeklēt skolu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta otrā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo izglītību, kā arī arodizglītību.

Tātad būtisks šajā lēmumā ir gan vakcinācijas, gan testu bezmaksas jautājums, kas šobrīd ir nodrošināts.

Bet šim jautājumam ir vēl citas šķautnes – vecāka atbildība par šādu lēmumu pieņemšanu. Domāju, ka skolai jāizvērtē, vai bērna vecāki būs spējīgi īstenot pamatizglītības apguvi savam bērnam, un nepieciešamības gadījumā jāpiesaista sociālais pedagogs un citi speciālisti, lai uzsāktu darbu ar šo ģimeni. Mans viedoklis, ka sociālā riska ģimenēm jānosaka obligāta bērna vakcinēšana vai testēšana, un bērnam obligāti ir jāapmeklē skola."

Kas skolēniem un to vecākiem jāzina pirms atgriešanās skolā saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem?

Visiem skolēniem un izglītības iestādēs nodarbinātajiem koplietošanas telpās būs jālieto mutes un deguna aizsegi

IZM izstrādāto grozījumu noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022. mācību gadu klātienē.

IZM atzīmēja, ka mutes un deguna aizsegu var nelietot bērni, kuri nav sasnieguši septiņu gadu vecumu, un personas ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, kā arī sportisti sporta treniņu laikā.

Nodarbinātie izglītības iestādē, kuriem ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, varēs nelietot mutes un deguna aizsegu. Mutes un deguna aizsegus mācību telpā varēs nelietot arī izglītojamie, kuriem ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Ņemot vērā, ka izglītojamie jaunākajā vecumposmā, 1.-3. klasē, vēl tikai mācās mācīties, tostarp apgūst lasītprasmi un attīsta komunikācijas prasmes, mutes un deguna aizsegu lietošana var to apgrūtināt.

Turklāt izglītojamiem šajā vecumposmā trūkst iemaņu pareizu mutes un deguna aizsegu lietošanā, līdz ar to 1.-3. klases izglītojamie mācību telpā nelieto mutes un deguna aizsegus.

Minētais izņēmums nav attiecināms uz mutes un deguna aizsegu lietošanu koplietošanas telpās, piemēram, izglītības iestādes gaiteņos, vai gadījumā, kad izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ir pieņēmis ar dibinātāju saskaņotu pamatotu lēmumu par mutes un deguna aizsega lietošanu.

Ņemot vērā mūzikas instrumentu spēles, vokālās mākslas un dejas apguves specifiku, arī šajā gadījumā nav jālieto mutes un deguna aizsegi. Fizisko aktivitāšu laikā personai ir apgrūtināta elpošana, tāpēc to norisē arī nav jālieto mutes un deguna aizsegi.

IZM atzīmēja, ka, apzinoties iespējamos riskus infekcijas izplatībai, ar Ministru kabineta protokollēmumu ir uzdots Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) veikt saslimstības ar Covid-19 monitoringu skolas vecuma bērniem un regulāri salīdzināt tās intensitāti 1.-3. klases izglītojamiem un citām klašu grupām. Ja tiks konstatēts, ka saslimstība 1.-3. klases izglītojamiem vismaz divu nedēļu periodā ir būtiski augstāka vai pieaug intensīvāk, nekā citām klašu grupām, IZM izskatīšanai Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupā būs jāvirza jautājums par mutes un deguna aizsegu obligātu lietošanu arī 1.-3. klases izglītojamiem izglītības procesā mācību telpā.

Nepieciešams digitālais Covid-19 sertifikāts vai negatīvs Covid-19 tests 

Jaunajā 2021./2022. mācību gadā no 1. septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Lai mācību process varētu notikt droši, 23. augustā izglītības iestādēs sākās līdz šim apjomīgākā vienlaikus veiktā testēšana, kas bija liels izaicinājums gan skolām, gan arī testēšanas laboratorijām, secināja ministrijā.

Taču, situācijās, kad skolēns testu ir nodevis, bet vēl nav saņemta atbilde, IZM skaidro, ka laboratorijas par pozitīvo testu rezultātiem primāri informē izglītības iestādes. Ja izglītības iestādes darbinieku un izglītojamo testēšanā nav konstatēti pozitīvi Covid-19 testi, tad laboratorija informē izglītības iestādi par faktu, ka laboratorijas testētajā izglītojamo grupā nav konstatēts neviens inficēšanās gadījums ar SARS CoV-2.

Tādā gadījumā izglītības iestāde uzskata, ka personas, kas saskaņā ar reģistrāciju ir nodevušas testus testēšanas dienā, nav inficētas un var piedalīties izglītības procesā līdz nākamajai testēšanās reizei.

Ja skolēns vai viņa vecāki nav saņēmuši testa rezultātus, viņi sazinās ar izglītības iestādes atbildīgo personu par testēšanu, lai noskaidrotu, vai izglītības iestāde ir saņēmusi informāciju no laboratorijas.

Ja nav saņemts rezultāts, tad pirms došanās uz skolu informāciju var pārbaudīt arī e-veselības sistēmā. Tajā katrs pilngadīgais skolēns var apskatīt datus par sevi un savu testu rezultātiem, par nepilngadīgajiem to var izdarīt viņu likumiskais pārstāvis.

Situācijās, kad skolēns Covid-19 testu nav nodevis, tad ir jāveic antigēna eksprestests izglītības iestādē. To veic ārstniecības persona, un testa derīgums ir ne vairāk par 48 stundām.

Savukārt situācijās, ja skolā vēl nav veikta izglītojamo organizēta testēšana uz Covid-19, tad 1.septembra pasākums drīkst notikt tikai ārpus telpām, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības nosacījumus.

Komentāri (9)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu