/nginx/o/2021/08/10/13982322t1hf85f.jpg)
Premjers Krišjānis Kariņš jau pirms divām nedēļām piedāvājis atsaukt grozījumus likumprojektā, kas noteiktu par pienākumu dažu profesiju pārstāvjiem vakcinēties pret Covid-19 un dotu tiesības darba devējiem atlaist nevakcinētos darbiniekus, jo brīdis, kad tie būtu efektīvi, ir sen nokavēts, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija.
Kariņš arī ir pārliecināts, ka lielākai lomai Covid-19 ierobežojumu noteikšanā ir jābūt tieši pašvaldībām.
"Centrālā valdība šajos apstākļos nebūs tik veikla un nevarēs tik ātri reaģēt kā vietējās.
Un es domāju, ka šajā brīdī mums ir jāsaprot, ka mums ir jānovērš visa uzmanība no tā, ka valdība par visu atbildēs, uz to, ka tagad ir individuālā atbildība un decentralizētā lēmumu pieņemšana," sacīja Kariņš.
Līdzīgi viņš trešdien izteicās arī Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā", runājot par mācībām klātienē augstas Covid-19 saslimstības apstākļos. Viņaprāt, lēmumam jābūt decentralizētam, jo situācija no skolas uz skolu laikā, kad ir pieejamas vakcīnas pret vīrusu, ir dažāda.
Vislielākās domstarpības Saeimas frakciju vidū raisīja tieši iecere likt par pienākumu dažu profesiju pārstāvjiem vakcinēties pret vīrusu un ļaut darba devējam atlaist nepotētos darbiniekus.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars pauda: "Šobrīd komisijā esošais un faktiski iestrēgušais Covid-19 likumprojekts ir kļuvis par tādu kā spiediena politikas, rupja spēka politikas simbolu, kas nedos vēlamo rezultātu. Man šķiet, ka šim likumprojektam būtu jāliek miers."
Bet "Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja: "Es domāju, ka likums par obligātu vakcināciju vispār netiks pieņemts, un, kā saka cilvēki, ja tu atklāj, ka jāj uz beigta zirga, tad kāp no tā nost."
No likuma grozījumiem gan nevēlas atteikties Jaunā konservatīvā partija, tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs norādīja: "Kamēr likumprojekts ir komisijā, deputāti var ar to turpināt strādāt, ja vien ir apņemšanās panākt reālu rezultātu. Šobrīd reālu piedāvājumu no pārējiem partneriem īsti nav, un es uzskatu, ka tāda situācija nav pieļaujama – gaidīt un vilcināties."
Vislielākās domstarpības Saeimas frakciju vidū izraisa tieši pienākums vakcinēties atsevišķu nozaru pārstāvjiem un tiesības darba devējam atlaist nevakcinētos darbiniekus.
"Attiecībā uz pienākumu vakcinēties noteiktās profesijās strādājošajiem, tur patiešām ir iespējams visdrīzāk valdībai regulēt šo jautājumu jau esošā likuma ietvaros ar esošiem deleģējumiem. Ir skaidrs, ka darba devēja iespējas atbrīvot no amata [darbiniekus] gan būtu regulējamas tikai ar likumu," sacīja partijas "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.
Piektdaļa Saeimas deputātu šobrīd strādā ārpus frakcijām. Tā ir 20 cilvēku grupa, kura netika pārstāvēta valsts prezidenta Egila Levita un frakciju sapulcē, pēc kuras tika nolemts neturpināt skatīt šo likumprojektu. Taču arī viņiem ir viedoklis par pēdējiem notikumiem.
Saeimas ārpusfrakciju deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja: "Ir pamats satraukumam, jo, ja mēs nododam pilnvaras Ministru kabinetam vēl plašākā apmērā, nekā tas jau šobrīd ir, koalīcija nonāk ļoti lielā riskā uz to, ka Satversmes tiesā šāda rīcība tiks atcelta."
