VARAM nostājas atkritumu biznesa pusē cīņā par tiesībām uz lielveikalu izlietoto iepakojumu

FOTO: Teerasak Ladnongkhun

Par atkritumu nozari atbildīgā Vides un reģionālās attīstības ministrija ir izraisījusi jukas un neizpratni izlietotā iepakojuma apstrādes biznesā, vēsta raidījums "Nekā Personīga".

Pēdējos gados šajā jomā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Ietekmīgākie spēlētāji ir sadalījuši Rīgu. Taču ar depozīta sistēmas ieviešanu no nākamā gada viņi zaudēs PET pudeles un skārdenes.

Tagad lielie dūži ir iekārojuši RIMI un Maksimas loģistikas centros savākto iepakojumu. Tas ir tīrs, sašķirots miljoniem vērts materiāls, ko līdz šim tirgotāji nodeva otrreizējai pārstrādei bez starpniekiem.

Ministrija ir nostājusies atkritumu biznesa pusē. Tirgotājiem bez izvēles iepakojums esot jāatdod pašvaldību izvēlētajiem atkritumu savācējiem.

2

Lielveikalos un tirdzniecības noliktavās, izsaiņojot pārtiku un sadzīves preces, uzkrājas tūkstošiem tonnu kartona un plēves. Tie ir pārstrādē pieprasīti materiāli. Sašķirota un tīra kartona tonnu pārstrādātāji iepērk par 150 eiro, tīrai plēvei cena ir ap četriem simtiem. To cena arvien aug.

Līdz šim lielveikali un citi, kas gadā savāc simtiem un tūkstošiem tonnu iepakojuma, varēja izvēlēties, kam materiālu nodot tālākai pārstrādei.

Pavasarī par atkritumu jomu atbildīgā Vides un reģionālās attīstības ministrija negaidīti mainīja noteikumus.

Vides ministrijas ieskatā tirgotājiem iepakojums jāatdod pašvaldību izraudzītajiem atkritumu apsaimniekotājiem pēc viņu noteikumiem un tarifiem. Lielākajām veikalu ķēdēm tas var radīt miljonu zaudējumus.

Pavērsiens notika aprīļa beigās, kad lielākie tirgotāji saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas brīdinājumu, ka nododot iepakojumu pašu izvēlētiem savācējiem, ir pārkāpts likums. To ministrijai norādīja lielāko atkritumu apsaimniekotāju lobija organizācija.

Vēstuli ministrijas vārdā aprīlī parakstīja Valsts sekretāra vietniece Alda Ozola. Tobrīd viņa jau bija nolēmusi pamest darbu ministrijā un bija pieteikusies konkursā uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājas amatu.

Ministrijā uzskata, ka veikalos un noliktavās savāktā plēve un kartons ir pielīdzināmi mājsaimniecības atkritumiem.

2

Tos savākt un apstrādāt drīkst tikai pašvaldību izraudzītie sadzīves atkritumu apsaimniekotāji. Šāda kārtība bijusi spēkā jau no 2015. gada. Ministrija neesot zinājusi, ka lielie tirgotāji to ignorējuši.

Lielveikalu "Maxima" noliktavas ir Ķekavas novadā, kur pašvaldības konkursā tiesības apsaimniekot sadzīves atkritumus ieguvusi kompānija "Clean R". RIMI loģistikas centrs ir Eko Baltija Vide teritorijā. Uzņēmumā skaidro, ka ministrija tirgus sakārtošanā iesaistīta, jo citādi tirgotāji neesot klausījuši.

Lielās pārtikas tirgotāju ķēdes izlietoto iepakojumu savāc centralizēti. Tā pati mašīna, kas aizved preci, atved sašķirotu izlietoto iepakojumu. Pēc tam plēves un kartona iepakojumus bez starpniekiem nodod pārstrādātājam, kas to izmanto kā izejvielu jaunas produkcijas ražošanā. Ieviešot jauno kārtību, cenu diktēs sadzīves atkritumu savācēji.

SIA "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule sacīja: "Esošā kārtība patiesībā ir ieguvums gan videi, gan arī dienas beigās mūsu klientam, jo tādā veidā mēs varam, šo te līdzekļus kas ir ieekonomēti mēs spējam investēt atpakaļ mūsu zemajās cenās.

Apjoms ir ļoti liels un veids, kā tas tagad tiek pārstrādāts, ir videi draudzīgs, jo mēs tiešām ļoti skrupulozi izvērtējām mūsu sadarbības partnerus, kas pārstrādā šos materiālus. Ja tiks ieviesta jaunā kārtība, mums nav īsti skaidrs, kur tad viņš galu galā nonāks, vai viņš tiks tā pārstrādāts, videi draudzīgi pārstrādāts, kā tas tiek veikts līdz šim."

Pārtikas tirgotāji nepiekrīt ministrijas un lielo atkritumu apsaimniekotāju interpretācijai, ka viņu savāktais iepakojums ir mājsaimniecības atkritumi. Tā ir ražošanai sagatavota izejviela, kam ir pieprasījums un vērtība.

Ministrijas likuma skaidrojums un piecus gadus novēlotie mēģinājumi sakārtot iepakojuma apsaimniekošanu smagi atspēlējas nelielām firmām, kas nodrošina plēves un kartona savākšanas servisu mazākām noliktavām un tirgotājiem. Viena no tādām ir SIA "Galangal". Savos konteineros tā savāc un sapresē iepakojumu, pēc tam sašķiro un pārdod pārstrādei.

Notikumi atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir pretrunā ar konkurences principiem. Par maksimālu konkurences saglabāšanu līdz šim ir cīnījusies Konkurences padome, taču Vides ministrija un politiķi to nav ņēmuši vērā. Tagad lielveikali un mazie iepakojuma savācēji cer, ka ministrija pārdomās, jo Eiropas direktīvas pieļauj arī citu kārtību.