Raidījums: Iznīcināti vairāku izbeigto kriminālprocesu materiāli, kam bija jābūt publiskiem (5)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Jat306/Shutterstock

Saskaņā ar likumu lēmumiem par kriminālprocesu izbeigšanu jābūt publiski pieejamiem. Lai gan izmeklēšanas šajās lietās beigušās bez rezultāta, galīgie nolēmumi ļāvuši sabiedrībai ieskatīties valsts būvniecības iepirkumu sarunāšanā, Jūrmalas mēra aizdomīgās attiecībās ar odiozu biznesmeni, politisko partiju finansējuma saņemšanā no ārvalstīm un daudzos citos kriminālprocesos, vēsta raidījums "Nekā personīga". 

Krievijas prezidenta Vladimira Putina nežēlastībā nonākušais miljardieris Boriss Berezovskis 2000. gadu sākumā patvērās Londonā. Būdams izsludināts starptautiskā meklēšanā, viņš vairākkārt ieradās arī Latvijā.

2005. gada februārī viņš pēdējo reizi apmeklēja Rīgu, ceļojot ar vārdu Platons Jeļeņins. Uzņēmējs vakariņoja ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un ne pirmo reizi uzdāvināja viņai vīna kasti. Berezovska brauciena organizators bija Roberts Līcis - zaļo un zemnieku pārstāvis "Latvijas gaisa satiksmē". Viņa dzīvesbiedre Ilona Līce tobrīd bija iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona biroja vadītāja. Miljardierim braucot prom, radās sarežģījumi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par miljardiera dāvanām Latvijas amatpersonām sāka kriminālprocesu. Izrādījās, ka Berezovskis iekšlietu ministra Jēkabsona ģimenei bija apmaksājis atvaļinājumu Dienvidfrancijā. Ministrs bija apmeklējis Berezovski Londonā, kur dzīvoja smalkā viesnīcā.

Ziņas par Jēkabsona un Berezovska ciešajām saitēm nonāca citu politiķu ausīs, iekšlietu ministram draudēja skandāls. Nacionālā drošības padome Berezovski ierakstīja Latvijas "melnajā sarakstā". Aizbildinoties ar domstarpībām par budžetu, Jēkabsons atkāpās no amata.

KNAB secināja, ka valstij nodarītais kaitējums nebija tik liels, lai krievu miljardiera dāvanas saņēmušās amatpersonas tiesātu un kriminālprocesu izbeidza.

Pēc pāris gadiem visi šīs izmeklēšanas materiāli tiks iznīcināti. Ja savulaik raidījums "Nekā personīga" nebūtu par šo kriminālprocesu uzzinājis un pieprasījis iepazīties ar lēmumu par tā izbeigšanu, tad, iespējams, sabiedrībai Berezovska dāvanas Latvijas politiķiem paliktu noslēpums.

Gala nolēmums izbeigtos kriminālprocesos parasti apraksta pierādījumus, ko likumsargiem izdevies iegūt, piemēram, noklausītu telefonsarunu fragmentus un liecinieku teikto. Bieži izmeklētāji atsakās no apsūdzības celšanas, bet sabiedrība tomēr iegūst informāciju, kas noder, piemēram, vēlēšanās.

Kad pirms trim gadiem izgāzās skandalozā oligarhu lieta, Saeima izlēma par labu vēl lielākai atklātībai, dodot žurnālistiem tiesības atsevišķos gadījumos iepazīties plašākiem lietas materiāliem.

Taču gan realitātē 90. un 2000. gadu sākumā izbeigtās krimināllietas par korumpētu amatpersonu noziegumiem ir iznīcinātas. Glabāt turpina materiālus lietās par noziegumiem pret cilvēci vai slepkavībām. Iekšlietu ministrijai pakļautajās iestādēs vien turpmākā pusgada laikā glabāšanas termiņš beidzas 22 tūkstošiem krimināllietu, un tās iznīcinās.

Ja kriminālprocess nonāk tiesā, tad neatkarīgi no rezultāta, lēmums tiek glabāts neierobežotu laiku. Ja to izbeidz izmeklētājs vai prokurors, tad pēc diviem, pieciem, desmit vai 15 gadiem - atkarībā no izmeklētā nodarījuma smaguma - lietas materiālus iznīcina. Tajā skaitā arī galīgo nolēmumu.

Tāpat kā policija rīkojas arī Valsts ieņēmumu dienesta pakļautībā esošā Finanšu un muitas policija, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Galīgie nolēmumi tiek iznīcināti līdz ar visiem pārējiem materiāliem. Līdz ar to nepaliek nekādas pēdas vai pavedieni. Saeimas deputātiem tas ir paslīdējis garām.

To, cik ilgi iestādes glabā izmeklēšanas materiālus, nosaka pašu iestāžu iekšējie noteikumi. Tie ir pretrunā ar likumā noteikto galīgo nolēmumu pieejamības principu. Saeimas deputāti sola apturēt galīgo lēmumu iznīcināšanu, taču materiālu sadalīšana iznīcināmos un saglabājamos, kā arī to digitalizēšana prasīšot papildu resursus.

Šogad Latvijā bija paredzēts ieviest iekšlietu informācijas platformu “E-lieta”. Tā ļautu krimināllietu materiālus uzglabāt digitālā formā, nevis papīra sējumos. Taču pagaidām platformas ieviešana sākta ar tiesām, nevis policiju, kur rodas lielākie papīru kalni. Tādēļ pagaidām digitālā platforma nozīmē to, ka prokurori skanē un ievieto sistēmā policistu drukātus un ar roku parakstītus dokumentus, bet papīra lietas iznīcina pilnībā.

Raidījums "Nekā personīga" gan iekšlietu resoram, gan citām izmeklējošām iestādēm pieprasījis izsniegt galīgos nolēmumus lietās, kuru glabāšanas termiņš beidzas tuvākajos mēnešos.

Komentāri (5)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu