Politiķis atzīmēja, ka Rīgas pašvaldība sākusi sarunas ar elektroskrejriteņu nomātājiem par attiecīgajiem grozījumiem. "Atpūtas parkā Mežaparkā jau ātrums ir samazināts līdz 15 kilometriem stundā. Tā ir vieta, kur mēs vēlamies, lai ģimenes, kas pastaigājas ar maziem bērniem, justos absolūti droši," norādīja Staķis.

Viņš uzskata, ka šādas izmaiņas palīdzētu aicināt konkrētā pakalpojuma lietotājus izvēlēties citus maršrutus, nevis parkus, kur pastaigājas vecāki ar maziem bērniem.

"Kopumā mēs atbalstām visus jaunos mikromobilitātes veidus, vienlaikus, kā tas ir ar jebkuru jauno nozari, ir vienkārši jāatrod veids, kā tai iekļauties kopējā sistēmā. Šajā gadījumā ir jāveido sistēma, kurā skrejriteņi paliek kopējā satiksmē, bet vienlaikus brauc mierīgāk, brauc tajās vietās, kur tiem ir paredzēts un neapbrauc citus satiksmes dalībniekus, pirmkārt, gājējus. Protams, jo mums būs vairāk velojoslas pilsētā, jo mums arī būs drošāka satiksme kopumā arī šajā ziņā," teica Rīgas mērs.

Politiķis aicināja iesaistītās puses piešķirt Rīgas pašvaldībai lielākas pilnvaras konkrēti elektroskrejriteņu satiksmes kārtības noteikšanai.

Vienlaikus diskusijas dalībnieki atzīmēja vēl vairākas problēmas, kas pašlaik manāmas saistībā ar elektroskrejriteņiem, piemēram, faktu, ka, neskatoties uz šajā gadā jauno pieņemto regulējumu par elektroskrejriteņu iekļaušanu satiksmes organizācijā, liela daļa šī transporta līdzekļu lietotāju par to nezina, turpinot, piemēram, uz skrejriteņa pārvietoties pa diviem vai pārkāpjot citus noteikumus.

Saistībā ar to diskusijas dalībnieki īpaši izcēla nepieciešamību pēc vēl plašākām un saskaņotākām sabiedrības informētības kampaņām tieši par strauju popularitāti guvušo pārvietošanos ar elektroskrejriteņiem, tādējādi uzlabojot satiksmes drošību visiem tās dalībniekiem.

Tāpat diskusijā tika iezīmēta problēma, ka pašlaik elektroskreriteņu vadītājiem nevar tikt piemērots sods par ātruma pārsniegšanu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Ceļu satiksmes negadījumu skaits ar elektroskrejriteņiem šogad astoņos mēnešos pieaudzis par 3,3 reizēm.

Kopumā astoņos mēnešos ceļu satiksmes negadījumus skaits, kuros cietuši elektroskrejriteņu vadītāji, sasniedzis 146. Tostarp 139 personas guvušas vieglus ievainojumus, bet vēl 11 - smagus ievainojumus.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis atzīmēja, ka šis ir tikai VP reģistrēto negadījumu skaits - kopējais negadījumus skaits ar ievainotām personām varētu būt vēl lielāks, ņemot vērā, ka bieži elektroskrejriteņu vadītāji konkrētos gadījumos policijā nevēršas, bet paši dodas uz slimnīcām tajā pašā vai nākamajā dienā.

Tāpat VP pārstāvis atzīmēja, ka kopumā šogad astoņos mēnešos ceļu satiksmes negadījumu skaits pēc veida, kurā iesaistīti elektroskrejriteņi, sasniedzis 449, kas ir par 3,7 reizēm vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Visvairāk ceļu satiksmes negadījumu fiksēti ar krišanu - 191, seko apgāšanās negadījumi - 77, sadursme ar citu transportlīdzekli - 66, alkohola vai narkotisko vielu ietekmē fiksēti 54 negadījumi.

Tāpat vēl 18 negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, saistīti ar uzbraukšanu stāvošam transporta līdzeklim, 17 - ar uzbraukšanu velosipēda vadītājam, 12 - uzbraukšana gājējam, četri - uzbraukšana kādam šķērslim, bet vēl desmit - ar citu iemeslu.