"Šie cilvēki var nonākt slimnīcā un nomirt." Premjers nosoda ģimenes ārstus, kas attur savus pacientus no vakcinēšanās pret Covid-19 (24)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saka uzrunu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai veltītās konferences "Sapnis un piepildījums. Brīvība un neatkarība" atklāšanā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saka uzrunu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai veltītās konferences "Sapnis un piepildījums. Brīvība un neatkarība" atklāšanā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Foto: Zane Bitere/LETA

Inficēšanās ar Covid-19 turpina pieaugt, un vairākās slimnīcas jau ierobežojušas plānveida pakalpojumus, lai nodrošinātu intensīvo aprūpi smagi saslimušajiem, to trešdien, 8. septembrī, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš komentēja LTV raidījumā "Rīta Panorāma". 

Kā pieprasījums pēc Jāņiem noplaka, tā tas ir vienmērīgi zems.

"Mūsu mērķis bija, ka līdz rudenim mums būs 70% vakcinēto personu. Vakcīnu mums pietiek, bet šī vēlme ir noplakusi," skaidro Krišjānis Kariņš.

"Mums jau ir skaidri epidemioloģiskās drošības principi, un Veselības ministrijas piedāvātais luksofora princips strādā, tāpēc neko būtisku tajā nevarētu mainīt, tomēr, lai minētā sistēma varētu turpmāk darboties vēl efektīvāk, iespējams, tiks pamainīta viena otra pozīcija. Vakcinēti cilvēki ir labi pasargāti no šī vīrusa, tāpēc tagad Covid-19 draud pārvērsties par nevakcinētu cilvēku pandēmiju," sacīja premjers.

Šobrīd slimnīcās atrodas 98% Covid-19 pacienti, kas nav vakcinējušies, savukārt pēdējie dati liecina, ka visas personas, kas mirušas saistībā ar Covid-19 izraisīto vīrusu, bijušas nevakcinētas, norāda Kariņš.

"Lai nav jāslēdz ekonomika ciet, tad mums ir jādomā, kā pasargāt nevakcinētos,"

uzsver premjers.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas pie mums vasarā saglabājās masku valkāšana veikalos, un tāpēc patlaban saslimšanas rādītāji Latvijā ir krietni zemāki.

Premjers uzsvēra, ka tiek meklētas idejas un domāts par plānu, kā mudināt cilvēkus vakcinēties, tomēr nav "burvju nūjiņa", kas to varētu izdarīt, bet valdība darīšot visu, lai ekonomika turpinātu strauji strādāt, daudzi pasākumi notiktu klātienē un skolas netiktu slēgtas.

"Mēs nemitīgi meklējam risinājumus, tāpēc pagājušajā nedēļā sasaucu stratēģisko padomi, kurā piedalās eksperti, zinātnieki un visi valdības sociālie partneri, lai noskaidrotu viņu viedokli, kā palielināt vakcinācijas aptveri.

Diemžēl, bet nevienam nebija tās burvja nūjiņas, lai ieteiktu citu pasākumu vakcinācijas aptveres palielināšanai.

Es saprotu, ka lielai sabiedrības daļai nav uzticēšanās valdībai un politiķiem, tāpēc ir šaubas par vakcinācijas nepieciešamību, taču es uzsveru, ka vakcinācija nav politisks uzstādījums, bet gan uz zinātniskiem apsvērumiem balstīts aicinājums,"

sacīja premjers.

Kā vienu no iemesliem premjers norāda, ka Latvijā nav profesionāļu "armija", kas varētu pētīt un tikai nodarboties ar aktuālo pētījumu skaidrošanu un informācijas aktualizēšanu par Covi-19 situāciju, tāpēc tiek sekots līdzi notiekošajam cituviet un Eiropas Zāļu aģentūras rekomendācijām.

Jau ziņots, ka Ministru kabinetam esošo likumu ietvaros jāizstrādā regulējums vakcinācijas pret Covid-19 aptveres veicināšanai.

Kariņš iepriekš norādīja, ka nepieciešamību pēc jaunam regulējuma valdības līmenī nosaka fakts, ka likumprojekts, kas paredzēja noteiktu profesiju pārstāvjiem prasīt Covid-19 drošības sertifikātus, bet darba devējam paredzēja iespējas atlaist nevakcinētus darbiniekus, "Saeimā nevirzās uz priekšu" un ir skaidrs, ka tur izmaiņas nav sagaidāmas.

Šobrīd slimnīcās ir teju 200 Covid-19 pacientu un Veselības ministrija norādījusi, ka sasniedzot 800, nāksies ierobežot plānveida operācijas.

Premjers pauž nosodījumu ģimenes ārstiem, kas cilvēkiem iesaka nevakcinēties. 

"Šie cilvēki var nonākt slimnīcā un nomirt."

Vai varētu šādus ģimenes ārstu saukt pie atbildības? Premjers norāda, ka būtu vajadzīga reforma. Ir ļoti liela daļa ārstu, kas godprātīgi veic savus darba pienākumus, tomēr ir mazākā daļa, kurai veselības aprūpē nav vietas.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), kuram arī tika uzdots jautājums par iespējamām izmaiņām regulējumā, lai veicinātu vakcinācijas aptveri, atzīmēja, ka, viņa ieskatā, jautājums par vakcinācijas pret Covid-19 kā pienākuma noteikšanu konkrētām profesijām būtu diskutējams plašāk, koalīcijas mērogā.

Viņš sacīja, ka Veselības ministrija redz iespēju veicināt epidemioloģiski drošu vidi pakalpojumu saņemšanai esošā regulējuma ietvarā, jo jau šobrīd pastāv iespēja noteikt vakcināciju pret konkrētām slimībām kā priekšnoteikumu darbam konkrētās jomās, kā tas ir, piemēram, mediķu vai mežstrādnieku gadījumā. Taču esošā kārtība neparedz iespēju darba devējiem veikt kādu konkrētāku rīcību, piemēram, atlaist darbinieku, ja viņš atsakās vakcinēties.

Kā ziņots, pēc Saeimas frakciju vadītāju tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu ir nolemts atlikt likumprojekta skatīšanu par prasību konkrētās nozarēs strādājošajiem obligāti vakcinēties pret Covid-19. Atsevišķi politiķi ir pauduši viedokli, ka izmaiņas atliktas, jo tās jau esot nokavētas, savukārt citi to skaidro ar noraidošo attieksmi daļā sabiedrības.

Komentāri (24)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu